Egils Līcītis: Nav viegli doties rokā piktiem vēlētājiem 3
Ļoti patīkami, kā ministra krēslam vērtību rada Einārs Cilinskis. Straujumas valdības VARAM ministrs atlikušajā amata termiņā pieklauvēšot pie 118 Latvijas pašvaldību duravām, jau uzņemtajā maršrutā Cilinskis daudz kur pabijis, daudz ko nozīmīgu uzzinājis un piedzīvojis politiķa lielāko laimi, ka par viņu raksta prese un atsauksmes ir visnotaļ atzinīgas.
Valdošās personas izskaidrošanos ar vēlētājiem acīmredzami atliek uz rudeni. Vai tad nebūs par vēlu? Es saprotu, cik neveikli izvēršas tikšanās reizes, kad telpas ierobežotā platībā politiķim laķenēs, vienīgi ar neapbruņotu preses sekretāru talkā, jānoturas pret simtkārtīgu pārspēku, kur visas ieroču šķiras – sabozušies pensionāri ar ķeģi, grāvrači ūdenszābakos ar lāpstu, huligāni ar mešanai jau nomērķētu tenisčību – vienprātīgi pieprasa no valdības galīgo norēķinu. Kā jājampātagas plīkšķi birst uzbrūkošās kavalērijas jautājumi – kad būs vairāk biezputras, kāpēc trīs gados nenoskrējāt sešus zirgus tautas labā, kāpēc rīkojāt dzīres, kad mums jācieš posts! Cilvēkiem, kuri vadījuši valsti no kabineta Pēterbaznīcas tornī, nav viegli pirms vēlēšanām doties tik tuvu asinskāriem vēlētājiem, kuri no augšas izlikās par mierīgiem iedzīvotājiem, bet tagad nav izvietojuši ne spilvena, kur ministram atsisties.
Tādā uzticības krīzē prātīgākais būtu nekur neiet, taču sēdēšana slēpnī var atkosties vēlēšanu iznākumā. Tāpēc, kam ir vīra dūša, būs vien jāvelkas pa sāpju ceļu kā grēknožēlniekiem ar pelnu paciņu – uz galvas kaisāmu – un kā svētam cilvēkam jāsoļo pa ūdens virsu ar lašmaizītēm groziņā sacepušās tautas mierināšanai. Ar vienu vārdu sakot, ja varasvīri negrib, lai sistēma kļūst savādāka, lai mīlestības romāns ar vēlētājiem nebeidzas, jāseko Cilinska paraugam, jābrauc pie ļaudīm. Lūk, ārlietu kūmiņš Rinkēvičs varētu paskaidrot represētiem, kāpēc viņš domā, ka ir brīv runāt un publiski attaisnot izvešanas, lai Āboltiņa attēlo, kā palīdzēts pensionāru kārtai, pēc tam kad vecļaužu delegāciju uzņēma Saeimā un pacienāja furšetiņā, ekonomikas ministrs lai pastāsta par elektrības tirgus atvēršanu, bet Kalnietes kundzei jāatzīstas, kāpēc viņa balsoja Eiroparlamentā par Lunačekas dokumentu.
