Cilmes šūnas tiek dēvētas gan par brīnumu, gan dzīvajām zālēm, gan medicīnas cerību. Ārsti un pētnieki bilst – diez vai tas būs līdzeklis pret visām kaitēm, bet svarīga iespēja gan, lai palīdzētu smagu saslimšanu gadījumos.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10

Lasīt citas ziņas

Kardiologs Andrejs Ērglis itin bieži redz gar savas mājas logiem skrienam kādu vīru. Tādos brīžos ārsts nodomā – ar manu pacientu viss kārtībā, sirsniņa strādā labi. Šim enerģiskajam kungam, Latvijas Universitātes pasniedzējam Aivaram Kalniņam, pirms trim gadiem veica unikālu operāciju – cilmes šūnu transplantāciju sirds muskulī pēc nesen piedzīvota infarkta. Pirmo Latvijā, vienu no retajām arī pasaulē.

* * *

Cilmes šūnām piemīt unikālas īpašības, tādēļ cilvēce cer, ka tās spēs ārstēt no nāvējošām slimībām, atjaunot organisma funkcijas un ievērojami pagarināt mūžu.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

Mūsu ķermeni būvē un darba kārtībā uztur daudzi triljoni šūnu. Cilmes šūnas ir tāds kā slēptais spēks, ne velti dēvētas arī par rezerves šūnām. Tās dus audos un orgānos, kamēr saņem signālu par kādu bojājumu, traumu vai infekciju. Ja sasirgstam, piemēram, ar diabētu, aknu cirozi vai citu smagu kaiti, neatgriezeniski var bojāties vai zust kāda specifiska šūnu kopienas daļa. Cilmes šūnas ir ātrā palīdzība – saņemot organismu regulējošo sistēmu signālu, dodas talkā. Migrē pa asinsriti uz bojājuma vietu, stājas bojāgājušo šūnu vietā. Tie ir paša organisma dabiskie labošanas mehānismi, taču, gudri rīkojoties, cilvēks tiem var piepalīdzēt.

Pagaidām pasaulē vienīgā reģistrētā medicīnas tehnoloģija, kurā izmanto cilmes šūnas, ir kaula smadzeņu transplantācija. Operācijas veic arī Latvijā, Linezera klīnikā – asinsvēža pacientiem pārstāda asinsrades cilmes šūnas, kas paņemtas no donora.

Zinātnieki pēta cilmes šūnas, lai uzzinātu, ko vēl tās sevī slēpj, kā iemācīties šīs šūnas labāk pamodināt un izmantot. Svarīgi ir atrast piemērotākās cilmes šūnas konkrētu slimību ārstēšanai. Ļoti daudzos medicīnas virzienos notiek klīniskie pētījumi, tiek pārbaudītas dažādu kaišu ārstēšanas iespējas. Ārsti mācās vadīt cilmes šūnas, lai tās nonāktu neveselības skartajā organisma vietā. Reģeneratīvo jeb atjaunojošo terapiju dēvē par nākotnes medicīnu. Šajā jēdzienā ietverta gan šūnu un audu atjaunošanās iespēja, gan gēnu pētniecība. Jo gēni ierosina un nosaka to, kā cilmes šūnas dalīsies.

Reģeneratīvā medicīna jau devusi daudzsološus rezultātus smagu patoloģiju gadījumos, piemēram, ja ir miokarda infarkts, sirds išēmiskā slimība, plaušu audu distrofija, asinsvadu sistēmas funkciju pasliktināšanās vai insults.

Pagaidām pasaulē vienīgā reģistrētā medicīnas tehnoloģija, kurā izmanto cilmes šūnas, ir kaula smadzeņu transplantācija. Operācijas veic arī Latvijā, Linezera klīnikā – asinsvēža pacientiem pārstāda asinsrades cilmes šūnas, kas paņemtas no donora.

Apbrīnas vērts ir tas, ko veic Latvijas kardiologi Stradiņa slimnīcā un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Līdzīgas cilmes šūnu transplantācijas notiek tikai dažos kardioloģijas centros pasaulē.

Ārsti ar mūsdienu piestiņu

“ASV ietekmīgajā dienas laikrakstā USA Today bija raksts par kādu amerikāņu futbola spēlētāju, kam locītavā implantēja cilmes šūnas. Virsraksts lieliem burtiem vēstīja: ārstēts ar nepierādītu tehnoloģiju, bet rezultāti ļoti labi. Pateikts pilnīgi precīzi, jo šādai terapijai no zinātnes viedokļa nav pierādījumu, kas balstīti uz plašiem pētījumiem. Taču tas ir varens virziens!” saka Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis.

Klīniski pētījumi cilmes šūnu terapijas jomā jau vairākus gadus notiek arī Stradiņu Kardioloģijas centrā. Pirms vairāk nekā trim gadiem izveidots Šūnu transplantācijas centrs. Reģeneratīvās medicīnas attīstības programmā rokrokā strādā aptuveni četrdesmit speciālisti, ārsti un biotehnologi.

Senlaiku aptiekārs gatavoja zāles piestiņā katram pircējam individuāli, sajauca un iedeva tieši viņam domātu pulverīti. Tā arī mēs – ievadām pacientam cilmes šūnas, kas paņemtas no viņa paša kaulu smadzenēm un transplantācijas centrā īpaši apstrādātas.

“Atrodas ļaudis, kuri vaicā – kāpēc šāds šūnu transplantācijas centrs ir vajadzīgs, tas taču dārgi. Nepieciešamību diez vai iespējams izskaidrot tam, kurš nesaprot, kādēļ mums jādzīvo mazliet uz priekšu, jāstrādā nākotnei. Jā, pašlaik varam palīdzēt atveseļoties vien nedaudziem cilvēkiem, bet, iespējams, kādreiz glābsim miljonus,” uzsver profesors Ērglis. “Turklāt varēsim aicināt uz Latviju ārvalstu pacientus, tātad iegūt līdzekļus medicīnai, tādējādi nodrošinot lētāku ārstēšanos mūsu pašu cilvēkiem. Matemātika vienkārša.

Turklāt ir atšķirība – vai tehnoloģijas radām paši, tātad zinām iespējamās kļūdas, vai arī iepērkam par dārgu naudu, bet nevaram būt pilnīgi pārliecināti, cik kvalitatīvi varēsim palīdzēt cilvēkiem.

Pasaulē ir kompānijas, kas pēta un izgatavo universālu šūnu substrātu, kas būtu noderīgs daudziem pacientiem. Mūsu izvēle ir personalizēta medicīna. Senlaiku aptiekārs gatavoja zāles piestiņā katram pircējam individuāli, sajauca un iedeva tieši viņam domātu pulverīti. Tā arī mēs – ievadām pacientam cilmes šūnas, kas paņemtas no viņa paša kaulu smadzenēm un transplantācijas centrā īpaši apstrādātas.”

Meklē miljonus

Šūnu transplantācijas centra vadītājs Ēriks Jakobsons rāda sarežģītas shēmas un skaidro, kā darbojas biotehnologu komanda, kā top jaunas un unikālas tehnoloģijas.

“Ja izmanto automatizētas sistēmas, tas vienam pacientam izmaksā ļoti dārgi. Tāpēc mēs lielāko daļu darbu veicam ar rokām un speciālām, gudrām iekārtām.

Centrā nonāk kaulu smadzeņu šūnu materiāls, ko ārsts paņēmis no pacienta. Tās līdzinās milzīgam depo – tajā atrodas asinsrades šūnas, imūnsistēmas komponentes, kā arī cilmes šūnas. Izdalām nepieciešamo šūnu frakciju, kas satur priekštečšūnas, attīrām no liekā, mazgājam un koncentrējam – tāds smalks process.

Arī saskaitām cilmes šūnas. To daudzums dažādiem cilvēkiem mēdz būt atšķirīgs, no padsmit līdz pat simt miljoniem. Nosacīti aktīvākās ir viens līdz trīs procenti šūnu no šiem daudzajiem miljoniem.

Sagatavoto materiālu speciālā tilpnē nododam invazīvās kardioloģijas laboratorijas ārstiem. Tālākais jau ir mediķu ziņā. Faktiski varam dēvēties par dzīvo zāļu ražotājiem. Saņemam bioloģisko materiālu, pārvēršam par uzlabotas terapijas zālēm, kuras tiek iedotas pacientam.”

Unikālie virzieni

“Pētniecība nenotiek vienkārši un ātri. Paiet ilgs laiks, kamēr klīniskie dati tiek savākti pietiekamā apjomā. Tikai tad, kad ir reģistrēta medicīnas tehnoloģija, iespējams runāt par terapiju. Latvijā vienīgā terapija, kā zināms, ir kaulu smadzeņu transplantācija, ko veic Linezerā. Mēs strādājam ar eksperimentālām metodēm, kas tiek klīniski pārbaudītas,” precizē Ēriks Jakobsons.

Ārsti un Šūnu transplantācijas centra kolektīvs darbojas saskaņā ar klīnisko pētījumu protokoliem, vienkāršāk sakot, virzieniem, kas ietver konkrētas diagnozes. Ir apstiprināti septiņi protokoli, katram no tiem saņemta Medicīnas ētikas komitejas atļauja – drīkst izmantot, ārstējot cilvēkus.

Pašlaik aktīvi ir četri pētījumi. Visos izmanto tikai autologas jeb paša slimnieka šūnas.

“Četri virzieni un aptuveni simts pacientu, kas iesaistīti mūsu pētniecībā – tas nav daudz. Tomēr tas ir ļoti svarīgs sākums,” uzsver profesors Ērglis.

“Mums joprojām ir ļoti daudz jautājumu: kā labāk sagatavot cilmes šūnas; cik daudz to vajag; kā ievadīt, lai šūnas labāk iedzīvojas organismā; kādiem pacientiem atveseļošanās norit labāk… Vai pietiek vienreiz implantēt cilmes šūnas, vai tomēr nepieciešams vēlreiz? Mēs nesakām, ka spējam visus izārstēt, tomēr varam apgalvot: tas, kā to darām, ir droši, turklāt lielākajai daļai šo pacientu veselība uzlabojusies.”

2008. gada 18. septembrī izskanēja svarīga ziņa – Latvijas Kardioloģijas centra Invazīvās kardioloģijas laboratorijā Andrejs Ērglis ar komandu veicis pirmo autologo cilmes šūnu transplantāciju sirds muskulī pēc nesen notikuša miokarda infarkta.

Pasaulē šajā jomā līdz 2008. gadam bija īstenoti 37 klīniski pētījumi. Pirmie miokarda infarkta pacienti šūnu terapiju saņēma 2001. gadā.

Latvijas ārsti secinājuši – cilmes šūnu ievadīšana uzlabo sirds kreisā kambara funkciju un sirds apasiņošanu.

Infarkta dēļ daļa sirds muskuļa šūnu iet bojā un sirds vairs nespēj pilnvērtīgi funkcionēt. Injicējot miokardā cilmes šūnas, tiek stimulēta infarkta skarto audu atjaunošanās, tātad pastāv iespēja, ka sirsniņa ar laiku atlabs.

Latvijas ārsti secinājuši – cilmes šūnu ievadīšana uzlabo sirds kreisā kambara funkciju un sirds apasiņošanu.

“Varam droši apgalvot, ka rezultāti ir statistiski pozitīvi. Plašam šīs jomas klīniskajam pētījumam Vācijā ir līdzīgi rezultāti. Svarīgi, ka nepalielinās atkārtoto miokarda infarktu skaits. Statistika liecina, ka gada laikā pēc pārciesta infarkta 14 līdz 17 procenti pacientu atgriežas slimnīcā ar tādu pašu vainu. Pēc cilmes šūnu transplantēšanas miokarda infarkts atkārtoti notiek ievērojami retāk.”

Otrs pētījumu virziens sākās ar ļoti emocionālu stāstu. Latvija un visa pasaule ar aizturētu elpu sekoja unikālas operācijas rezultātiem. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas kardioķirurgs profesors Aris Lācis veica cilmes šūnu implantāciju tieši sirdī četrus mēnešus vecai meitenītei ar smagu iedzimtu sirdskaiti – dilatācijas kardiomiopātiju. Statistika ir skarba: 60 līdz 90 procenti mazuļu ar šādu diagnozi nenodzīvo līdz gada vecumam. Mazā Sofija izdzīvoja, turklāt viņas veselība ir uzlabojusies, tas ir pierādīts ar speciālu sirds izmeklējumu – endomiokardiālo biopsiju.

Operācija notika sadarbībā ar Šūnu transplantācijas centru. Ēriks Jakobsons atceras, ka bija pārsteigts, cik daudz cilmes šūnu ir bērna kaulu smadzenēs. Lai pietiktu transplantācijai, no pieauguša pacienta nepieciešams iegūt 30 mililitrus šūnu preparāta. Izrādās, mazulim lielāks skaits šūnu ir pat vienā mililitrā kaulu smadzeņu!

Profesors Aris Lācis šādu unikālu manipulāciju veicis vēl vairākiem bērniem vecumā līdz 18 gadiem, kuri sirgst ar dilatācijas kardiomiopātiju.

Stradiņos klīniskā pētniecība cilmes šūnu jomā notiek arī hroniskas sirds mazspējas gadījumos, ja infarkts pārdzīvots pirms ilgāka laika.

Vēl viens virziens – ar cilmes šūnu transplantāciju palīdzēt pacientiem, kam ir koronārā slimība un otrā tipa diabēts. Šūnas implantē artērijā, kas tieši apasiņo aizkuņģa dziedzeri. Tā ir sarežģīta manipulācija, arī pasaulē veikta salīdzinoši maz. Profesors Ērglis atzīst, ka sākotnējie rezultāti ir labi, pacientiem samazinājies glikozētais hemoglobīns, tas saistīts ar cukura līmeni asinīs.

“Nevaram pateikt, kur tieši patlaban atrodamies, ka mūsu sasniegumi ir šādi un ne citādi. Tas ir ceļš. Mēs to ejam. Droši vien esam tikai cilmes šūnu izmantošanas rītausmā,” spriež Andrejs Ērglis.

“Mūsu labā ziņa – paši to radām kopā ar visu pasauli. Zinātne pašlaik ir globāla pētniecība. Citu valstu ārsti un zinātnieki interesējas par mums, un mēs daudz ko uzzinām no viņiem.

Latvijā mēdz būt nievājoša attieksme pret pašu zemes panākumiem, diezgan bieži nepamanām, ka arī pie mums tādu netrūkst – sak, esam tādi mazi un nevarīgi. Es apgalvoju pretējo – Latvijas medicīnā ir fenomenālas tehnoloģijas un klīniskā pieredze, netrūkst labu speciālistu, kuri mācās ārpus valsts robežām un atved zināšanas mājās. Pasaulē kardioloģijā nav nekā jauna, kas nenotiktu arī Rīgā.”

Uzmanīgi ar brīnuma solītājiem

“Kad franču zinātnieks Luijs Pastērs izgudroja baku vakcīnu, par viņu zīmēja drausmīgas karikatūras – cilvēks ar govs galvu un tamlīdzīgi. Mūsdienās līdzīgi izkropļoti bieži vien uztver cilmes šūnu izmantošanu ārstēšanā. Tas tādēļ, ka saistībā ar šīm unikālajām šūnām diemžēl parādās arī diletantiski piedāvājumi un klaji šarlatāniski triki. To nedrīkst pieļaut!” uzsver profesors Andrejs Ērglis.

Internetā netrūkst piedāvājumu un solījumu ar cilmes šūnām izārstēt visu iespējamo, tikai nepieciešami vien savi desmit tūkstoši eiro. Pirms kāda laika Maskavā slēdza daudzas šādas klīnikas, jo pilsētas vadība saprata – aplamie solījumi pilsētai rada sliktu slavu.

Ar cilmes šūnām sola izārstēt vai pusi medicīnas enciklopēdijās minēto kaišu. Esmu saticis nelaimīgus cilvēkus, kuri, cerot uz savu vai radinieka brīnumainu atveseļošanos, pārdevuši īpašumus vai aizņēmušies prāvas summas, lai tikai samaksātu solītājklīnikai. Taču cilvēks netiek izārstēts, kļūst vēl sliktāk.

Ēriks Jakobsons zina stāstīt, ka tā notiekot ne tikai Krievijas, bet arī daudzās Eiropas klīnikās. Šādi sludinājumi parādoties arī Latvijā, vairāk gan krievu valodā rakstošajos medijos.

“Ar cilmes šūnām sola izārstēt vai pusi medicīnas enciklopēdijās minēto kaišu. Esmu saticis nelaimīgus cilvēkus, kuri, cerot uz savu vai radinieka brīnumainu atveseļošanos, pārdevuši īpašumus vai aizņēmušies prāvas summas, lai tikai samaksātu solītājklīnikai. Taču cilvēks netiek izārstēts, kļūst vēl sliktāk.Vilšanās gan reti izskan publiski – kuram gan gribas atzīties, ka esi apmānīts un izmantots.”

Jābūt piesardzīgam arī saistībā ar cilmes šūnu izmantošanas piedāvājumiem kosmetoloģijas jomā, jo trūkst ticamu pierādījumu par to efektivitāti un drošumu. Īstas un dzīvas cilmes šūnas tiekot izmantotas ļoti reti, biežāk tie esot dažādi bioloģiski aktīvi materiāli.

“Uz dārga kosmētiskā līdzekļa iepakojuma rakstīts: cilmes šūnas, bet mazākiem burtiem – augu cilmes šūnas. Ko tās var dot? Ja palīdz, protams, jauki. Iespējams, nostrādā placebo efekts vai kas cits. Jo mūsu organisma šūnām vajag tikai nedaudz piepalīdzēt, tās pašas ir gana dzīvelīgas un gudras.”

Īsi par nabassaites cilmes šūnām * Ja vecāki vēlas, iespējams saglabāt sava bērna cilmes šūnas. Uzreiz pēc piedzimšanas tiek savāktas asinis no nabassaites placentārās daļas. Par šo pakalpojumu ir jāmaksā. * Tiek uzskatīts, ka procedūra ir droša mātei un bērnam, lai gan eksistē arī daži nelieli riski. Piemēram, neiesaka asinis ievākt traumatiskās dzemdībās. * Savākto materiālu speciāli apstrādā, no tā izdalītās cilmes šūnas dziļi sasaldē un uzglabā šķidrā slāpekļa tvaikos mīnus 196 grādu temperatūrā. * Pieņem, ka tās, nezaudējot savas īpašības, var glabāties 30 gadus, taču pasaulē šajā jomā tik ilgas pieredzes nav. Pirmā publiskā nabassaites asiņu banka izveidota 1993. gadā. * Visā pasaulē līdz 2009. gadam notikušas apmēram 15 000 transplantācijas, kurās izmantotas nabassaites cilmes šūnas.   Visā pasaulē līdz 2009. gadam notikušas apmēram 15 000 transplantācijas, kurās izmantotas nabassaites cilmes šūnas.   * Saglabātās šūnas galvenokārt izmantotas onkoloģisko asins slimību ārstēšanai bērniem. * Daudzviet pasaulē darbojas publiskās nabassaites cilmes šūnu bankas. * Latvijā darbojas trīs privātas cilmes šūnu bankas, bet dažās valstīs, piemēram, Francijā un Itālijā šo šūnu glabāšana privātās bankās ir aizliegta. * Lai gan Eiropā ik gadu notiek aptuveni 5,4 miljoni dzemdību, tikai 400 000 gadījumu vecāki izvēlas saglabāt šo paraugu.

Kā tas notiek?

Pacientam veic punkciju, lai no kaula smadzenēm paņemtu šūnas, to dara speciāli apmācīti ārsti.

Paņemto šūnu materiālu nodod Šūnu transplantācijas centra speciālistiem. Svarīgi, cik daudz tajā ir nepieciešamo cilmes šūnu, vai tās atbilst vajadzīgajiem kritērijiem, ir gana veselīgas. Ēriks Jakobsons salīdzina: “Tas ir tāpat, kā iekaisot zemē sauju graudu – ja tie būs kvalitatīvi un apstākļi atbilstoši, rudenī varēs novākt labu ražu.”


Transplantācijas centrā ir simts kvadrātmetri sterilu telpu, augstas tīrības zonas, kur nepiederošiem ieeja aizliegta.


Kaula smadzeņu aspirātu sagatavo apstrādei – veic filtrēšanu un pievieno šķīdumus. Paraugu sadala vairākos stobriņos.


Biotehnoloģe Lita Biļuna skaita šūnas ar hemocito-metru. Noslēguma fāzē šo pašu procesu paveiks arī ar plūsmas citometru, ļoti augstas precizitātes instrumentu.


Šūnu paraugs nonāk stobriņā, kur atrodas noteikta blīvuma sterils šķīdums, pēc tam notiek centrifugēšana. Centrbēdzes spēka ietekmē smagākās daļiņas tiek atvirzītas tālāk stobriņā, vieglākās paliek virspusē – šūnu paraugs noslāņojas, sadalās frakcijās. Attēlā redzams, ka eritrocīti, kas netiek izmantoti, noslāņojušies stobriņa apakšā. Biotehnologs atdala vajadzīgās šūnas, ar ko turpina strādāt.


Paraugam pievieno speciālas luminiscējošas iezīmes, kas piesaistās šūnas virsmas specifiskiem receptoriem. Pēc tam ar plūsmas citometru veic šūnu skaitīšanu un raksturošanu, lai noteiktu konkrētas šūnu populācijas daudzumu paraugā. To analizē ar lāzeru, apstarojot kapilāru, caur kuru tas plūst. Iekārta veic mērījumus, nolasot, kā tiek lauzts lāzera stars.


Bioloģijas doktore Inese Čakstiņa veic šūnu kultūru monitoringu – kā tās jūtas, vai ir piesaistījušās audu kultūru flakona sieniņai. Šis process tiek dokumentēts, veikti konkrētā parauga uzņēmumi dažādos laika posmos. Gatavo šūnu preparātu nodod ārstiem invazīvās kardioloģijas operāciju zālē, drīz tas tiks ievadīts pacienta miokardā.


2009. gads. Profesors Andrejs Ērglis, ārsti Dace Sondore un Andis Dombrovskis. Latvijas Kardioloģijas centrā klīniska pētījuma ietvaros veikta pirmā mononukleāro šūnu frakcijas ievadīšana aizkuņģa dziedzerī 2. tipa diabēta pacientam, kam ir arī koronārās artērijas saslimšana. Novērojumi rāda, ka pacienta veselība uzlabojusies.

Svarīgā koridora nejaušība

“Te nu nav mana nopelna. Vien iegadījos medicīnai un ārstiem svarīgā brīdī,” tā Latvijas Universitātes pasniedzējs Aivars Kalniņš. Viņš ir pirmais Latvijā, kuram vairāk nekā pirms trim gadiem veica autologo jeb paša pacienta cilmes šūnu transplantāciju sirds muskulī.

Profesors Andrejs Ērglis, kurš kopā ar kolēģiem īstenoja šo unikālo operāciju diviem pacientiem, kas nesen bija piedzīvojuši miokarda infarktu, toreiz kādā intervijā sacīja: pateicoties cilmes šūnām, drīz vien šo cilvēku sirdis kļūs daudz veselākas.

Tā patiesi ir noticis. Aivars Kalniņš savos 74 gados vēl lasa lekcijas un nekad nenokavē vilcienu – jo patālo ceļu līdz stacijai allaž mēro skriešus.

“Nezinu, kādēļ dakteri no visām izšķiroja tieši manu slimības vēsturi. Varbūt tā ir sakritība, par kuru publicists Arnis Šablovskis savulaik sacījis: mēdz būt tā, ka nonākam koridorā, kur nejaušību nav,” bilst Aivars Kalniņš.

Ar nopietnākajām veselības problēmām dakteri sekmīgi līdzējuši tikt galā pusaudža un jaunības gados. Pēc tam lielu veselības vainu nav bijis.

Aivars Kalniņš vēl joprojām, gan nepilnā slodzē, vada nodarbības LU Ekonomikas un vadības fakultātes studentiem, lai arī jau labu laiku varētu atrasties pelnītā atpūtā.

Pirms četriem gadiem aicināts līdzdarboties eksperimentālā studiju programmā, gatavot un testēt lekciju kursu par ilgtspējas ētiku.

“Lai nodotu pārskatu par visu veikumu, pāris nakšu parasti pietrūkst. Nebiju izņēmums. Ja pēc projekta sasteigtā finiša vēl sešas akadēmiskās stundas jāstrādā auditorijā, tad, izrādās, var uzdot arī sirds, kura līdz tam – gandrīz 71 gadu – par sevi nekad neatgādināja.

Krūtīs kaut kas sāka burbuļot, izsitās auksti sviedri. Ceļoties kājās, nācās pieturēties pie galda malas. Nezin kādēļ nojautu, kas šīs par sajūtām. Teicu studentiem, lai sauc ātros. Mediķi atbrauca drīz. Pašam iet vairs neļāva. Mašīnā vēl pavaicāju dakterim, uz kuru slimnīcu vedīs. Pēc tam neko neatminos, varētu teikt – nebiju klāt,” atceras Aivars Kalniņš.

Pirmais, ko atkal dzirdējis, – dakteru saruna, ka stents ir labi iegūlies (tā ir protēzīte, ko ievieto sirds vainagartērijas sašaurinājuma vietā).

Pēc pāris dienām palātā ienācis profesors Andrejs Ērglis un sacījis: mums ir kāds priekšlikums… Pastāstījis, ka viss jau paveikts, lai uzsāktu ārstēšanu ar cilmes šūnām. Paskaidrojis, ka pēc infarkta daļa sirds muskuļa šūnu iet bojā, bet, implantējot miokardā cilmes šūnas, pastāv iespēja, ka izveidosies jauni audi un sirds muskuļa darbaspēja uzlabosies.

Pēc pāris dienām palātā ienācis profesors Andrejs Ērglis un sacījis: mums ir kāds priekšlikums… Pastāstījis, ka viss jau paveikts, lai uzsāktu ārstēšanu ar cilmes šūnām. Paskaidrojis, ka pēc infarkta daļa sirds muskuļa šūnu iet bojā, bet, implantējot miokardā cilmes šūnas, pastāv iespēja, ka izveidosies jauni audi un sirds muskuļa darbaspēja uzlabosies. Vaicājis – vai esat gatavs šādai operācijai?

“Protams, piekritu. Nespēju iedomāties pacientu, kurš pēc pārciesta infarkta sāktu dikti prātot, kā uztvert ārstu darbu veselības labā.

Cilmes šūnas ieguva no krusta kaula smadzenēm. Dakteri sacīja – tā ir laba šūnu noliktava. Vairāk par šo procesu neko nezinu. Sapratu, ka notika kas nozīmīgs, jo ārsti pēc operācijas fotografējās. Dzirdēju, kā profesors Ērglis pacilātā balsī teica: “Tas ir noticis!”

Skaidri zinu tikai vienu – man iedots dzīves pagarinājums. Tā ir milzīga un nepelnīta dāvana, kas nepienācās pēc ranga un nozīmības. Jūtos atbildīgs, lai šo piešķirto papildlaiku nodzīvotu ar jēgu, nevis tikai apgrūtinātu pensiju fondu. Vēl ir daudz nepadarītā, gūzma ar idejām, ko gribētu īstenot,” uzsver Aivars Kalniņš.

Pēc ārstēšanās saņēmis arī priekšrakstus – par fiziskās slodzes nepieciešamību un pareizu ēšanu. Smejas, ka, izlasot visus padomus, veselībai labvēlīgākā ir… rudzu rupjmaize ar mārrutkiem. Atzinīgi uzteic slimnīcā ieteiktās vērtīgās receptes, piemēram, ļoti garšīgi varot sagatavot lēcas ar sarkanajām bietēm.

Aivara galvenā sportošana ir iešana veiklā solī. Dzīvo Jūrmalā, līdz vilcienam prāvs ceļš ejams. Lai paspētu uz vajadzīgo reisu, bieži vien nākas pārvietoties skriešus vai vieglā riksītī.

Vēl viņš ik rītu vingro. Tikai kādas desmit minūtes, taču tas uzlādē un dod spēku. Gan īpaši paelpo, gan apļo rokas un izpurina galvu – veic vairākus hatha jogas vingrinājumus. Tas ir pozitīvais devums sev. Muskuļus stiprina arī, gādājot malku krāsnij – kad laiks ļauj, jāatved pāris ķerras.

“Es taču nezinu, kāda būtu bijusi mana veselība bez cilmes šūnu ievadīšanas, nav tādas iespējas salīdzināt. Taču priecē, ja pēc kārtējās pārbaudes dakteri secina – sirds strādā normāli. Tas taču ir tik daudz!”