Trīs gadi kopš Zolitūdes traģēdijas: mātes, tēva, bērna zaudējumu nevar novērtēt naudā 0
Šodien aprit trīs gadi, kopš Latvijā notika viena no briesmīgākajām traģēdijām – 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Neaizsargātu cilvēku slepkavība
“Šis tomēr ir gadījums, kas jāsauc skaidri, ka tā ir milzīga skaita neaizsargātu cilvēku slepkavība. Tā attiecīgi arī būtu jārīkojas,” uzreiz pēc nelaimes intervijā televīzijā teica toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš. “Mums jāmaina daudz kas pamatos, jo normāla pasaule pēc šādiem notikumiem neskaita zīmogus un parakstus, bet tieši atbildīgās personas, kas ir parakstījušās, nokļūst izmeklēšanas izolatorā, kas būtu ļoti vēlams arī pie mums.”
Taču nebūt ne tik raiti viss virzījies, kā sabiedrība toreiz gaidīja, – tiesas process sākās tikai pēc diviem gadiem. Pirmā tiesas sēde notika 2015. gada 8. decembrī, taču faktiski lietu sāka skatīt pirms deviņiem mēnešiem, kad 1. martā notika otrā sēde. Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izskatīšana Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā turpinās.
Līdz šim notikušas 38 tiesas sēdes, patlaban tās rīko trīsreiz nedēļā. Prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Lietā tika pieteikti 144 liecinieki. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs ir 155 miljoni eiro.
Jaunākais pavērsiens lietā – pirms divām nedēļām “Maxima Latvija” un advokāts Aldis Gobzems preses konferencē paziņoja, ka SIA “Maxima Latvija” un SIA “Tineo” ir vienojušās ar Zolitūdes traģēdijā cietušo pārstāvjiem par katru bojāgājušo ģimenes locekli izmaksāt 100 000 eiro kompensāciju. Ne visas ģimenes piekritušas parakstīt šādu vienošanos, jo uzskata, ka galvenais nav nauda, bet gan taisnīgs tiesas spriedums. Tāpat rodas jautājums – vai mātes, tēva, bērna zaudējumu var novērtēt naudā?
100 tūkstoši par bojāgājušo
Ar traģēdijā cietušajiem visu šo gadu laikā ciešu kontaktu uztur Regīna Ločmele-Luņova, biedrības “Zolitūde 21/11” vadītāja. Viņa min, ka 100 000 eiro saņems ģimene kopumā, nevis katrs ģimenes loceklis. Ne jau visas ģimenes ir piekritušas šim lēmumam, jo uzskata, ka galvenais nav nauda, bet gan taisnīgs tiesas spriedums, kas liktu vainīgajām personām saņemt sodu, bet cietušajiem – kompensācijas. R. Ločmele-Luņova sacīja, ka bojāgājušo ģimenes biedrības rīkotajā sēdē ir vienojušās neizpaust, cik no tām ir piekritušas parakstīt vienošanos ar uzņēmumu “Maxima Latvija” un cik – atteikušas. “Šis process būs samērā sarežģīts, jo vispirms ģimenes locekļiem ir jāvienojas savstarpēji, turklāt jāņem vērā, ka bojāgājušo piederīgajiem ir arī šķirtas ģimenes, un kompensācijas attiecas uz visiem bojāgājušā tuvākajiem radiniekiem. Šādā gadījumā savstarpēji izlemt, kā tiks sadalīta piedāvātā naudas summa, nav vienkārši,” skaidro biedrības “Zolitūde 21/11” vadītāja.
Vienošanās process varētu turpināties apmēram pusgadu, prognozē advokāts Aldis Gobzems, kurš ir vairāk nekā 120 cietušo aizstāvis. “Patlaban mēs cenšamies atrast kompromisu ar bojāgājušo radiniekiem, bet nākamajā sadaļā būs tie cilvēki, kas, sabrūkot veikalam, ir fiziski cietuši. Arī viņiem ir nodarīts gan morālais kaitējums, gan arī iedragāta veselība,” skaidro advokāts un uzsver, ka neviens cents no 100 000 eiro nav jāmaksā ne aizstāvjiem, ne arī kādos citos maksājumos.
Dzīvības mērījumi naudā
Taču informācija par kompensācijām un vērienīgāko tiesas prāvu Latvijā liek aizdomāties, cik vērta ir cilvēka dzīvība un vai to ir iespējams izmērīt naudā.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ir vienīgā iestāde Latvijā, kura oficiāli aprēķinājusi cilvēka vērtību skaitliskā izteiksmē, ņemot vērā cilvēka devumu tautsaimniecībai. Jau deviņdesmitajos gados CSDD Informātikas daļas priekšnieka vietnieks ceļu satiksmes negadījumu analīzes jautājumos Aldis Lāma kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēkiem izstrādāja metodiku, pēc kuras aptuveni var noteikt, cik lielus zaudējumus ekonomikai nes cilvēks, kas iet bojā vai ir spiests ilgstoši ārstēties.
A. Lāma: “Ik gadu, ņemot vērā ekonomisko situāciju, šis aprēķins mainās. Mūsu valstī ir noteikts, ka netiešie zaudējumi, kad cilvēks ir gājis bojā vai viņa veselībai nodarīti smagi zaudējumi, ir aptuveni pusmiljons eiro. Lietuvā – 400 miljoni eiro, Igaunijā – 1,2 miljoni eiro. Pēdējie dati uzrāda, ka Eiropas attīstītajās valstīs cilvēka vērtība svārstās ap 1,9 miljoniem eiro. Visās valstīs nav vienāda ekonomiskā situācija, pastāv atšķirības nodokļu politikā, tāpēc arī ir šīs atšķirības. Taču jāpiebilst, ka tā ir tikai minimālā vērtība, ko izmanto, lai aprēķinātu kopējos zaudējumus, kad cilvēks aizgājis bojā, kļuvis par invalīdu vai guvis smagus ievainojumus. Šie aprēķini ir spēcīgs arguments visā Eiropā, kāpēc ceļu satiksmes drošībā ir jāiegulda nauda.”
Gan Zolitūdes traģēdijā cietušo aizstāvji, gan arī Valsts kancelejā izveidotās komisijas pārstāvji, kas rēķināja PSRS nodarītos zaudējumus Latvijai, esot interesējušies par šiem aprēķiniem. Naudas izteiksmē noteiktā cilvēka vērtība piesaistījusi arī onkologu uzmanību, izvēloties efektīvākās metodes ar vēzi slimu cilvēku ārstēšanai.
“Ja, piemēram, gājis bojā jauns cilvēks un viņam palikuši divi bērni, tad 100 tūkstoši eiro, ko ģimenei grasās izmaksāt, ir tikpat kā nekas. Interesanti, cik liela alga ir uzņēmuma “Maxima Latvija” direktoram? Tiem, kas piekrīt šiem simt tūkstošiem, vajadzētu par to painteresēties. Ja šo solītās kompensācijas summu izdala uz 12 mēnešiem, tad mēnesī iznāk nedaudz vairāk kā astoņi tūkstoši eiro. Tāds nieks vien par smagām sekām uz visu mūžu,” secina A. Lāma un turpina: “Satiksmes negadījumos vidējais bojāgājušo vecums ir 44 gadi, bet autoavārijās ievainoto – 36 gadi. Kad cilvēks ir ieguvis izglītību un sācis strādāt, viņam ir visaugstākā vērtība – cilvēkā ir ieguldīta liela nauda, bet viņš vēl tikpat kā neko nav devis atpakaļ no tā, ko varētu dot. Kāda gan cilvēkam Latvijā var būt vērtība, ja medicīnai, izglītībai un drošībai nepārtraukti trūkst naudas. Tie ir trīs vaļi, uz kuriem balstās valsts,” secina A. Lāma.
Viedokļi: Mātes, tēva, bērna zaudējumu nevar novērtēt naudā
Skaidrīte Lasmane, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore, uzskata, ka cilvēka dzīvību nevar kompensēt ne ar simt tūkstošiem, ne miljonu un miljardu, jo nekad nav iespējams aprēķināt, cik cilvēks izmaksā. “Ja “Maxima” upuru ģimenēm izmaksās 100 tūkstošus katrai ģimenei, tad noteikti neiztiks bez strīdiem. Tur būs jaunas drāmas un traģēdijas. Mēs jau daudz kur vadāmies pēc aprēķiniem naudā, un tie kaut kur patiešām ir vajadzīgi. Bet šajā gadījumā tie būs simboliski, nosacīti, jo mātes, tēva, bērna zaudējumu nevar novērtēt naudā.”
Klāvs Bērziņš, Rīgas Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs, prāvests arī Vācijā, uzsver, ka cilvēka vērtības mērīšana naudā nav ne ētiski, ne morāli pareiza. “Tā vērtēšana parasti notiek tad, kad noticis kas ļauns, ko grib ar kaut ko atlīdzināt. Tāpēc ir cilvēki, kas šādas lietas nepieņem, jo nevar aizvietot ne bērnam māti un tēvu, ne vecākiem – bērnu. Viņi mums paliek dzīvi mūžīgi. Ar naudu var tikai nedaudz atvieglot dzīvi tiem, kuru tuvākie cilvēki gājuši bojā. Ja raugāmies uz uzņēmumu “Maxima Latvija” vai ēkas īpašnieku “Homburg Zolitūde”, tad tie 100 000 eiro, ko viņi sola par katru bojāgājušo (kopā tad būtu pieci miljoni, ja visi piederīgie piekristu pieņemt kompensāciju), nav nekāda lielā naudas summa. Cietušajiem kompensācijas būtu jāsaņem arī no tiem, kas būvēja, konstruēja šo ēku. Lielākā daļa Latvijas sabiedrības ir vienisprātis, ka tās skrūves un balsti bijuši par vāju. Negribētos, lai viņi tiktu cauri sveikā vai ar nosacītu sodu.”
Aivars Borovkovs, Latvijas Juristu biedrības priekšsēdētājs, stāsta, ka par cilvēka vērtību esot spriests arī biedrībā un tā uzskata, ka ne jau naudā ir lietas būtība. “Vērojot televīzijas ekrānā tiesas zāli ar vairāk vai mazāk zināmiem juristiem, apsūdzētajiem un cietušajiem, it kā jau viss izskatās, kā pienākas, tomēr nevar noslēpt, ka par taisnību mēģina runāt tikai cietušās personas. Juristi pārstāv kādas noteiktas intereses, bet ne tādus jēdzienus kā taisnīgums un objektivitāte. Zolitūdes traģēdijas iztiesāšanas process mani ir novedis pie pārdomām, ka absolūtais sacensības princips ir atstājis taisnību aizdurvē.”
