Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. marts, 2016
Drukāt

Cilvēkdrošība – nekas jauns, tikai uzlabots (7)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Valdība šomēnes nolēma, ka 2018./2019. mācību gadā skolēniem jāsāk apgūt jaunu mācību kursu “Cilvēkdrošība”. Taču tas nenozīmē jauna mācību priekšmeta ieviešanu, turklāt liela daļa cilvēkdrošības elementu skolās tiek mācīti jau tagad.

Cilvēkdrošība skar visu, kas saistīts ar cilvēku fizisko drošību – gan veselīgu uzturu un kopumā atbildīgu attieksmi pret veselību, gan ugunsdrošības, elektrodrošības, satiksmes un citu drošības noteikumu pārzināšanu, tajā ir arī civilās aizsardzības elementi. Līdz domai par jaunu mācību kursu valsts izglītības politikas veidotāji nonāca tieši tāpēc, ka sākotnēji bija plānots skolās ieviest pat obligātu atsevišķu mācību priekšmetu “Civilā aizsardzība un ugunsdrošība”. Šī ideja bija aktuāla jau pirms teju desmit gadiem, taču tika nobremzēta ekonomiskās krīzes un tai sekojošā finansējuma trūkuma dēļ.

Arī tagad nu jau cilvēkdrošības mācību kursa ieviešanai Valsts izglītības satura centrs (VISC) un Izglītības un zinātnes ministrija sākotnēji prasīja pat vairāk nekā pusmiljonu eiro. Tomēr, ņemot vērā, ka valsts finansiālā situācija joprojām nav spoža, un klausot Finanšu ministrijas ieteikumam, nolemts, ka cilvēkdrošības ieviešanai no valsts papildu līdzekļus neprasīs. Daļa jaunā mācību kursa tiks īstenota par finansējumu, kas no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem piešķirts jaunā, kompetencēs balstītā izglītības satura ieviešanai. Vēl daļa – izglītībai jau piešķirtā valsts budžeta ietvaros.

Taču izglītības saturā jau tagad ir gan veselības, gan drošības tēmas. Lielākoties tās apgūstamas sociālo zinību un veselības mācības stundās, tomēr par šiem jautājumiem runā arī citās stundās un ārpusstundu pasākumos. Kāpēc tam, lai to visu nosauktu vienā vārdā, vispār jātērē nauda – vai tā nāk no valsts budžeta vai ES struktūrfondiem? VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece skaidro, ka patlaban cilvēkdrošības tēmas nav gana sistēmiski sakārtotas izglītības saturā un ne vienmēr tiek mācītas atbilstoši skolēna vecumam. Tāpēc esot nepieciešama revīzija mācību saturā, kas jāizveido vienots un pēctecīgs. Diemžēl šobrīd ir tēmas, ko skolēniem māca vairākkārt, bet ir arī tikpat svarīgas, ko neskar nemaz. Nākotnē cilvēkdrošība varētu mācību priekšmetus cauraust vairāk nekā līdz šim – piemēram, fizikā var runāt par elektrodrošību, ķīmijā par degšanu un spridzināšanu. Sportā var mācīties rāpot, lai skolēni labāk atcerētos, kā jāpārvietojas piedūmotās telpās. Var pārbaudīt, kā skolēniem veicas ar peldēšanu tad, ja viņi ir apģērbušies. Gan I. Upeniece, gan VISC vecākā referente Inese Bautre vairākkārt uzsver: šobrīd skolēni iegūst zināšanas par drošības un veselības jautājumiem, taču ekstrēmās situācijās ar tām bieži vien nepietiek. Svarīgi, lai skolēniem izstrādātos arī pieradums sevi pasargāt un viņi rīkotos atbilstoši iemācītajam. Piemēram, runājot par pareizu rīcību piedūmotās telpās, kad skolēniem jāpilda diagnosticējošais darbs par drošības jautājumiem, lielākā daļa atbild pareizi: šādās telpās jārāpo. Savukārt, kad skolā bijušas ugunsdrošības mācības un telpas tiešām piedūmotas, “visi iet izslējušies kā brieži”. Arī nelaimes gadījumu statistika diemžēl liecina, ka zināšanas vien no nelaimes nepasargā. Skolai būtu jāpanāk, lai, dzirdot sirēnu, jaunieši to uztvertu nopietni, bet nekristu arī panikā – zinātu, kas jādara, un spētu to paveikt. Tāpēc svarīgi mācību saturā ieviest praktiskās darbības, piemēram, situāciju simulāciju spēles.

Plānota arī jaunu mācību materiālu izstrāde un jau esošo sistematizēšana. VISC speciālisti nenoliedz, ka jau tagad ir diezgan daudz mācību līdzekļu par drošības jautājumiem, taču tie nav apkopoti un skolotājam, lai sagatavotos stundai, nākas klīst pa dažādām tīmekļa vietnēm. VISC pēdējos gados arī pats izstrādājis mācību materiālus, tomēr turpmāk, izmantojot ES finansējumu, plānots tos veidot vēl papildus – kādus un cik tas izmaksās, pagaidām nav zināms. “Nepieciešama revīzija, lai saprastu, kā mums pietrūkst,” teic I. Upeniece.

Jauniem mācību līdzekļiem, ja tie būs nepieciešami, naudu plānots rast no ES struktūrfondiem. Tāpat ar fondu naudu varētu finansēt cilvēkdrošības mācību satura izstrādi un aprobāciju skolās, kā arī skolēnu zināšanu un prasmju diagnosticēšanu. Savukārt par valsts finansējumu tiks apmācīti pedagogi, kā arī organizēti izglītojoši pasākumi vecākiem. Iepriekš tika plānots, ka, piemēram, aprobācija izmaksās vairāk nekā 20 000 eiro, taču tagad konkrētas summas netiek minētas.

Jāpiebilst, ka jaunais cilvēkdrošības kurss iekļausies jaunajā uz kompetencēm balstītajā izglītības saturā, ko arī VISC sācis izstrādāt.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Tiešām,ja mācīs, piemēram, mazajam, ka neej pie krāsns, tas ir slikti, apdedzināsies, tur ir karsts, domāju, varēs stāstīt gari plaši un visu laiku mammai būs jāuzmana, taču kopā ar mammu pieiet, piemēram pie ne tik karstās cepeškrāsns un pielikt to bērna pirkstiņu, lai sajūt kaut mirkli, ka tas nav nekas patīkams, ka sāp,tas iedarbosies daudz labāk.Vai, piemēram, tikšanā ar kādu pusaudzi- narkomānu, kurš ārstējas,kurš var pastāstīt, kādas ir sajūtas, kad ir izglābts, piem. no pārdozēšanas.Tā, ka prakse, prakse,reālas situācijas, nevis tikai teorija, kas 80 proc. aizies gar ausīm.

  2. Var runát 10 reižu..zīmét.piemèram tos pašus ceļu satiksmes niteikumus..bet lai tas darbogis.vajag praksi..reálâ vidè uz ielaz un já..lak tk nexata ne Bebrs vai vèl kas.bet policists formâ.
    Um civilá aizsardzība nebútu nemaz tik sliktimpadomju gados to uztvèrám nopietni.Piemèram.bija scenárijs skolas evakuácija ar stingti sadalītiem pienákumiem…man bija 3.stáva virsdežuranta pienákuns.t.i.skolas éku varéju pamest tikai tad.kad biju párbaudījusi.ka 3.stàva gará gaiteņa visas klaśu telpas ir tukšas..bija informatori pa skolascradio.mediķi.kuri sniedza palīdzību un nesa”cietušos” utt.Já.tá bija ká spèle.bet nopietna spèle un dadz kas no civilás aizsardzības ir atmiņá joprojám.

  3. Doma jau laba.jautáju.ms tik.káds bús saturs..Daudz ko bérni jau zina.un.ja svarīgas lietas méğinâs pasniegt utkk putji valodá.it ká bérns ir neko nezinośs un bezpalīdzīgs.bérniem paśiem bús pavirša un pat noraidoša attieksme.Tas ir tápat.ká savulaik neatceros.kurá klaaè bija datoru mácìba..músu puika.kurś no 3 gadiem pa kompi ńèmies..ar cerībám devás.ka nu tik bús.bet kad prasìju.mo darījáf 1.stundá…atvildèja.ka mácíti ká ieskégt un izslégt kompi..pastástíts.ka ir klaviatúra..ekráns…

  4. Vislabāk būtu kaut kāda skolotāja vadīta stunda, kur piedalās dažādi speciālisti, kas reāli māca ārstus, karavīrus, glābējus, policistus, skautus, dabas draugus, koku zāģerus, elektriķus, mehāniķus, celtniekus un tad nu katrs savas nozares zināšanas piemeklē skolnieku līmenim un skaidro, kā uzvesties mežā, kā orientēties un glābējiem stāstīt, kur atrodies, ko darīt ar traumām, kā tikt galā ar sadzīviski un rūpnieciski izraisītām avārijām, ugunsgrēkiem utt.

    Tās tomēr nav sociālas zinības, tā ir zināmā mērā tehniska domāšana un zināmas prasmes.

    Nevar tāds sociālo lietu zinātājs vai zinātāja jēdzīgi izprast un izstāstīt kaut vai visas fineses, kas jāzina mežā cirsmā vai vētras laikā vai par ugunsgrēka laikā veicamajiem pasākumiem, kāpēc tās tur durvis var un vajag atvērt, bet to tur logu labāk nevajag, iedos liesmai skābekli. To zin tāds, kas māca koku gāzējus un ugunsdzēsējus.

    calis.delfi.l v/forums/tema/18322799-pec-diviem-gadiem-skolas-ieviesis-macibu-par-cilvekdrosibu/2/

  5. Atradīsies tādi, kas šo viedo ieceri izsmies, mēģinās pārvērst par nenozīmīgu. Esiet modri, pretinieku interesēs ir mūsu vājums.

  6. Beidzot pareiza pieeja. Mums vajag drošu nākotni. Bērniem pašiem ir jābūt reāli zinošiem un drošiem. Neviens betmens, zirnekļcilvēks, policists kritiskās situācijās var nepaspēt atsteigties palīgā. Jāpalīdz viens otram.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+