Foto – Karīna Miezāja

Cilvēkdrošība – nekas jauns, tikai uzlabots 7

Valdība šomēnes nolēma, ka 2018./2019. mācību gadā skolēniem jāsāk apgūt jaunu mācību kursu “Cilvēkdrošība”. Taču tas nenozīmē jauna mācību priekšmeta ieviešanu, turklāt liela daļa cilvēkdrošības elementu skolās tiek mācīti jau tagad.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Cilvēkdrošība skar visu, kas saistīts ar cilvēku fizisko drošību – gan veselīgu uzturu un kopumā atbildīgu attieksmi pret veselību, gan ugunsdrošības, elektrodrošības, satiksmes un citu drošības noteikumu pārzināšanu, tajā ir arī civilās aizsardzības elementi. Līdz domai par jaunu mācību kursu valsts izglītības politikas veidotāji nonāca tieši tāpēc, ka sākotnēji bija plānots skolās ieviest pat obligātu atsevišķu mācību priekšmetu “Civilā aizsardzība un ugunsdrošība”. Šī ideja bija aktuāla jau pirms teju desmit gadiem, taču tika nobremzēta ekonomiskās krīzes un tai sekojošā finansējuma trūkuma dēļ.

Arī tagad nu jau cilvēkdrošības mācību kursa ieviešanai Valsts izglītības satura centrs (VISC) un Izglītības un zinātnes ministrija sākotnēji prasīja pat vairāk nekā pusmiljonu eiro. Tomēr, ņemot vērā, ka valsts finansiālā situācija joprojām nav spoža, un klausot Finanšu ministrijas ieteikumam, nolemts, ka cilvēkdrošības ieviešanai no valsts papildu līdzekļus neprasīs. Daļa jaunā mācību kursa tiks īstenota par finansējumu, kas no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem piešķirts jaunā, kompetencēs balstītā izglītības satura ieviešanai. Vēl daļa – izglītībai jau piešķirtā valsts budžeta ietvaros.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču izglītības saturā jau tagad ir gan veselības, gan drošības tēmas. Lielākoties tās apgūstamas sociālo zinību un veselības mācības stundās, tomēr par šiem jautājumiem runā arī citās stundās un ārpusstundu pasākumos. Kāpēc tam, lai to visu nosauktu vienā vārdā, vispār jātērē nauda – vai tā nāk no valsts budžeta vai ES struktūrfondiem? VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece skaidro, ka patlaban cilvēkdrošības tēmas nav gana sistēmiski sakārtotas izglītības saturā un ne vienmēr tiek mācītas atbilstoši skolēna vecumam. Tāpēc esot nepieciešama revīzija mācību saturā, kas jāizveido vienots un pēctecīgs. Diemžēl šobrīd ir tēmas, ko skolēniem māca vairākkārt, bet ir arī tikpat svarīgas, ko neskar nemaz. Nākotnē cilvēkdrošība varētu mācību priekšmetus cauraust vairāk nekā līdz šim – piemēram, fizikā var runāt par elektrodrošību, ķīmijā par degšanu un spridzināšanu. Sportā var mācīties rāpot, lai skolēni labāk atcerētos, kā jāpārvietojas piedūmotās telpās. Var pārbaudīt, kā skolēniem veicas ar peldēšanu tad, ja viņi ir apģērbušies. Gan I. Upeniece, gan VISC vecākā referente Inese Bautre vairākkārt uzsver: šobrīd skolēni iegūst zināšanas par drošības un veselības jautājumiem, taču ekstrēmās situācijās ar tām bieži vien nepietiek. Svarīgi, lai skolēniem izstrādātos arī pieradums sevi pasargāt un viņi rīkotos atbilstoši iemācītajam. Piemēram, runājot par pareizu rīcību piedūmotās telpās, kad skolēniem jāpilda diagnosticējošais darbs par drošības jautājumiem, lielākā daļa atbild pareizi: šādās telpās jārāpo. Savukārt, kad skolā bijušas ugunsdrošības mācības un telpas tiešām piedūmotas, “visi iet izslējušies kā brieži”. Arī nelaimes gadījumu statistika diemžēl liecina, ka zināšanas vien no nelaimes nepasargā. Skolai būtu jāpanāk, lai, dzirdot sirēnu, jaunieši to uztvertu nopietni, bet nekristu arī panikā – zinātu, kas jādara, un spētu to paveikt. Tāpēc svarīgi mācību saturā ieviest praktiskās darbības, piemēram, situāciju simulāciju spēles.

Plānota arī jaunu mācību materiālu izstrāde un jau esošo sistematizēšana. VISC speciālisti nenoliedz, ka jau tagad ir diezgan daudz mācību līdzekļu par drošības jautājumiem, taču tie nav apkopoti un skolotājam, lai sagatavotos stundai, nākas klīst pa dažādām tīmekļa vietnēm. VISC pēdējos gados arī pats izstrādājis mācību materiālus, tomēr turpmāk, izmantojot ES finansējumu, plānots tos veidot vēl papildus – kādus un cik tas izmaksās, pagaidām nav zināms. “Nepieciešama revīzija, lai saprastu, kā mums pietrūkst,” teic I. Upeniece.

Jauniem mācību līdzekļiem, ja tie būs nepieciešami, naudu plānots rast no ES struktūrfondiem. Tāpat ar fondu naudu varētu finansēt cilvēkdrošības mācību satura izstrādi un aprobāciju skolās, kā arī skolēnu zināšanu un prasmju diagnosticēšanu. Savukārt par valsts finansējumu tiks apmācīti pedagogi, kā arī organizēti izglītojoši pasākumi vecākiem. Iepriekš tika plānots, ka, piemēram, aprobācija izmaksās vairāk nekā 20 000 eiro, taču tagad konkrētas summas netiek minētas.

Jāpiebilst, ka jaunais cilvēkdrošības kurss iekļausies jaunajā uz kompetencēm balstītajā izglītības saturā, ko arī VISC sācis izstrādāt.