Atvadas no Artūra Snipa

Cilvēki atvadās no mūžībā aizgājušā rakstnieka un publicista Artūra Snipa 0

Sestdien, 15. augustā, Rīgas krematorijā notika atvadīšanās no šonedēļ mūžībā aizgājušā rakstnieka un publicista Artūra Snipa.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem
RAKSTA REDAKTORS
VIDEO. “ASV aizliedz ar likumu, Latvijā tirgo uz katra stūra!” Brīdina par zīdaiņiem bīstamām precēm 13
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis 228
Lasīt citas ziņas

Iepriekš jau vēstīts, ka 71 gada vecumā mūžībā devies rakstnieks un publicists Artūrs Snips, mikroblogošanas vietnē “Twitter” vēstījusi rakstnieka meita Arta Snipe.

Artūrs Snips dzimis 1949. gada 4. martā izsūtīto ģimenē Krasnojarskas novadā, Taimiras nacionālajā apgabalā, Hatangā. 1958. gadā no izsūtījuma atgriezies Latvijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mācījies Vecpiebalgas un Galgauskas pamatskolā, vēlāk Gulbenes vidusskolā, kuru beidzis 1968. gadā. 1973. gadā absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti, bet 1989. gadā – Maksima Gorkija Augstākos literāros kursus Maskavā.

Artūrs Snips bijis inženieris elektriķis Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorijā Baldonē (1973–1975), Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) ceha maiņas un stacijas maiņas priekšnieks.

Atmodas laikā – “Kultūras Fonda Avīzes” galvenais redaktors, “Kultūras Avīzes” redakcijas loceklis. No 1993. līdz 1997. gadam – Latvijas vēstniecības ekonomiskais padomnieks Baltkrievijā, bet laikā no 2006. līdz 2009. gadam – nodibinājuma “Pilsētai un pasaulei” valdes priekšsēdētājs.

Darbojies publicistikā, kopā ar Daini Īvānu 1986. gada oktobrī laikrakstā “Literatūra un Māksla” publicējis rakstu “Par Daugavas likteni domājot”, ar kuru tika aizsākta cīņa pret Daugavpils HES celtniecību, tādējādi autoriem kļūstot par atmodas vēstnešiem.

Pirmā publikācija – stāsts “Ceļš” publicēts žurnālā “Liesma” 1973. gadā. Prozas krājumu “Nelabojami radi” (1979) un “Mazs ciemats turp un atpakaļ” (1987) autors.

Kopā ar Īvānu sastādījis krājumu “Domu Daugava. Sirdsdaugava”. 2010. gadā izdots jaunākais literārais darbs “Klejojumi”.