Mobilā versija
+19.8°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Svētdiena, 20. augusts, 2017
5. decembris, 2016
Drukāt

Cilvēki, domājiet un esiet modri! Gana daudzi vēl jūsmo par kolhoza ballēm (52)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Pēc filmas “Melānijas hronika” noskatīšanās savas pārdomas “Latvijas Avīzei” pauda Pēteris Korsaks. Publicējam viņa pārdomas pēc filmas:

“Viena no drūmākajām mūsu tautas vēstures lappusēm caur talantīgiem filmas “Melānijas hronika” veidotājiem Viesturu Kairišu un Gintu Bērziņu ir ieguvusi patiesu interesi Latvijā. Ir jau kopš atmodas laika gana daudz stāstīts un rakstīts par 1941.gada deportācijām, bet tas cilvēkus nav tā uzrunājis kā attēlotais filmā, kas pietuvināta reālajai situācijai, kā tas notika. Un, kā teica mūsu draugi, kas paši bija 1941.gada upuri, tas bija vēl daudz briesmīgāk – tā bija mūžīgā izsalkuma sajūta un bads pāri visam. Ir jau parādīts it kā pietiekami baisi, bet, izrādās, tas vēl nav nekas, salīdzinot ar īstenību, kas bija jāpārdzīvo un jāizdzīvo, lai paliktu dzīvs.

Viens no filmas momentiem, kur ar skaistiem rikšotājiem un skaistiem aizjūgiem no nometnes ved uz nometinājuma vietām kolhozos, ja tā var sacīt, ir pilnīgi garām. Zirdziņi, ja bijuši, tad galīgi izbadējušies kleperi un aizjūgi gandrīz nekādi. Lielāko tiesu veda ar vēršiem. Es saprotu režisoru, kur lai viņš šodienas Latvijā ņemtu kleperi zirgu? Būtu jāmērdē badā, lai filmētu. Manuprāt, vajadzēja piedomāt arī kādu momentu, lai čekisti nebūtu tikai trafaretas marionetes, jo arī Melānija piemin, ka piesavinātās vērtslietas aresta laikā, vēlāk tiek atdotas atpakaļ. Un, kā stāstīja mūsu draudzene, divreiz izsūtītā daktere Ērika Krauja, “ne jau visi bija zvēri”, atnākot 14. jūnijā arestēt, ieraugot lieku personu, kas nav sarakstā (tos sastādīja savlaicīgi), janvārī dzimušu bērnu tomēr atļāva atstāt vecvecākiem. Nepilnu sešu mēnešu bērns nebūtu izturējis mokpilno ceļu un būtu nolemts drošai nāvei.

1944.gadā vecvecāki dodas bēgļu gaitās uz Vāciju un mazā Juta savu māti ierauga it kā pirmo reizi, kad viņai ir jau 32 gadi. Daktere Tomskas apgabala Kargasokā glāba daudzas izsūtīto latviešu dzīvības, arī no Sējas.

Prieks par Sējas novada ļaudīm, kas nav vienaldzīgi šai tautas traģēdijai, vēlas izzināt un saprast. Pārsteigta bija arī Kultūras nama vadītāja par lielo interesi, parasti esot ap divdesmit skatītāju, bet šoreiz pietrūcis biļešu.

Tas nozīmē ka laiks nav izdzēsis sāpi, kas gruzd cilvēku sirdīs, kaut Sējas, Pabažu ļaudis pirmajā deportācijā cieta vismazāk. 1941.gada izsūtīšana skāra vairāk izglītoto tautas daļu – ierēdņi, ministri un, protams, virsnieki, kurus Sibīrijas lēģeros apšāva vai nomērdēja badā. Savukārt 1949. gada izsūtīšnas pamats bija turīgo (budžu) zemnieku deportācija, lai nodibinātu sociālistisko saimniekošanu jeb kolhozus un lai likvidētu atbalsta bāzi Nacionālo partizānu pretošanās cīņai, kas ar ieročiem rokās cīnījās pret padomju okupāciju visā Latvijas teritorijā. Izsūtīto mantu izlaupīja, piesavinājās pie varas esošie priekšnieki, dažkārt arī izpalīdzīgie kaimiņi.

Aicinu Latvijas populārākās avīzes lasītājus dalīties izjūtās vai zināšanā par šo laiku un filmu. Izteikt savas pārdomas cik vērta ir cilvēka dzīvība totalitārajā režīmā, jo šodien vēl ir gana daudz ļaužu, kas jūsmo par kolhoza ballēm, kad viņu radi vai kaimiņi Sibīrijā cīnījās par kailo dzīvību, ka visiem bija darbs, varēja dzert un nodzerties, nosūdzēt, kur vajag un tiesas nevajadzēja, lai tevi arestētu un aizvestu nezināmā virzienā.

Cilvēki, domājiet un esiet modri, lai tas nekad vairs neatkārtotos.”

Pievienot komentāru

Komentāri (52)

  1. Visi tik kautko nīd par to seno izvešanu, bet pavisam aizmirsuši kā paši savu valsti izlaupija pēc neatkarības iegūšanas, nieka 25 gadus atpakaļ.
    Izvazāja un sapūdēja visu tehniku, brīvīgu sadzērušies, nogrāva ēkas.

  2. Ko jūs varat ielaisties skaidrošanās ar to kremļa trolli “VA” !
    Tas taču ir bezsmadzeņains cinisks bezdzimtenes pļurkšķis !
    No vienas kulītes ar to trahanniju grafistu !

  3. Tu droši vien nesēro arī par savu tēvu un māti vai pārējiem tuviniekiem, ja šādi ciniski rēķini , cik niecīgu % viņi sastāda no visa iedzīvotāju kopskaita (cik % ir 2 cilvēki no 2 miljoniem?). Pēc taviem “standartiem” tu tiešām esi muļķis un ciniķis, bet tas nenozīmē, ka arī visi pārējie tādi ir.

    • Es mūžīgi nesēroju par savu tēvu un māti vai pārējiem tuviniekiem. Es viņus atceros, un pieminu piemiņas dienās. Man nav zināms neviens radagabals, kurš būtu Padomju varas represēts (varbūt tāpēc, ka visi bija Rīgas strādnieki). Nu, tēvs dabūja par leģionu pusotra gada filtrācijas lāģerī, bet, ko tur – gūsteknim gūstekņa tiesa.

  4. Tu esi prasts demagogs un Latvijas valsts nīdējs. Izsūtīja 1941. gadā Latvijas izglītotākos un tai uzticamākos cilvēkus, augstāko armijas virsniecību un valsts varas pārstāvjus, arī zemniekus, ar 290 zīdaiņiem un 3460 pārējiem maziem bērniem. Vajag īpašu cinismu, lai teiktu, “nu kas tad tur, tikai 3%”!
    Bet 1949. gadā izputināja Latvijas zemniecību, lai visus pārējos varētu sadzīt kolhozos, jo bez represijām zemnieki kolhozos negāja. No turpat 43 tūkst. aizvesto 95,6 % bija latvieši, tas bija genocīds pret latviešu nāciju. Un starp šiem izvedējiem bija arī vietējie kolaboranti un padomju varas līdzskrējēji. Visai iespējams, ka tu esi viens no viņu pēctečiem, jo “ābols no ābeles tālu nekrīt”!

    • Kopumā 1941. gadā deportēja 0,78% no visiem Latvijas iedzīvotājiem (Wikipedia). Tātad 1941.gada vasarā uz 100 latvijas iedzīvotājiem bija tikai 1 cilvēks, kurš atbilda prasībai izsūtīšanai: “Latvijas izglītotākos un tai uzticamākos cilvēkus, augstāko armijas virsniecību un valsts varas pārstāvjus, arī zemniekus”.
      Bet mūžīgi tagad būs jāsēro arī pārējiem 99%, kuri neatbilda standartam: “Latvijas izglītotākos un tai uzticamākos cilvēkus, augstāko armijas virsniecību un valsts varas pārstāvjus, arī zemniekus”.

  5. Es jūtu līdz deportācijās cietušajiem cilvēkiem, bet sērot man nav par ko. Izsūtīti tika 3% no iedzīvotāju kopskaita, tagad 97 mūžīgi sēros par kādiem trijiem, kuri pat nav gājuši bojā. Un nevajag te stāstīt, ka katrs ir cietis. Es par deportācijām uzzināju skolā – 1941.gadā izsūtīja pretpadomju noskaņojuma bagātos saimniekus uz viņu pašu kalpu ziņojumu pamata, 1949.gadā izsūtīja bandītu atbalstītājus, tādejādi likvidējot pēckara banditismu Latvijā. Lai tie 3% tad arī sēro, es viņiem tikai izsaku līdzjutību.

  6. Pareizi spried! Ja tā padomā, LU prof. H. Strods savā laikā izpētīja, ka 1949. gada latviešu deportācijās uz Sibīriju piedalījās 12 tūkstoši VIETĒJO kompartijas, komjaunatnes un padomju aktīvistu. Viņiem visiem taču bija ģimenes un dzima bērni. Un kādus uzskatus šiem bērniem iemācīja šie tautas kangari – izvedēji un kādus amatus šie bērni vēlāk ieņēma padomju sistēmā? Lūk arī atbilde, kāpēc krietna daļa no viņiem joprojām pielūdz šo totalitāro režīmu arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un ironiski te jautā:” kuros krūmos sēdēja nacionālie partizāni”, vai tml. Vecā paaudze nomainījās, bet ģimenē iegūtā pēctecība viņu bērnu uzskatos taču palika.

  7. Paldies par katra komentētāja izteiktajām domām! Katrs vadās no sava piedzīvotā padomju laikos. Taču tas nenozīmē, ka varam apstrīdēt un noliegt vai pazemot tos, kuri izsaka savas domas par to laiku. Katram laikam ir savi PLUSI UN savi MĪNUSI! Bet PĀRI VISAM IR ĢIMENE, kura APGAISMO mūsu prātu un IEMĀCA mūs VĒRTĒT apkārt notiekošo!!! Varam mācīties kaut vai PSKP vēsturi vai ZINĀTNISKO komunismu, NEKAS NEVAR LIKT PIEVĒRSTIES KOMUNISMA IDEJĀM, ja ģimenē dots pareizais ceļš!!! NEKAS nespēj aizliegt vai noliegt tās VĒRTĪBAS, NEKAS NESPĒJ SAGROZĪT SMADZENES, kas ievirzītas pareizā gultnē ģimenē – visas ideoloģijas šeit ir BEZSPĒCĪGAS!!! VISAS!!!!!!! Tādas ir manas domas.

  8. Par kolhozu ballēm var un vajag jūsmot, bet par okupāciju un kundzību – nu neviens neaļkst.

  9. Atminos to krēslaino rītu kad pie mana logā ārā stāvēja kareivis ar šauteni kuras durklis lūkojās manas istabas virzienā. 2/3 klases tika aizvesti ,man ar māti palaimējās ,neaizveda. Kolhozu sākums bija tukši drūms,bet 55.gadā , atminos , tika sarīkota pirmā kolhoza kopballe .Dzēra daudz. Tad sekoja tukši gadi un balles atkal parādījās 60.g. beigās, 70-to gadu sākumā ,var teikt ar Paula dziesmu laiku un ansambļiem kuri braukāja pa Latviju. Nav ko teikt ,tā desmitgade nebūt nebija tā sliktākā ,sāka būvēt “Līvānu mājas” ,ielas ar mājām kuras stāv vēl šobrīd ,varēja pārdot prom uz Krieviju augļus ,dārzeņus ,lopus ,sākās ziedu audzēšanas un tigošanas laiks ,pirka žiguļus. Bērni ieguva izglītību tehnikumos un Jelgavas Akadēmijā . Krīze sākās 80-tajos līdz tā valsts sabruka. Nu jau gadsimta ceturksni ņemamies ar Latvijas izaugsmi ,nekādi nevaram atkost kapitālisma lauku dzīvi. Man ,kam tūdaļ būs 80-it ,ir ko salīdzināt. Kopumā tomēr prieks ,ka esam neatkarīgi un ceļot pārliecību ,būs arī spoži brīži.

  10. Kā tad tu iedomājies šo pretestību: uzbrukt automašīnām ar zem automātu stobriem savaņģotajiem, neapbruņotiem civiliedzīvotājiem ar maziem bērniem, kuri atrodas bruņotu čekistu un istrebīķeļu ielenkumā? Nacionālie partizāni jau tik stulbi nebija, kā te viens otrs komentētājs iedomājas.

    • Kad izveda 1949.gadā, tad no radu mājām 5 cilvēku ģimeni pašu audzēto zirgu ratus apsargāja 2 zaldāti un pagasta vecis, kuri sēdēja otrajos ratos…
      Nošautu abus zaldātus un vēl iegūtu papildus munīciju …

  11. ????????????????????? Atbildēt

    Savukārt 1949. gada izsūtīšnas pamats bija turīgo (budžu) zemnieku deportācija, lai nodibinātu sociālistisko saimniekošanu jeb kolhozus un lai likvidētu atbalsta bāzi Nacionālo partizānu pretošanās cīņai, kas ar ieročiem rokās cīnījās pret padomju okupāciju visā Latvijas teritorijā.
    ———————————————-
    KUROS krūmos VARONĪGI tupēja t.s. “nacionālie partizāni”, kad 1949.gada 25.martā 1 000-šiem latviešu VEDA pa lauku ceļiem uz dzelzceļu stacijām???
    NEVIENS neizlīda no krūmiem, lai IZRĀDĪTU PRETESTĪBU ar ieročiem rokās un PAGLĀBTU uz tā lauku ceļa nu vismaz savus maizes un gaļas devējus, lai paši varētu tupēt krūmos …

  12. Ar divējādām jūtām jālasa komentāri. Kāpēc pieļāvām izveidot tādu valsts pārvaldi, kas ir tik netaisnīga, ka viena daļa var dzīvot cepuri kuldama ar neadekvātām algām, bet tik daudzi cīnās par izdzīvošanu? Ka partiju sistēma un vēlēšanas liedz kaut ko mainīt?Ka valsts pārvaldē, pašvaldības ieskaitot, izveidotas savas “mafijas”, ka likumus sev raksta un “dabū cauri”lielie valsts izzadzēji, ka valda “diletantu laiks” Andra Kolberga vārdiem utt, ka tauta neredz gaismu tunelī, kurā esam pieļāvuši mūs iedzīt?

  13. Kolhozā dzīvojošie salīdzinot ar šodienas dzīvojošiem ir tāda maza nianse, valdību un dzīves apstākļus lamāja %-tuāli daudz mazāks cilvēku skaits, nekā šodien. Arī atklātie noziegumi finansu lietās sodi sekoja neizbēgami, kur šodien zūd miljoni un miljardi, bet vainīgie nesēž ne viens. Acīm redzot izglītības līmenis bija daudz augstāks, vainīgie izlocīties nespēja. Runa iet par astoņdesmitajiem gadiem, ne par 40 gadiem, tos piedzīvojis neesmu.

    • Protams, ka kolhozā dzīvojošie valdību nelamāja. Par tādu “izklaidi” varēja stūra mājā paviesoties.

      • Tak lamāt toreiz varēja ar pilnu plaušu – tik jāskatās bija, lai nesanāk sīkais huļiganisms sabiedriskā vietā, par to tiešām varēja sodīt. Bet visādās sapulcēs, arī partijas atklātajās sapulcēs, visu varēja kritizēt pēc pilnas programas, bet – bija jābūt konstruktīvam un drusku jāpārzin Ļeņina sacerējumi, jo “aparatčiki” toreiz no Ļeņina jau bija stipri tālu aizblandījušies. Tikai – nedrīkstēja partijā stāties (uz ko šitādus aktīvistus stipri kārdināja), jo tad – mute ciet, patijas disciplīna (taisni, kā tagad).

  14. Lai kā te viens otrs necildinātu kolhozu laikus, lielais vairākums kolhozu bija ekonomiski dzīvot nespējīgi, bet cilvēki tur bija pārvērsti par skrūvītēm-izpildītājiem. Valsts tik ilgi balstīja šo sistēmu, kamēr tā pati izjuka. Pats esmu šajā sistēmā strādājis un dzīvojis. Nebija ne ekonomisko , ne vārda brīvību. Kolhozu priekšnieki bija iecelti ar rajona 1. sekretāra sankciju un pamatā bija lojāli šai totalitārajai sistēmai. Valdīja komandekonomika. Latviešiem nekad nav trūcis izdabātāju un līdzskrējēju un tādu netrūka arī šajā sistēmā. Protams, ka cilvēkam piemīt spēja pielāgoties un daudzi pielāgojās dzīvei arī šādos apstākļos. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka nu šī sistēma jāreklamē un jāceļ debesīs.

  15. Mācījos pad.laikos.izglītība bija laba.Neviena diena skolā nepagāja bez eksaktajiem priekšmetiem,latviešu valoda un literatūra arī gandrīz katru dienu.Jā,dziedājām koros uzspiestas dziesmas,soļojām ierindas skatēs .Obligātas bija politinformācijas,kurās katrs izlasīja no avīzēm pāris rindiņas un tad atstāstīja.Visus kongresu materiālus un plēnumu lēmumus neviens nelasīja.Tās bija nodevas iekārtai.
    Arī kolhoza ballēs dejojām,jo mēs taču bijām jauni,karu nepieredzējuši un pirmās kolhozu laiku grūtības arī mūs vairs neskāra,taču atgriezties padomju laikos gan negribētu.

    • Par izglītību gan nevajag murgot.
      PSRS studentiem sadzina galvās PSKP vēsturi un savstarpēji
      nesaistītu faktu krājumu pa programmas nodaļām,
      ka izceptais inženieris bija jātura no ražošanas pa gabalu,
      lai priekšlaicīgi nesagrauj CCCP 🙂

      • vēl bija jānokāŗto kurss zem nosaukuma “Zinātniskais komunisms” citādi
        pie diploma netikt…

      • vidējās mācību iestādēs Atbildēt

        “Zinātniskā komunisma” saīsinātais analogs bija “Sabiedrības mācība”…
        Ja nenokārtoji – iestāties augstskolā ar tādu atestātu varēji nesapņot.
        Tāda tā paradīze.

        • paradīze ir tagad, kad augstskolu beigušais nepareizi maina līdzskaņus locījumos un neprot sadalīt vārdu zilbēs (lai pārnestu jaunā rindā)

          • Padomju laikos nebija tā, ka augstskolu beigušais “ekonomists” nemācētu rēķināt. Tagad izglītība ir degradēta un pseidoaugstskolu beidzējiem nav savas spriešanas un domāšanas izveidotas. Par kolhoziem jāsaka, ka kādam bija arī jābaro valsts un cilvēki strādāja un arī atpūtās ballītēs, kurām tagadējās nestāv klāt! Tad bija pūtēji, akardeoni, vijoles, kas tagad? Padomju laikos ģeogrāfs nevarētu vadīt būvvaldi un elektriskā gana uzstādīšanai Irlavas laukos nebūtu jāizņem būvatļauja, par tād zagšanu, kā šodien, jau sen visi sēdētu. Un pagastmājās tagad 3-4 darbinieku vietā sēž 50-70 cilvēki!

          • Nesen Latvijas radio viena latvju žurnāliste četrrindi “Gūt var dodot/Gūt var ņrmot/Dodot gūtais/Neatņemams” nosauca par tautas dziesmu. Neviens no pārējiem sarunas dalībniekiem neko neiebilda.

  16. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt


    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Šajā Dieva pasaulē kopumā un, īpaši jau, ar mums pašiem notiek TIKAI un VIENĪGI tas, ko mēs PAŠI pieļaujam. Inerti truli noskatoties, nožēlojami gļēvi “klusējot lupatiņā”, vai pat apzināti uz to “parakstoties” un +/- “aktīvi ņemot dalību” – nav būtiskas atšķirības.”

    Un, arī: “Absolūti bezjēdzīga un jebkurā izpratnē nelietderīga cīņa (jeb, visbiežāk, pat tikai “vētrainas rosības” imitācija) ar SEKĀM, nespējot saskatīt vai pat apzināti ignorējot to patiesos CĒLOŅUS, ir viena no lielākajām muļķībām un viens no galvenajiem iemesliem tam, kāpēc “esam tur, kur esam, un ārā netiekam”.”

    =======

    Mediju ziņa (2012. gada decembris): Neskatoties uz to, ka Latvija esot “spējusi izkļūt no ekonomiskās krīzes, piedzīvojot strauju ekonomikas izaugsmi jeb tā dēvēto “veiksmes stāstu”, un Valdis Dombrovskis ( V-“jenotība” ) premjera amatā ir noturējies kopš 2009.gada”, šīs valsts iedzīvotāji joprojām ir ļoti kritiski noskaņoti pret valdības darbu – lai gan starptautiskajā arēnā Latvijas valdība šogad (2012.) esot “baudījusi īpašu popularitāti un teju ik dienas saņēma atzinīgus vārdus par šīs valsts izkļūšanu no finanšu krīzes un ekonomisko augšupeju”, Latvijā, par spīti iepriekš minētajam, valdības popularitāte, iespējami politkorekti izsakoties, nu nepavisam nav liela – tieši tāpat, kā šīs valsts sabiedrības ticība nu jau krietni vairāk nekā 20 gadus jeb aptuveni jau ceturtdaļu gadsimta (!?!) “ilgtspējīgajam”, varas turētāju “elites locekļu” populistiski sludinātajam un masīvi reklamētajam “veiksmes stāstam”…
    —–
    .
    Latv(ĀN)ijas “veiksmes stāsts”.
    ( SILES “valsts” 25 gadu “ilgtspējas sausais atlikumus” )
    ( ‘konceptuālais rezumējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    Pa(r) “latv(ĀN)iju” klīst kā LĀSTS,
    Šīs “valsts” un SILES “veiksmes stāsts” ~
    Priekš “glupās Tautas” fantazēts,
    Un “masmēdekļos prom(au)cēts”:
    “Lai VISA pasaule skauž mums,
    KĀ “veiksmes stāsta” shēmojums,
    Tiek “aprobēts” uz “latv(ĀŅ)iem” ~
    Šīs MUĻĶU zemes LUMPEŅIEM!…”

    Jau “ilgtspējīgi” ZOMBĒTS tiek:
    “Nav “valstij” muļķos jāpaliek,
    Bet – “jāstrādā”, lai Tauta ļauj,
    Ka “vara” to “bez naža kauj” ~
    Mums, biedri, tas ir izdevies!!!
    TĀDS “veiksmes stāsts” ir ienācies,
    (Un “konceptuāla pieredze”),
    Ka – “jāinformē” pasaule:
    .
    Par “valsti”, kas smok PARĀDOS
    (Ko “prominences” neatdos ~
    Uz “glupās Tautas” pleciem liek,
    Lai n-tām paaudzēm “prieks” tiek).
    Par “shēmām”, KĀ tiek “pūlis kāsts”
    (Bet salaupītais – SILĒ gāzts),
    Ar “nodokļiem” un “nodevām” ~
    (Ap rīklēm) “jostām savilktām”.
    .
    Par “augstās mājas” MUTANTIEM,
    (No “politbandu sarakstiem”),
    Kas tēlo “tautas priekšstāvjus”
    (Jo – “vēlētājs dod mandātus”).
    Par “premjeriem” un “ministriem”,
    Kas “strādā valdībā” – priekš tiem,
    Kam “stipendiju” sarakstos,
    Pa pilnam kontu “ofšōros”.
    .
    Par LIEKĒŽIEM, kas piezīžas,
    Pie “valsts” – kā kazas slaucamas,
    Un var laist muļķi “padomēs” ~
    Līdz “partkoms” citur “aizrotēs”.
    Par AUGĻOTĀJIEM “banksteriem”,
    Kam ļauts no “pūļa” VIENTIEŠIEM,
    “Cirpt procentus” (līdz “bankrotiem”)
    Ar “kredītiem” un “līzingiem”.
    .
    Par “ķēķa tiesām” SISTĒMĀ,
    Kur kretīns skaitās “godība”,
    Un bandīts – ‘mentu’ “tiesībsargs”,
    (Kā “profs” un Cilvēks – jēgā vārgs).
    Par ZOMBĒJUMIEM (masīviem),
    Priekš “bauriem” (glupi pasīviem),
    Caur “masmēdekļiem” (“lojāliem” ~
    Par “jūdasgrantiem” pērkamiem).

    Par “simtlatnieku” “liekačiem”,
    Ko klaušās dzen par santīmiem,
    Pie pašvaldoņu vergturiem ~
    Priekš “komunāliem rēķiniem”.
    .
    Par “striķa & ziepju pabalstiem”,
    Kas pašvaldoņu “labdariem”
    (No “darba algu” tūkstošiem),
    Ir “jāatgrūž priekš ubagiem”.
    .
    Par “pensīšiem”, kas badā mirst,
    Jo – viņiem (p)ieteikts neaizmirst:
    “Kam nav ko ēst, tam – HUĻI di#st!” &
    “Bez skaidām – NAFIG mežu cirst!”
    .
    Par “emigrantiem” (masveidā),
    Kam “trimdā” Maize jāgādā,
    Jo – “valsts” pat darbu noskauda,
    Kad Tēvzemi tiem atņēma.
    .
    Par māmiņām, kas nedzemdēs,
    Jo – saviem bērniem negribēs,
    Ne “veiksmes stāsta” absurdus,
    Ne “valsts” un SILES vagarus.
    .
    Par demogrāfiem “raudošiem”,
    Ar KATASTROFU draudošiem,
    Jo – Tauta arvien straujāk dilst,
    Kas “veiksmes stāstam” neiebilst…”

    Šķeļ apziņu kā MURGS un LĀSTS,
    ŠĪS Muļķu Zemes “veiksmes stāsts”,
    Ko BLEFO rukšķošs SILES balsts ~
    Šī NAV ne Latvija, ne Valsts,
    Par kuru Letiņš “stāv un krīt”:
    Kaut zobiem plēst un pīšļos mīt,
    Var trulus KRETĪNUS, kas To,
    Ar “veiksmes stāstiem” ap(zaimo).
    .
    ‘ANNO’ ~ 21.12.2012.

    =====

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

  17. Par savu kailo dzīvību tagad cīnāmies dubultā. Atšķirība tā, ka viena daļa iedzīvotāju zeļ un plaukst un mudina aizmirst kolhozu laikus, jo visa tehnika, ēkas noprihvatizētas. Otra daļa ar galošām kājās velk savu kailo dzīvību un noklausās, kā viņu mūža darbs tiek noniecināts.

  18. chochma cholchoznaja Atbildēt

    “Gana daudzi vēl jūsmo par kolhoza ballēm”, jo, visticamāk, reiz bijuši jauni un paši tajās ņēmuši dalību, bet šobrīd apjūsmotā kapitālisma saule šos nebūt nesilda kā Kājiņtēvu; tik kož dzīvā miesā. Un,ja IZSŪTĪTU šodien, vai kandidātu trūktu?

  19. demagoģija rullē ! Atbildēt

    kāda paradīze bija tie kolhozu laiki !!!!
    Pilnas bikses jāpiečurā aiz sajūsmas !
    Te viens ar vairākiem nikiem slavē kolhozus, tikai,
    nezin kāpēc, pie darba bija ar kruķi grūžams.
    Allaž prata izgrozīties tā, ka viņa darba daļu
    vajadzēja citiem paveikt.
    Nopelnīto gan vajadzēja sadalīt līdzīgi, citādi skrēja uz partkomu 🙂

    • tagad vispār nav pie kā skriet, ja tevi apzog, atņem māju, dzīvokli ar viltotiem dokumentiem, neviena tiesa neko nevar līdzēt, jo visa vara ir blēžiem, ne bez oficiālo iestāžu atbalsta.

  20. Korsakam ir radies priekšstats, ka Latvijā palikušie tikai ballējās kolhozu ballēs. Pēckara paaudzes ir izbaudījušas Latvijas saimniecības atjaunošana grūtības. Ciests ir gan bads, gan aukstums. Un par smago darbu kolhozā pirmajos gados tika saņemti tikai graudu maišeļi,Šai paaudzei ir jau 80 un vairāk gadu. Brīvā Latvija par šiem smagajiem darba gadiem viņiem ir aprēķinājusi bezdievīgi zemas pensijas. Tas, ko mūsdienās veikli ļautiņi privatizēja ir šo cilvēku radītās vērtības Un to, ka padomju laikā bija bezmaksas augstākā izglītība, bezmaksas ārstēšana un nodrošināts darbs, to nu Korsaks taču nevar noliegt.

    • Mana kaimiņiene, kuru kā mazu meiteni aizveda 41.gadā, stāstīja, ka viņi, lai izdzīvotu, ēda baltus kāpurus, kurus atrada zem koka mizas. A tu – mazas pensijas, jidritvaikociņ! Neliec vienlīdzības zīmi tur, kur tā nav jāliek. Un ko mācīja tā tava okupantu bezmaksas izglītība? – to, cik slikti bija t.s. buržuāziskajā Latvijā un kādu laimi ir atnesuši okupanti.

      • izskatās, ka Mārim Atbildēt

        priekšstats par tiem laikiem radies no nostāstiem, ne paša piedzīvots. Arī mani radi bija izsūtījumā un zinu kā tur gāja. Par izglītību gan nevajag murgot. PSRS bija ļoti augsts izglītības līmenis, ne kā šodienas debilizācijas programmas.

        • Par izglītību gan nevajag murgot.
          PSRS studentiem sadzina galvās PSKP vēsturi un savstarpēji
          nesaistītu faktu krājumu pa programmas nodaļām,
          ka izceptais inženieris bija jātura no ražošanas pa gabalu,
          lai priekšlaicīgi nesagrauj CCCP 🙂

        • Nu protams, ja man stāstīja kaimiņiene, tad tie ir tikai nostāsti, bet, ja tev radi stāstīja, tad tas skaitās paša piedzīvotais. Starp citu, tie nav nekādi nostāsti – tā ir dzīva cilvēka liecība.

      • bezmaksas izglītība bija laba. nekad vēlāk vairs netika sagatavoti TIK kvalitatīvi un gudri bērnudārzu audzinātāji, ka 70.-80.-gadu Kuģu ielā. NEKAD NEVIENS pedagogs un mācībspēks PAT NEPIEMINĒJA nekādus pad. varas sasniegumus, kur nu vēl politinformācijas. Viņi vienkārši mācīja to, ko vajadzēs profesijā un dzīvē.Nebija jau pad. laikos visi baigie komunisti, kā jums jaunajiem te stāsta. Bijām tieši tādi paši jaunieši kā šodien jūs – tikai ne tik izvēlīgi un izlaisti, ne tik maz iemācījušies, kā šodienas jaunatne. Dažreiz brīnos, KĀPĒC, KUR IR IEMESLS, KA GANDRĪZ KATRĀ 15 BĒRNU KLASĒ VISMAZ 5 IR AR VALODAS DEFEKTIEM, RUNAS GRŪTĪBĀM, AR MĀCĪŠANĀS GRŪTĪBĀM, KAS NOZĪMĒ NESPĒJU KONCENTRĒT UZMANĪBU, NOZĪMĒ – AIZMĀRŠĪBU, ĻOTI ĪSU ATMIŅU, UN BIEŽI – PILNĪGU NESAPRAŠANU PAR ROBEŽĀM, KURAS NEDRĪKST PĀRKĀPT, LAI NENODARĪTU PĀRI CITIEM.

        • Nu redz, cik laba izglītiba ir bijusi padomju okupācijas laikā un cik gudri bērni! Un cik tagad slikta izglītība un cik dumji bērni. Tu vienkārši nodarbojies ar padomju okupācijas attaisnošanu. Nekas cits tas nav. Tev uzspļaut, ka iznīcināja Latvijas valsti, tūkstošus aizveda uz Sibīriju bada nāvei, ka Stūra mājā, Centrālcietumā spīdzināja un šāva cilvēkus, ka aizvesto dzīvokļos ievācās krievu oficieri, ka pārveidoja saimniecisko iekārtu pēc komūnistu parauga. Tu tikai pūt Krievijas impēristu taurē. Acīmredzot tev šī impērija ļoti mīļa, bet Latvijas valsts nē. Normālam latvietim būtu jābūt otrādi.

  21. Filma ir izcila! Pelnījusi arī Oskara balvu.

    • pilnīgi nekas. Tēma protams sāpīga un vajadzīga, bet režija…, grūti pat novērtēt un vēl tā nejēdzīgā mūzika pa vidu. Gribēju pat filmas vidū iziet no kinozāles. Laikam jau bez Strenča kunga mums nekādas labās spēļfilmas nesanāk.

      • Redzams, ka raksta “varens sapratējs”. To “nejēdzīgo” mūziku sarakstījis visā pasaulē slavenais komponists Džakomo Pučīni. Arī pārējā mūzika bija ļoti iederīga.

  22. Kadel lai nejusmot par tam kolhozu BALLEM ,par ko tagad jusmot par garigi slimajiem ta saucamajiem maksliniekiem #menesreizu izstadem#,tad par kaut kadiem albumiem ar noslukusam krutim ,derdzigi pat skatities ,un neviens mani nepiespiedis to aizmirst jo vareju atlauties apmeklet arstus ,sava majvieta bija ,kas tagad VISS IR ATNEMTS LIDZ PEDEJAM ,TADEL TIK DAUDZI CILVEKI PAZUD JO NAV IZEJAS ,bet barokliem viss VIENALGA.

    • ..atņemts viss līdz pēdējam.. Tad kā gan tiki pie interneta? Tātad elektrība ir, dators ir, lai rakstītu muļķības.

      • Muļķības viņa neraksta, saku no pieredzes.
        Mums gan šais jaunajos laikos tika atdota zeme, bet bez jebkādiem ražošanas līdzekļiem, tātad iespējas gūt ienākumus. Atņemts tika algotais darbs, lasi, šie paši reālie ienākumi.
        Dators, elektrība, sērkociņi, lietusmētelis vēl neko nenozīmē, kad dzīvo pirtiņā, ticiet uz vārda, lūdzu!

  23. “Tā ir tautas sirdsapziņa, / un tai mūžam tādai būt – / pūt, vējiņi, dzen laiviņu, / pūt, vējiņi, pūt…/
    Ojārs Vācietis, komunists.
    ==================================================================
    Lai ko te šodienas propagandisti nepūstu par ballēšanos, tik un tā kolhoznieku paveikto Latvijas tautas labā neaizmālēt !
    Edgara Kauliņa leģenda jeb kā kolhoznieks ļaudis no deportācijām izglābis
    “Pirms dažiem gadiem 110. jubilejā Kauliņam muzejā bija veltīta izstāde – ar dokumentiem, dažādiem priekšmetiem, vēstulēm.(..) Tāpat ir atmiņas, kurās stāstīts, ka Kauliņš esot teicis, “vediet mani pirmo, jo neviena cita, ko izvest nav – visi ir atbildīgi kolhoznieki!”. Manuprāt, nostrādāja tieši Kauliņa personība. Tas, ka viņš bija ļoti pārliecināts par šo sistēmu, par veidu, kā viņš strādāja, lai gan 1949. gadā vēl nevarēja runāt par kaut kādiem saimnieciskajiem rezultātiem.” lsm.lv

  24. Ir jānošķir okupācijas jēdziens no iespējamas izdzīvošanas okupācijas apstākļos.Ir cilvēki,kuri brīvprātīgi pieņēma okupāciju savas labklājības nodrošinašanai un kuriem par to okupanti daudz ko piedeva.Šie ļaudis atkarībā no savām cilvēcigajām īpašībām to okupāciju arī dažādi izmantoja.Tā arī ir radušies mīti par labajiem komunistiem,,priekšsēdētājiem utt.Nelaime jau tā ka tā okupantu atbalstītajus nedrīkst šķirot.Tāpēc vēl tagad pēc 25 gadiem visu pārvalda cilvēki,kurus nekādā ziņā nedrīkstēja laist pie varas un kuri uz šo okupantmīļu bāzes ir izveidojuši veselu varas industriju balstītu uz piederību okupantu atbalstītaju hierarhijai, līdzīgu itāļu mafijas struktūrai.

    • “Nelaime jau tā ka tā okupantu atbalstītajus nedrīkst šķirot.”
      Praksē to tomēr nākas, pat vajag darīt – mēs te visi nenokritām no mēness.

  25. Un kad būs filma “Amatas krastos”? Galu galā dzīve jau nebeidzās 1949.g. – tā turpinājās pateicoties arī kolhozniekiem:””Manu un daudzu manu vienaudžu jaunību izpostīja karš.(..)
    Sākām vārda vistiešākajā nozīmē klajā laukā un tukšā vietā.(..)Tagadējā Druvas ciematā, kas savu nosaukumu aizguva no kopsaimniecības, viss – dzīvojamās ēkas, vidusskola, sporta nams, asfalta rūpnīca un ražotnes – tika uzcelts kopsaimniecības laikā. Celtniecības brigādē vien pastāvīgi strādāja ap trīssimt vīru.”
    Mēs tikai nopietnāk strādājām. Saruna ar Jāni Rubuli (1927-2014), kas bija Saldus rajona kopsaimniecības “Druva” priekšsēdētājs (Latvijas Avīze, 17.11.2011.)

  26. Var vilkt paralēles starp boļševiku izdarībām un viduslaiku baznīcas svētās inkvizīcijas veikto citādi domājošo spīdzināšanu un slepkavošanu. Gadiem ritot , baznīcas un boļševiku rīcība kļuva civilizētāka.
    Nonāca pat tik tālu ka parādījās komunisma cēlāju morāles kodekss,kura saturā ietilpināta daļa no 10 baušļos rakstītām vērtībām.Komunisms izrādījās utopija, lai gan ideja nebija slikta tikai izpildījums nekam nederīgs.Kolhoza balles? Gadam noslēdzoties, kolhoza kultūras namā pie ar delikatesēm klātiem galdiem sēdēja darba ļaudis ,kas sanāca no dzīvokļiem ,kuros bija visas ērtības: siltums,karsts ūdens,gāzes pavards.Speciāli šim pasākumam par godu uzstājās tautā mīlēti mākslinieki.Vēl var piebilst ,ka kolhoza teritorijā atradās skola,bērnu dārzs,bibliotēka,bankas filiāle,pasts ,feldšeru punkts,zobārstniecības kabinets.Kas no tā tagad palicis pāri,nekas.

    • Šis tas ir palicis – ne jau visur kampēji spēja prihvatizēt un denacionalizēt – ne jau visur spēja ar demagoģiju apvārdot cilvēkus:” Latvijā bija pieņemts lēmums likvidēt kolhozu un padomju saimniecību sistēmu, tika slēgti to konti, taču turpināja pastāvēt izņēmumi. Viestura Gredzena savulaik veiksmīgi saimniekojušais kolhozs Tērvete nu jau Modra Gobas vadībā turpināja darboties statūtu sabiedrības ietvaros. Prokuratūra viņiem vairākkārt sankcionāli uzbruka, bet viņi pilnsapulcē visus pārmetumus noraidīja. No 1992. līdz 1995. gadam saimniecībā izcēlās seši tīši ugunsgrēki. Nelabvēļi dedzināja barības novietnes. Pa nakti ceļi tika aizšķērsoti ar šlagbaumiem un fermas – prožektoru izgaismotas. Daudzviet stāvēja sargi. Būtībā veidojās kara situācija. Tomēr statūtu sabiedrība Tērvete izdzīvoja un gadu no gada piepirka papildu zemi, tāpēc kļuva spēcīga. Ar saviem zirgiem un alu Tērvete turpina pastāvēt joprojām.” Ērika Hānberga Kolhozi.

      • Ne kā nelīdzēsi, kolhoziem bija lemts pastāvēt. Tikai mūsu auseklīši ar galvu nedraudzējās un dzīvoja kā parunā teikts – mucā audzis un pa spundi barots. Kas notiek pasaulē – ne redzējuši ne dzirdējuši. Tagad nemākulīgi mēģināja reaminēt kolhozus, veidojot kooperatīvus, bet bez zināšanām kā to veidot, čiks vien sanācis. Izraēlā kolhozi pastāv gadu desmitiem, arī šodien pastāv un zemi izpārdot neviens netaisās. Gudrīši, palasiet kas tās tādas”kubicas” un kā veidotas. Tikai visu lauzt un ārdīt, neko vietā neveidojot, ilgi nedzīvosi, pat pēdējās pastalas pazaudēsi, bet vīzes izgatavot nemācēsi.

        • Izraēļa bērni jau pēc 1917.gada arī krievijā dibināja kibucas.
          Palasi toreizējo krievijas varturu famīlijas !
          Tikai, ja ekomiku saprot ar kupi-prodaj daļše, nekas prātīgs
          nevar sanākt, ko arī novērojām.
          Ja šodien pasaules zionisti nepārpumpētu no visas pasaules
          naudu uz Izraēlu, diez kā tur izskatītos ?

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Lai gan VID mūs беи, klienti tik pay un pay!

Restorānu tīkla “Gan Bei” vadība pagājušogad tika notiesāta par vērienīgu shēmu, kā izvairīties no nodokļiem, tomēr 2016. gadu uzņēmums pabeidzis ar rekordlielu peļņu.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (19)Darba devējiem ir iespēja atalgojumu izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+