Cilvēki dzīvo ne tikai internetā, bet arī laukos 0
Es par pozitīvo. Papaijāt valdību, ka tā palēnām izpratusi, ka cilvēki nedzīvo tikai internetā, bet arī, piemēram, Latvijas laukos un pilsētās. Raugi, cilvēciskā būtnē ir ietverti divi spēki, kuri itin kā cīkstās, un viens tā vairāk vilina uz ļaunu, kamēr otrs virza uz labu.
Šāda ķermeniska sinerģija iemājo arī katrā ministra personālijā, nav tā, ka viņi vienā melnā krāsā mālējami un no visām viņu darbībām lien ārā āža kāja. Ļaudis allaž klauvējušies, lai Brīvības bulvārī 36 apmetušies kungi neaizvada laiku dīkstāvē, bet lai atbrauc, paskatās, kā mēs te dzīvojam, sitamies vai nost! Un – viņi top uzklausīti! Pamazām izbalē kareivīgās atmiņas, rūsē noliktavās savestie kara materiāli un izžūst vircas bedres, ko gribēja gāzt pār ruk – ruk Kalvīša valdību. Atceramies, ka treknajos gados bija šis tas tīri jauks. Lūk, vienreiz tika sarīkota Ministru kabineta izbraukuma sēde Valmierā, un Kalvītis gribēja tiekties pretī iedzīvotājiem arī turpmāk, taču šo pasākumu norēja. Cik gan nodokļu maksātājiem neizmaksājot sēdes vadītāja gonga, mikrofonu un kabeļu, beigu beigās pašu muldētāju pārvadāšana! Noskumuši par skarbu, nicīgu attieksmi, ministri toreiz godbijīgi pakļāvās “tautas” viedoklim. Šodien laiki mainījušies. Viss Kabineta sēdei vajadzīgais ietilpināms planšetdatora bibliotēkā, ministri, izkāpuši no luksusa automobiļiem, pārvietojas ar velosipēdiem, maršruta autobusiem un pa “Rail Aizkraukle” dzelzceļa līniju. Pats galvenais, ka tagadējos ministrus – lai arī lādēdamies, bet cilvēki gaida uz zemēm!
“Komunikācija”, uz kuru vienmēr var novelt neveiksmes, sazināšanās ar tautu taču nedrīkst notikt tikai interneta tuksnešainībā un mēmumā vai tais pilnmēneša naktīs, kad tradicionālās sv. Madaļas vietā gulošajam miegā parādās, teiksim, ekonomikas ministrs Pavļuts un saka – lūdzu, kundze, esmu gatavs pakalpot.
Protams, tam atkal iebildīs. Teiks – jā, viņi ierodas, rāda videosižetus par blusu cirku un mētā apšaubāmus jociņus kā viņdien Daugavpilī. Žēlosies, ka ministri runā muļķības, nav “iedziļinājušies”, izbraukumi ir tukša ampelmaņu izrādīšanās un kumēdiņu būda. Nu atvainojiet – kā to organizē, un, ja ministrs runā muļķības, tad neko līdzēt nevar, taču kaut tāpēc vien šādas tikšanās ir to vērtas. Varbūt patiešām ceļojošā trupā neder iekļaut nažu metējus, uguns rijējus, lietus izsaucējus un tamlīdzīgus komediantus, taču dodiet latviskai vēsturiskai atmiņai un sentimentam to, kas nu sentimentam pienākas. Dodiet provincei kaut 100 gramus valdības. Dariet to patikšanu, ka atbraucēju kungi ir brīvi pieejami, svabadi uzrunājami un pat sloksnējami. Kā citādi par dārzniekiem ieceltie āži iedziļināsies un sapratīs tautas vajadzības, ja pārraus un nepīs “atgriezenisko saikni”! Ja arī premjers Dombrovskis vēl nesper kāju degradētos reģionos, ticiet man – viņš nonāks tur, jo sācis ar mazumiņu, viesojoties dzimtajā Rīgas 1. ģimnāzijā un uzrunādams tik nepateicīgu auditoriju kā vidusskolēni. Ne jau viņš klases skaistuļu minisvārku garumu un blūžu platumu rekognoscēja! Nē, viņš stiprināja pārliecību, ka ģimnāzistu vai Daugavpils samits valdības galvam ir kas svarīgāks nekā štrunta Čikāgas NATO samits.
