Foto – Fotolia

Cilvēki, kas raud aizkustinošu filmu laikā, ir paši stiprākie no mums 0

Pati galvenā patiesība par cilvēkiem, kas raud, skatoties aizkustinošas filmas (ja vien tu neesi grūtniece ar hormonālām svārstībām), ir tā, ka viņi prot just līdzi.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 382
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 30
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Bet tas patiešām ir īpašs cilvēku tips, kas spēj just līdzi. Cik daudz mūsdienās ir īstu narcisu un sociopātu, kuriem vispār ir sveša līdzjūtība. Viņi nekad neiedomājas sevi citu vietā, un no tā nevienam dzīvot nekļūst labāk. Viņi nemāk just to, ko jūt citi, un pat nevēlas un nemēģina to darīt.

Un patiesībā pārdzīvošana par citu jūtām prasa spēku, un ļoti daudz. Ar vairākiem cilvēkiem dzīve apietas ļoti nežēlīgi, un, ja tu vari iedomāties sevi otra cilvēka vietā, izjust tās sāpes, ko izjūt viņš, tas daudz ko liecina par tevi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tas nozīmē, ka tu esi pietiekami stiprs, lai izturētu šīs sāpes. Tu esi pietiekami stiprs, lai būtu stiprs citiem. Tu esi stiprs līdz tādai pakāpei, kas saproti, kas notiek ar cilvēku un ko viņš jūt.

Prast pārdzīvot par otru cilvēku – tas nav vājums, pat tad, ja runa ir par izdomātu kinofilmas varoni. Tas parāda, ka tev ir sirds un ka šī sirds plīst pušu svešu sāpju dēļ. Lai gan filmas beigās sirds jau atgriežas normas robežās.

Un šāda ātra dziedināšanās arī liecina par kaut ko: ka tu esi pietiekami stiprs, lai atkal pieceltos un ietu un ka tu esi pietiekami gudrs, lai atšķirtu pasaku no realitātes.

Protams, bieži mēs raudam tāpēc, ka filmas varonis nonācis tieši tādā situācijā, kādā esam bijuši mēs – tās ir sāpīgu atmiņu asaras. Un tas arī ir spēks: atkal saskarties ar to, kas pagātnē mūs sāpināja.

Dažkārt cilvēki raud aiz emociju pārpilnības, ko radījusi kāda ģeniāla filma. Un to dara cilvēki, kas nebūt nav sentimentāli. Tas tiek dēvēts par Stendāla sindromu tā attīstītākajās formās, kad mākslas darbs tevi aizkustina līdz tādam līmenim, ka parādās ne tikai emocionāli, bet arī fiziski simptomi.

Cilvēki, kuri ļoti jūtīgi attiecas pret to, kā uz viņiem iedarbojas kino, parasti skatās ļoti labas filmas, klausās labu mūziku, lasa labas grāmatas. Un tas arī ir spēks – pretēji tam, kas šodien notiek ar sabiedrību.

Avots: “mirror-venus.ru”

[yesnopoll background=”#ff9c51″]

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.