Latvijā
Sabiedrība

Ceļ cenu, slimnīcas drošība un ko mums nepateica gadumijā. “LA” nedēļas apskats 16

Foto – LETA, Latvijas Avīze, kolāža – la.lv

Nedēļas nospiedumi

Cilvēks. Slimnīcas drošība – Imanta Paeglīša rokās

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Šodien bijušajam Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes loceklim Imantam Paeglītim ir pirmā darba diena Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāja amatā. Paeglīti piedalīties konkursā uz valsts lielākās slimnīcas vadītāja amatu uzrunājusi personāla atlases firma, un, kā viņš pats pastāstīja, esot bijis ilgāks pārdomu laiks, kamēr izvērtējis visus par un pret, pirms nolēmis piedalīties. Veselības ministrijai bija prasība šim amatam virzīt personas ar vadītāja pieredzi, bet ne no mediķu vidus. Jaunā slimnīcas vadītāja darba lauks CSDD līdz šim bija iekšējā kontrole un uzraudzība, informācijas tehnoloģiju resursi, finanšu vadība, grāmatvedība, iepirkumi un citi jautājumi. Nereti aizvietojis arī CSDD valdes priekšsēdētāju Andri Lukstiņu un, kā runā, klusi cerējis ar laiku ieņemt direkcijas vadītāja amatu. Taču vakance nenāca tik ātri, kā gribētos. Paeglītis ieguvis ne tikai bakalaura grādu inženierzinātnē, bet arī maģistra grādu uzņēmumu vadībā.

Tas, ka lielas slimnīcas vada cilvēki bez zināšanām medicīnā, nav nekas neparasts. Piemēram, Ziemeļ­igaunijas reģionālo slimnīcu Tallinā, kas tagad pārdēvēta par Ziemeļu Igaunijas medicīnas centru un kā struktūra ir līdzīga RAKUS, vairāk nekā astoņus gadus vadīja Tenis Alliks, bijušais šokolādes rūpnīcas “Kalev” direktors, ekonomists.

Paeglītis pastāstīja, ka, gatavojot savu konceptuālo redzējumu par valsts lielāko daudzprofilu slimnīcu, izpētījis visu publiski pieejamo informāciju, lai nebūtu tā, ka, sākot strādāt, esi kā balta lapa. Valdes priekšsēdētājam būšot divi galvenie darbības virzieni – finanšu situācijas stabilizēšana, izvērtējot, cik efektīvi tiek izmantoti pieejamie personāla, finanšu un saimnieciskie resursi, un atalgojuma sistēmas sakārtošana, kas patlaban esot ļoti komplicēta. Brīdī, kad mediķiem tiek paaugstināta alga, šī uzdevuma īstenošana ir īsti laikā, uzskata Paeglītis.

Darījums. Samazina PVN, bet ceļ cenu

Pievienotās vērtības nodokļa samazināšana dārzeņiem un augļiem kā ilgi gaidīta dāvana aplaimoja iedzīvotājus jau gada pirmajā dienā. Tiesa, ne visos veikalos. Piemēram, “Lats” veikalā Rīgā, Kuldīgas ielā, kartupeļi kā bija, tā palika tādā pašā cenā kā vecgadā, savukārt “Mego” ar cenu zīmju nomaiņu kavējās vēl pāris dienas. Par tirgiem vispār nav vērts runāt, tur allaž bijuši citi spēles noteikumi, turklāt vecā sāpe par kontroli un čekiem tirgos, izskatās, būs aktuāla arī šogad. Tieši par kontroles trūkumu jauno cenu sakarā bažījas atbildīgā Zemkopības ministrija, kura norādījusi, ka atbilstošas likmes piemērošana ir tirgotāju godaprāta jautājums un kontrolējošo finanšu iestāžu kompetence. Tikmēr tirgotāji stabilas cenas negarantē un met akmeni ražotāju dārziņā – tie dažu gadu laikā cenas esot uzcēluši trīskārt, tā ka veikalam nekas cits neatliek kā turēt līdzi. Tikmēr zemnieki atgādina par kāpjošajām degvielas un uzglabāšanas izmaksām, kuras agri vai vēlu paaugstinās vietējās produkcijas cenu. Savukārt dažs labs opozīcijas aprindu ekonomists teic, ka uz nodokļa samazināšanas rēķina tirgotāji palielināšot peļņas daļu, cenu atšķirības veikalu tīklos vienam un tam pašam ābolam mēdz būt ievērojamas, līdz ar to maz ticams, ka samazinājums padarīs sezonālo preci pieejamāku trūcīgākiem cilvēkiem.

Tomēr viena lieta daudzmaz skaidra, ja eksperiments izdosies un 5% PVN likme darīs savu labo darbu gan attiecībā uz preces noietu, gan iesaistīto pušu peļņu, varam cerēt, ka pēc diviem gadiem pazeminātās likmes darījumu attiecinās arī uz gaļas un piena produktiem.


Noslēpums. Policija liesmās

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pagalam neveiksmīgi jaunais gads iesācies Valsts policijai (VP) – naktī no 2. uz 3. janvāri ugunsgrēkā cietusi dažādu tiesībsargājošo iestāžu apdzīvotā ēka Stabu ielā 89. Pilnībā izdeguši VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša un viņa palīdzes kabineti ēkas ceturtajā stāvā, kur arī ugunsnelaime sākusies.

Liesmas skārušas arī ēkas piekto stāvu, kur atrodas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP). Dzēšanas darbos pamatīgi noplūdināts ēkas trešais stāvs. Tajā atrodas uzskaites grupa, kas analizē sūdzības par satiksmes noteikumu pārkāpumiem, tostarp par fotoradaru konstatētajiem. Nodokļu shēmotājiem vai ātruma pārsniedzējiem gan nav īpaša pamata līksmībai. Pēc VP priekšnieka Inta Ķuža teiktā – lietu materiāli un pierādījumi nav gājuši bojā. Ja arī kāds papīra dokuments kļuvis nelietojams, tie pieejami digitālās versijās, jo datu serveri palikuši neskarti.

Tomēr ugunsgrēka izcelsme ir noslēpumaina. VP priekšnieks pagājušo trešdien preses brīfingā izteica pieļāvumu, ka vainīgas varētu būt elektroinstalācijas. Par ļaunprātīgu dedzināšanu vai nelikumīgu iekļūšanu pagaidām nekas it kā neliecinot. Arī Adventes vainagi vai nepieskatītas sveces telpās neesot bijuši.

Cietusī ēka bija aprīkota ar ugunsgrēka trauksmes signalizāciju, taču ne visur, kur tas būtu nepieciešams. Pēc “LA” rīcībā esošas neoficiālas informācijas, tieši Krapša kabinets ēkas ceturtajā stāvā, kur sākās ugunsgrēks, nebija aprīkots ar ugunsdrošības detektoriem. Signalizācija nostrādājusi tikai tad, kad liesmas sasniegušas piekto stāvu, jo tur izvietotās ENAP telpas nesen aprīkotas ar šīm drošības iekārtām. Savukārt Satiksmes drošības pārvalde palikusi bešā, jo tai tāpat tuvākajos mēnešos plānota pārcelšanās uz jaunām telpām Ezermalas ielā.

Degusī ēka nav Valsts policijas īpašumā. To apsaimnieko Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA), kas jau 2016. gadā informēja valdību par nepilnībām un lūdza pusotru miljonu eiro visu iekšlietu struktūru ēku aprīkošanai ar ugunsdrošības sistēmām. Valdība šo informāciju “pieņēma zināšanai” un lūgumu apmierināja tikai daļēji – pērn šiem mērķiem piešķirti 299 000 eiro, šogad – 271 400 eiro.


Vilšanās. Ko mums nepateica gadumijā

Valsts augstāko amatpersonu runas gadumijas brīdī ir vienmēr gaidīts un pēcāk vairāk vai mazāk enerģiski apspriests notikums. Iepriekšējā gadumijā Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kuram tā bija otrā parādīšanās tautai gadumijā, un pirmoreiz šādā ampluā startējušais valdības vadītājs Māris Kučinskis tika sabiedriskajā sarunā norāti par to, ka nebija klātesoši valsts oficiālie simboli. Prezidenta virzienā tika raidītas kritikas bultas arī par to, ka Jūrmalas rezidencē uzņemtajā runas ierakstā viņam līdzās sēdēja dzīvesbiedre Iveta, kura visai valstij paziņoja par savu gada prieku – kļūšanu par vecmāmiņu. Vai nu tādēļ, ka ieklausījās tautas balsī, citos padomniekos, vai vienkārši nebija pasaulē nākuši jauni mazbērni, šajā gadumijā abi valstsvīri bija atgriezušies pie uzrunu oficiālāka rakstura. R. Vējonis no Jūrmalas rezidences bija atpakaļ Rīgas pilī, bet M. Kučinskis no savas lauku mājas un kamīnpriekšas Valmieras pusē bija pārcēlies atpakaļ uz valdības namu. Simboli arī bija vietā. Turklāt prezidenta uzrunas ievadu rotāja ļoti moderna pieeja – ar dronu filmēta Rīgas pils no augšas, skats pa logu iekšā pilī, prezidenta pastaiga pa pils gaiteņiem. Pils tiešām ir krāšņa, un nodokļu maksātājiem ir tiesības redzēt un priecāties par ilgā remonta iznākumu. Tomēr sarkanais paklājs un valsts galvas nokāpšana pie tautas atgādināja kaut ko jau iepriekš Kremlī redzētu. Diemžēl par runu saturu ir mazāk ko teikt nekā par formu, jo Latvijas simtgades un Saeimas vēlēšanu gadu ievadot, gribējās dzirdēt tiešām konkrētus solījumus, ka politiskajam procesam mūsu valstī ir jākļūst tīrākam un ka abi vīri par to sparīgi cīnīsies. Galu galā mēs nevaram izlikties neredzam to, ka pagājušā gada lielākā atklāsme bija politisko aizkulišu patiesais saturs, par ko uzzinājām no publiskotajām “oligarhu sarunām”. Un te nu ir par maz tikai ar prezidenta atgādinājumu tautai – domājiet paši, par ko vēlējat. Gan valsts, gan valdības vadītājam ir pietiekami daudz morālu ietekmes iespēju, lai ar savu nostāju un aktīvu rīcību mainītu politisko kultūru Latvijā. Neviena veselības, izglītības vai nodokļu reforma nenesīs cerētos augļus, ja ļaudīm nebūs pārliecības par vispārēju godīgumu un taisnīgumu.

Mācība. E-veselība ieskrienas klupdama krizdama

Ja no janvāra netiktu ieviesta e–veselība, Latvijai būtu jāatmaksā Eiropas Savienības fondu finansējums 11,3 miljoni eiro. Tad gan valdība meklētu vainīgos. Tagad ir pārejošas grūtības. Janvārī palaistā e–veselības sistēma “nojūdzās” jau pirmajā gada darba dienā, jo, izrādījās, ka tai esot pārāk liela slodze – beidzot to izmanto gandrīz visi 1300 ģimenes ārsti, izņemot astoņus, kuri vēl nav apguvuši datoru. Dakteriem tagad e–receptes valsts apmaksātajiem medikamentiem, kā arī darba nespējas lapas jāizraksta tikai elektroniski. Dīvaini izklausījās atbildīgās institūcijas – Nacionālā veselības dienesta – apgalvojums, ka iepriekš sistēmas darbība neesot testēta tik liela apjoma pieprasījumiem. Vai tad atbildīgajām amatpersonām iepriekš nebija zināms, cik ārstu ir Latvijā? Nenoliedzami, palaižot jaunievedumu, traucējumi var rasties, bet bieži tie ir iepriekš prognozējami un cilvēki līdz ar to brīdināmi. Tagad NVD jau izdarījis nelielu atkāpi no sākotnējiem stingrajiem noteikumiem un atļāvis sistēmas tehnisku traucējumu gadījumā receptes rakstīt papīra formā. Stress bija gan ārstiem, gan farmaceitiem aptiekās, gan pacientiem. Ārsti nespēja tehnisko traucējumu dēļ izrakstīt e–receptes, aptiekās kaudzē krājās papīra receptes, kuras nebija iespējams ievadīt sistēmā vai arī tas izdevās ļoti gausi. Savukārt pacienti bija sašutuši, ka nevar dabūt recepti vai arī, ja tā saņemta, jāstāv garā rindā aptiekā, lai to atprečotu. Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš patlaban pilda veselības ministra pienākumus, kamēr ministre Anda Čakša atrodas pirmsdzemdību atvaļinājumā, norādījis, ka pēc pirmajām stresa dienām problēmas ar e–veselības sistēmu mazinoties. Veselības ministrija strādājot pastiprinātā režīmā, lai risinātu tehniskos un citus jautājumus. E-veselība optimāli varētu sākt strādāt tikai pēc pāris nedēļām.

Sagatavojuši: Māra Libeka, Ingrīda Mičāne, Sanita Upleja, Ģirts Zvirbulis

LA.lv