Latvijā
Sabiedrība

Negodīguma peļņa un priekšvēlēšanu āķis. “LA” nedēļas apskats 16

Foto – LETA, kolāža – la.lv

Nedēļas notikumi

Cilvēks. Neredzams darbs

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pagājušo ceturtdien Jānis Maizītis Saeimas namu atstāja kardināli pretējā noskaņā nekā 2010. gada aprīlī. Pirms astoņiem gadiem Saeimas deputāti slēgtā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm neatbalstīja viņa pārvēlēšanu uz trešo termiņu ģenerālprokurora amatā, kaut partijas bija izteikušas pirms tam atbalstu. Turpretim pagājušonedēļ parlamentārieši pārsteidzošā vienprātībā apstiprināja viņu uz vēl vienu termiņu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā (pirmoreiz šajā amatā viņu ievēlēja 2013. gadā). Maizīti atbalstīja 85 klātesošie deputāti, pret bija tikai divi Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji – Edvīns Šnore un Romāns Naudiņš. Pirmais satraucies par Maizīša nevēlēšanos atklāt “čekas maisu saturu”, savukārt Naudiņam savulaik ministra amatā SAB liedza piekļuvi valsts noslēpumam.

Iemesli, kādēļ Maizītis tika izgāzts 2010. gada ģenerālprokurora vēlēšanās, nav tālu jāmeklē. Viņam esot šajā amatā, prokuratūra sāka izmeklēt vairākas skandalozas lietas – digitalizācijas afēru, kukuļdošanu Jūrmalas domes vēlēšanās jeb tā saukto “Jūrmalgeitu”, kā arī Aivara Lemberga “stipendiātu lietu”. Šie procesi bija nepatīkami vairāku tobrīd parlamentā pārstāvētu partiju “saimniekiem”. Tā kā tolaik šādos gadījumos vēl izmantoja slēgto balsojumu, tad noorganizēt Maizīša “uzmešanu” nebija pārāk sarežģīti.

Grūtāk ir saskatīt iemeslus, kādēļ šobrīd SAB direktora amatā viņš izpelnījās tik pārliecinošu uzticību, ņemot vērā, ka vēl pirms pāris mēnešiem atsevišķu sabiedrības grupu un politiķu aprindās skanēja bažas, ka Maizītis varētu nesavākt Saeimas balsu vairākumu un ka pret viņu speciāli tiek jau laikus noskaņota sabiedrība, piemēram, kā pret “čekas maisu sargātāju”. Turklāt ne ar kādiem redzamiem sasniegumiem pretizlūkošanas jomā SAB lepoties nevar. Nacionālās drošības komisijas deputāti, kuri par biroja aktivitātēm var saņemt padziļinātu informāciju, apgalvo, ka birojs strādājot ļoti profesionāli un aktīvi, bet tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Publiski Maizīša vārds vairāk bijis locīts saistībā ar pielaižu valsts noslēpumam atteikšanu dažādām amatpersonām, viņa dzīvokļa apzagšanu un saķeršanos ar VDK zinātniskās izpētes komisiju. Pēdējo gadījumu jau tik ļoti daži sāka saukt par apzinātu provokācijas mēģinājumu pirms SAB direktora pārvēlēšanas amatā, ka zinātnieku komisijas vadītājs Kārlis Kangeris februārī izplatīja paziņojumu, kurā “stingri norobežojas no mēģinājumiem saistīt zinātnisko darbību ar izlūkdienesta vadītāja izvēles politisko procedūru”, un sadarbību ar SAB Kangera vadītā komisija “vērtē kā konfidenciālu, lietišķu un konstruktīvu”.

Pats Maizītis pēc savas pārvēlēšanas amatā sarunā ar žurnālistiem centās atspēkot pārmetumus par biroja pasivitāti un skaidroja, ka pat ārzemju aģentu aizturēšana un izraidīšana notiekot slepeni – tā sauktās klusās izraidīšanas, par ko neuzzina ne mediji, ne sabiedrība.

Mācība. OECD ar pirkstu baksta acīs

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija (OECD) mēģina atvērt acis Latvijas politiķiem, kuri, apmierināti dzīvodami no savām pieklājīgajām algām, negrib redzēt, ka valsts simtgadi sagaidīsim ar veco ļaužu augstu nabadzības līmeni. Pat Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētājs Andris Siliņš tik labi iejuties deputāta ādā, ka viņa balss nabadzības jautājumā tikpat kā nav dzirdama. Bet ilggadējā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča sākusi aktīvi runāt, ka vajadzētu grozīt likumu, lai laulātais vēl gadu saņemtu pabalstu – pusi no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Kad OECD atkal ieradīsies Latvijā, tad droši vien spiedīs nosaukt gadu, no kura tad sāks šo priekšlikumu īstenot.

OECD Latvijas pensiju sistēmu vērtējusi no pagājušā gada aprīļa līdz šā gada janvārim, un, ja tas nebūtu noticis, politiķi turpinātu sist sev uz pleca, lieloties, ka mēs, lūk, katru gadu veicam pensiju indeksāciju. Pensionāru naudas maks kļūst biezāks par pieciem, desmit eiro, un tas taču ir daudz! Bet OECD “baksta acīs”, ka pamata pensiju līmenis Latvijā ir ļoti zems un nominālā izteiksmē nav pieaudzis jau vairāk nekā desmit gadu. Organizācija norāda, ka šobrīd esot ievērojamas iespējas palielināt pamata pensijas līmeni. Kurš būs tas, kas izmantos šīs ievērojamās iespējas?

Darījums. Negodīguma peļņa 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Biļešu elle, biļešu parazīti, biļešu paralīze… Uzņēmuma “Biļešu paradīze” vārds pagājšnedēļ Dziesmu un deju svētku biļešu tirgošanas skandāla dēļ tika locīts visādos veidos. Jo izrādījās, ka iepirkumā par biļešu tirgošanu uzvarējusī firma ne tikai nav tehniski spējusi sagatavoties viegli paredzamajai milzīgajai cilvēku aktivitātei, bet arī, iespējams, negodprātīgi nopelnījusi uz biļešu pircēju internetā rēķina. “Biļešu paradīze” (“BP”) iepirkumā uzvarēja ar zemāko piedāvāto cenu – 49 413 eiro, kurā iekļauti dažādi pakalpojumi, piemēram, biļešu izplatīšanas procenti (0,75%) no kopējās summas par pārdotajām biļetēm. Tieši šī pozīcija, kas valstij bija saimnieciski izdevīgākā, citu konkurentu ieskatā bija pārāk zema. “Biļešu serviss” piedāvājis 1,4%, bet “bezrindas.lv” – 2,78%. Taču “BP” šādu nelielu procentu piedāvājusi, jo, iespējams, bija izlēmusi valsti apvest ap stūri un starpniecības naudu iekasēt citā veidā. Viņuprāt, līgumā nekas neesot aizliedzis pierēķināt papildu apkalpošanas maksu par biļešu iegādi internetā. “BP” to rēķinājusi ap 7% apmērā no biļešu cenas (šo internetveikala maksu papildus vēl apliek ar 21% PVN; pašām biļetēm PVN nepiemēro). Pieņemot, ka šobrīd no biļešu tirgošanas iekasēts ap 2,1 miljonu eiro, no kuriem apmēram 51% internetā, tad “BP” no interneta klientiem varētu būt iekasējusi apmēram 70 tūkstošus eiro. Ja pieskaita no valsts iegūto naudu, tad biļešu tirgotājam iznācis ienesīgs darījums – kopā teju 120 tūkstoši eiro.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs publiski gan atgādināja par iepirkuma līgumā stingri noteikto, ka komisijas maksu biļešu tirdzniecībai internetā uzņēmums neesot drīkstējis iekasēt. Bet “Biļešu paradīzes” līdzīpašnieks Ēriks Naļivaiko uzskata, ka “internetveikala lietošanas maksa” neesot tas pats, kas komisijas vai apkalpošanas maksa. “Tas ir darbs juristiem un lingvistiem,” tā preses konferencē atbildēja Ē. Naļivaiko. Visdrīzāk šī vārdu spēle turpināsies tiesā.

Pārsteigums. Priekšvēlēšanu āķis pareizticīgajiem

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Savulaik, kad Saeimā vēl bija pārstāvēta prokrieviskā partija “PCTVL”, gada nogalēs parlamentā klīda teiciens: “Nevar zināt, vai Ziemassvētki būs balti, bet jautājums par pareizticīgo Ziemassvētkiem noteikti atkal būs dienaskārtībā.” Šobrīd stafeti no “PCTVL” pārņēmusi “Saskaņa”, kas gan necilā šo jautājumu katru gadu, bet priekšvēlēšanu periodā gan nelaiž garām iespēju to “uzsildīt”.

Arī dažu it kā latvisko partiju pārstāvjiem šajā laikā rodas kārdinājums pazvejot sev atbalstītājus “Saskaņas” elektorātā. Tādēļ pagājušonedēļ ar nelielu balsu pārsvaru Saeima pirmajā lasījumā tomēr atbalstīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredz pareizticīgo Ziemassvētku noteikšanu par brīvdienu. Šo likumprojektu atbalstīja 35 deputāti, pret – 21, septiņi atturējās, 14 nepiedalījās.

Uz argumentu, ka 7. janvārī pareizticīgo Ziemassvētkus svin Maskavas patriarhātā ietilpstošās baznīcas un ka Krievija izmanto reliģiju kā aizsegu savas ietekmes stiprināšanai un “krievu pasaules” paplašināšanai, deputāts Gundars Daudze (ZZS), kurš balsoja par, atbild: “Ja kāds grib aiz matiem pievilkt Krievijas ietekmi, tad lai tā dara. Bet Latvijā pareizticīgo un vecticībnieku ir ļoti daudz un viņu vidū netrūkst arī latviešu. Un kopumā Latvijas pareizticīgo baznīca Latvijas valstiskumam ir lojālāka nekā daudzas citas organizācijas. Šis jautājums tiek cilāts jau kuro Saeimu pēc kārtas un beidzot būtu laiks to atrisināt. Es gan domāju, ka varbūt pareizticīgo Ziemassvētkus varētu noteikt nevis kā svinamo, bet kā atzīmējamo dienu. Tieši tādēļ likumprojektam noteikts pietiekami garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš, lai varētu bez populisma visas lietas izdiskutēt.”

Savukārt Inese Lībiņa-Egnere (“Vienotība”), kura arī balsoja par, norāda, ka galīgajā lasījumā šādu likumprojektu nebūtu atbalstījusi, bet šis bija tikai konceptuāls balsojums pirmajā lasījumā par to, vai vispār deputāti skatīs šādu projektu. Viņa starp lasījumiem plānojot iesniegt savus grozījumus, atgriežoties pie savulaik Reformu partijas rosinātās idejas – likumā paredzēt vienu papildu brīvdienu, ko ikviens varētu izmantot pēc saviem ieskatiem.

Priekšlikumu iesniegšanai likumprojektā deputāti noteica neierasti ilgu laiku – līdz 5. oktobrim, kas ir diena pirms Saeimas vēlēšanām. Šis parlamenta sasaukums gan strādās vēl aptuveni mēnesi pēc vēlēšanām. Ja šajā laikā likums netiks pieņemts, tad nākamais deputātu sastāvs lems, vai vērts ar šo nepabeigto darbu turpināt.


Izgāšanās. Brūkošo tiltu piesedz ar audeklu

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Aizvadītās nedēļas pirmdienā no Vanšu tilta pār Daugavu Rīgā atšķēlās un nokrita kāpņu margu sānu nosedzošais dzelzsbetona bloks, kas savienots ar kāpnēm, kas no tilta ved uz 11. novembra krastmalu. Kā vēlāk atklājies, konstrukciju saturošās metāla detaļas sarūsējušas tiktāl, ka nav izturējušas dzelzsbetona bloka svaru. Aizvadīto 36 gadu laikā kopš uzbūvēts tilts, neviens par tilta konstrukciju drošību nav licies ne zinis. Ja metāla detaļas sarūsējušas vienā vietā, tad nav šaubu, ka rūsa tās ķērusi arī citās, tātad tilts nav drošs ne gājējiem, ne braucējiem. Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pavēstījis, ka Vanšu tilta turpmāka ekspluatācija nav pieļaujama. Bet Rīgas pašvaldība brūkošo tiltu pārsegusi ar audeklu, noslēgusi kāpnes uz 11. novembra krastmalu, zem tilta aizliegts staigāt. Un solījusi monitoringu, proti, biežāk novērot, kur atdalīsies un nokritīs, iespējams, kādam uz galvas vēl kāda sarūsējusi metāla konstrukcija. Pašvaldībai uz karstām pēdām – jau nākamajā dienā – vajadzēja organizēt tilta remontu tā, lai tas neapdraud rīdzinieku un galvaspilsētas viesu drošību, bet tā vietā Rīgas pašvaldības vadītājs Ušakovs pavēstījis, ka remontu, kuram vajadzēšot 10 miljonus eiro, varbūt varēšot uzsākt tikai rudenī, jo esot vēl citi neatliekami remonti.

Autori: Zigfrīds Dzedulis, Raivis Šveicars, Māra Libeka, Ģirts Zvirbulis

LA.lv