Latvijā
Sabiedrība

Hārtlija pakalpojumu cena un māja pie vēl neesošas stacijas. “LA” nedēļas apskats 3

Foto – LETA, vizualizācija un ekrānuzņēmums. Kolāža – la.lv

Cilvēks. Jānis Vimba – direktors, kurš zina iekšpusi

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Domu piedalīties konkursā iesēja vairāki privāti, ar teātri nesaistīti cilvēki, sakot – tu, Jāni, taču varētu mēģināt… Un nu aktieris Jānis Vimba ir jaunais Nacionālā teātra valdes loceklis jeb teātra direktors.

Sākumā dokumentu iesniegšana konkursam bijis veids, kā paust savu attieksmi Kultūras ministrijai, ka Nacionālajā teātrī strādā cilvēki, kuriem rūp teātra liktenis. Jānis Vimba pats bijis pārsteigts, ka izturējis pirmo kārtu un uzaicināts uz otro, un vēl vairāk bijis pārsteigts par rezultātu, un droši vien kāds laiks paiešot, lai līdz galam saprastu, kur īsti tagad nokļuvis.

Jautāts par viņa veiksmīgākajām izrādēm Nacionālajā teātrī, J. Vimba sacīja: “Ir ļoti daudzi veiksmīgi iestudējumi dažādos spēles laukumos, piecas, sešas, pat septiņas izrādes ļoti augstā kvalitātē, “Arī vaļiem ir bail”, “Klūgu mūks”, arī manu diplomdarba izrādi “Art” uzskatu par veiksmīgu.”

Krimuldas vidusskolas skolotāja Jāņa Vimbas klases audzinātāja un latviešu valodas un literatūras skolotāja Astrīda Podziņa stāsta, ka Jānis pamatskolā un arī visus vidusskolas gadus bijis viens no spilgtākajiem līderiem. Daudzpusīgs un radošs. “Vidusskolu beidzot, domrakstu Jānis atzina par visvieglāko eksāmenu,” atceras skolotāja.

Kolēģis Nacionālā teātra aktieris Mārtiņš Egliens teic, ka Jānim Vimbam piemītot tāda direktora amatam vērtīga īpašība kā ambiciozitāte un mērķtiecība. Viņš vienmēr esot ar savu viedokli. Tas darba attiecībās vienmēr varbūt nemaz neesot tik labi, bet, pēkšņi nonākot direktora amatā, esot ļoti svarīgi, lai tev ir savs mugurkauls.

Ojārs Rubenis priecājas, ka viņa pēctecis nāk no Nacionālā teātra kolektīva, ir cilvēks, kas zina teātra iekšpusi, zina aktiera profesiju un nojauš, kas ir režisora darbs: “Un, paldies Dievam, ka Jānim Vimbam ir arī ekonomista izglītība, tātad viņš zina, kā virknējas skaitļi. Viņam ir tieši tas vecums – drīz būs četrdesmit gadu, lai būtu gana enerģijas, lai maksimāli pierādītu sevi un turpinātu attīstīt Nacionālo teātri. Manuprāt, viņš ir arī ļoti patriotisks cilvēks, ar patriotisku attieksmi pret mūsu valsti un apziņu, kas ir Nacionālais teātris.”

Darījums. Māja pie vēl neesošas stacijas

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Otrdien svinīgā ceremonijā uzņēmums “Linstow Center Management” oficiāli uzsāka tirdzniecības centra “Origo” paplašināšanas un biznesa centra “Origo One” būvdarbus Stacijas laukumā 1, kaut arī būvbedre vecās pasta ēkas vietā jau izrakta gada sākumā. Šis projekts no citu tirdzniecības centru paplašināšanās plāniem atšķiras ar to, ka iekļausies Rīgas jaunā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla projektā.

Jaunās stacijas projekts vēl nav gatavs, bet “Origo” jau būvējas. “Vai tik necenšas piebūvēties tik tuvu sliedēm, ka staciju nebūs kur uzbūvēt?” uztraucās Satiksmes ministrija. Tomēr, pārbaudot kartes un robežas, noskaidrojās, ka uztraukumam nav pamata – AS “Linstow” būvējas savā zemē un stacijas teritoriju neskar. Jāuzteic norvēģu investoru tālredzība, kuri jau tagad apjautuši cilvēku nākotnes plūsmas un satiksmes krustpunkta priekšrocības un pirmie izplešas pie vēl būvējamās stacijas ēkas.

“Infrastruktūras un vides uzlabojumu būs daudz,” uzsvēra AS “Linstow” valdes priekšsēdētājs Pērs Mortensens. “Ticam, ka dzelzceļam un sabiedriskajam transportam ir nākotne. Priecājamies arī par projektu “Rail Baltica”, kas sekmēs sabiedriskā transporta attīstību Rīgā.”

Ar “Origo” jaunbūvi tiks sakārtots posms no Stacijas laukuma līdz pat Dzirnavu ielai, respektīvi, starp abām uzejām uz perona. Ieplānota arī Elizabetes un Satekles ielas krustojuma rekonstrukcija, ierīkojot regulējamas gājēju pārejas un izbūvējot Elizabetes ielas velojoslu pāri Satekles ielai. Kad nāks Centrālās stacijas būvnieki, tie jau būvēs aiz “Origo”. Abas uzejas uz perona tiks būvētas par jaunu, un tad tas jau ietekmēs tos veikalus, kas atrodas Centrālās stacijas “caurejā”.


Prieks. Hokeja sensācija

Pirms pasaules čempionāta Latvijas hokeja izlasei ticēja tikai neglābjami optimisti un droši vien arī pati komanda, lai gan daļai no sastāva zemapziņā droši vien bija iesēdušies deviņi zaudējumi pārbaudes spēlēs. Galu galā arī bukmeikeri mūsējo spējas iekļūt ceturtdaļfinālā novērtēja ar 12 procentu varbūtību. Taču realitātē aizvadīts veiksmīgākais čempionāts vēsturē, ceturtdaļfinālā sīvā cīņā piekāpjoties spēcīgajai Zviedrijai.

Tam pamatā ir lielisks treneru kolektīva darbs – Bobs Hārtlijs ir īsts atradums Latvijas hokejam. Kanādiešu speciālists spēj radīt komandā ģimenes atmosfēru un sagatavot spēlētājus emocionāli, taktiski, fiziski savam labākajam hokejam. Izlases kopējā meistarība kļuvusi lielāka, nekā sasummējot katra atsevišķa spēlētāja talanta līmeni. Šajā desmitgadē par šādu parādību jau bija piemirsts, jo rezultāts allaž tika izskaidrots ar “paskatieties uz sastāvu” argumentu.

Hārtlija pakalpojumi Latvijas sporta līmenim ir dārgs prieks – ap 400 tūkstošiem gadā, lai gan reāli strādā ne vairāk par četriem mēnešiem. Latvijas Hokeja federācija ar viņa līdzdalību ir noorganizējusi pāris seminārus pašmāju treneriem un jauno hokejistu vecākiem, bet vajadzētu kanādiešu speciālistu mēģināt sporta veida attīstībā iesaistīt plašāk. Lai darba augļi būtu jūtami arī ilgtermiņā. Līgums ar Hārtliju noslēgts līdz 2022. gadam, taču neaizmirsīsim, ka treneri ir kā tirgus prece, kāds var samaksāt vairāk, tāpēc raudzīsim, vai vispār izdosies viņu noturēt vēl vienu sezonu Latvijā.


Pārsteigums. Politisko kampaņu jaunākā mode

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Varētu rasties iespaids, ka partijas metušās tādā kā nedeklarētā sacensībā par to, kurai no tām izdosies piesaistīt ievērojamākus politkonsultantus, meklējot pat ārzemju zvaigznes. Vispirms medijos parādījās ziņa, ka “Saskaņa” piesaistījusi amerikāni Kristianu Feriju. Taču daudzi ievērojuši arī Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētāja Edgara Tavara ierakstu interneta soctīklā “Twitter”: “Apspriežam vēlēšanu stratēģiju ar pasaules vienu no slavenākajiem politikas stratēģiem un konsultantiem, Tonija Blēra sabiedrisko attiecību vadītāju Alisteru Kemp-belu.” Klāt arī divas bildes. Kopā ar Tavaru tajās ir viņa partijas biedre veselības ministre Anda Čakša. “Katram vajadzīgs savs Hārtlijs,” telefonsarunā saka Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs, velkot paralēles ar sekmīgi spēlējošo Latvijas hokeja izlasi, kurai piesaistīts pieredzējis treneris no Kanādas. Tikšanās esot ilgusi pusotru stundu un, pēc Tavara domām, bijusi ļoti vērtīga, jo pārrunātas vēlēšanu stratēģijas ar pasaulē slavenu speciālistu. Čakšas uzaicināšana esot bijusi viņa personīgā izvēle, bet partneri no Zemnieku savienības par šīm aktivitātēm neesot informēti. Kempbela braucienu uz Rīgu organizēja sabiedrisko attiecību uzņēmums “Lejiņa & Šleiers”. Viņš kafejnīcā “Cafe Film Noir” lasīja lekciju “Līderības krīzes menedžments digitālo mediju laikmetā”. To apmeklēja arī vairāki politiķi, piemēram, Artis Pabriks no “Vienotības” un Māris Graudiņš no partijas “Progresīvie”. Biļetes nebija lētas – 119 eiro. Cik tad varētu izmaksāt individuāla konsultācija? E. Tavars apgalvo, ka par tikšanos neesot maksāts, šo iespēju esot piedāvājuši vizītes organizatori. Arī sabiedrisko attiecību speciālists Juris Šleiers neko vairāk neatklāj, jo “tikšanās bija privāta”. Tā ka ļoti iespējams, ka runa ir par plašāku sabiedrisko attiecību kampaņu, kurā šī ir tikai viena epizode.


Joks. Brigmaņa gurķi

gurki_2
LA.lv