Latvijā
Sabiedrība

Bez 1000 uz rokas nestrādāšu, un augstskola “Turība” viena īpašnieka rokās. “LA” nedēļas apskats 0

Kolāža – la.lv

Cilvēks. Mērenais Bičkovičs

Lorem ipsum
FOTO: Leta

No Ģenerālprokuratūras būšot atkarīgs, vai tie tiesneši, kuru nolēmumi maksātnespējas lietās ir klajā pretrunā ar likumu, neskaidri un aizdomīgi, tikšot saukti pie atbildības. Tādu viedokli pauda Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc tam, kad tika publiskots ekspertu komisijas apjomīgais ziņojums, kurā analizētas un pētītas 44 maksātnespējas procesu lietas no 2008. līdz 2014. gadam. Atklājies, ka 12 no tām ir būtiski pārkāpumi. Turklāt trīs esot īpaši neizskaidrojami un prasot pēc dziļākas pārbaudes.

Bičkovičs bija galvenais runasvīrs par ziņojumā konstatēto un ne reizi, vaicāts, vai viņam kā Augstākās tiesas priekšsēdētājam desmit gadu garumā tomēr nevajadzēja būt stingrākam, neiecietīgākam pret aizdomīgām tiesnešu darbībām un juridiskajām kļūdām, atbildēja, ka gandrīz visas juridiskās kļūdas šajās lietās esot izlabotas. Augstākā tiesa atcēlusi ne vienu vien pirmās instances rajonu tiesnešu nolēmumu. Vairākos gadījumos rosinātas disciplinārlietas un tiesneši sodīti. Tālāk no negodprātīgiem tiesnešiem lai attīra Ģenerālprokuratūra! Tādēļ tai ir nosūtīts viss ziņojums.

Par aizdomīgām atzītas Rīgas rajona tiesneša Raimonda Bula, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesneses Valijas Grebežnieces un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses Jolantas Zaškinas darbības maksātnespējas procesos. Esot iestājies noilgums, lai pret šiem tiesnešiem rosinātu disciplinārlietu, tāpēc viss tagad prokuratūras ziņā. Bičkovičs norāda, ka Tieslietu padome neko pret viņiem nevarot iesākt, jo visam jānotiek tiesiski. Tiesnešu darba vērtēšana notiekot nepārtraukti un visdažādākajiem paņēmieniem, taču desmit gadu garumā neesot bijis iespējams apsteigt problēmu rašanos tiesu sistēmā.

Prieks. “Bez 1000 uz rokas nestrādāšu…”

Šā gada otrajā ceturksnī vidējā bruto alga beidzot sasniegusi četrciparu skaitli. Nav pamata aizdomām, ka tas noticis, tikai pateicoties bagāti atalgoto menedžeru algām, pārējai tautai slīgstot nabadzībā. No 810 809 strādājošajiem tieši trešdaļa – 278 463 saņēma samaksu, kas lielāka par 1000 eiro.

Kas saņem visvairāk? Baņķieri un apdrošinātāji – finanšu pakalpojumu sniedzējiem vidējā alga nupat pārlēca 2000 eiro. IT speciālisti, kuru vidējā alga pārsniedz 1500 eiro. Enerģijas ražotājiem, gaisa sildītājiem un dzesētājiiem vidējā alga ir 1373. Jā, arī valsts pārvaldē strādājošajiem vidējā alga gada laikā cēlusies teju par 100 eiro (straujāk nekā vidēji valstī) un sasniedz 1226 eiro.

Bet arī apakšgals pievilcies šai vidējai sarkanajai līnijai – minimālā alga cēlusies, aplokšņu algas daļēji tiek legalizētas, dakteri un māsiņas saņem par 15% vairāk, mazākapmaksātajā viesmīlības nozarē arī plus 10%.

Katra nākamā paaudze uzņēmējam izmaksā dārgāk – darba devējiem piesakās jaunieši, kuri nerēķina, cik viņi atnesīs naudu, bet cik viņi nesīs mājās: “Bez 1000 uz rokas nestrādāšu.” To apliecina “Bite Latvija” un “Norstat Lavija” aptauja: 43% jauniešu par labu algu pēc nodokļu nomaksas uzskata 1000 līdz 1500 eiro, bet 21% – tikai tādu virs 1500. Līdz ar to ilggadējie lojālie darbinieki visbiežāk ir tie, kuri neizpratnē rausta plecus: nejūtu darba samaksas pieaugumu. Kam tāda ir? Jaunuļiem, rīdziniekiem, biežākiem darbavietu mainītājiem.

Izgāšanās. Visu diriģē no Maskavas

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pateicoties kādam tiesas procesam Igaunijā, atklātībā nākuši interesanti fakti, kas pastāsta vairāk par Baltijas krievvalodīgo mediju “virtuvi”. Šajā gadījumā runa ir par interneta portāliem “Baltnews”, kas darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, taču tas liek aizdomāties arī par citiem, kuru saturs bieži ir ļoti tuvs.

“Baltnews” centīgi apgādā lasītājus ar Kremļa propagandas stilā veidotu informāciju, un ik pa laikam pieķerts arī viltus ziņu izplatīšanā, par ko esam ziņojuši arī rubrikā “Atmaskots”. Piemēram, pērn “Baltnews” bija izplatījis “ziņu”, ka Ādažu poligonā NATO izmēģina slepenus ieročus, kas “ietekmē cilvēku psihi” un tie tikšot vērsti pret vietējiem krieviem.

Kā top šie raksti? Pētot tiesas materiālus, igauņu laikraksts “Postimees” un pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” atklājis, ka tas tiek diktēts un finansēts pa tiešo no Maskavas. Atklātībā nākušas Igaunijas “Baltnews” redaktora Aleksandra Korņilova interneta (“Skype”) sarakstes, kur redzams, ka portāla veidotāji jau no sākuma melo, mēģinot iztēlot sevi kā neatkarīgus medijus, kas it kā pieder kādiem investoriem no Nīderlandes. Patiesībā to saturu kūrē kontaktpersona no “Rossiya segodnja” Aleksandrs Svjazins. Viņš dod rīkojumus Korņilovam: “Katru dienu tev jāatstrādā trīs no pieciem tematiem, ko mēs tev piedāvāsim.” Starp tēmām ir sankcijas pret Krimu; komentāri par Grieķijas iespējamu izstāšanos no eirozonas; ES piedāvājums Krievijai būvēt gāzes vadu un citas. “Baltnews” veidotājam tiek dotas instrukcijas publicēt dažādu apšaubāmu “aptauju” rezultātus – par to, ka eiropieši satraukušies par pieaugošo ASV ietekmi un neatbalsta sankcijas pret Krieviju. Nauda šo portālu finansēšanai tiek piegādāta caur starpniekfirmām, kas reģistrētas ārpus Krievijas. Saskaņā ar “Lursoft” datu bāzi, Latvijas “Baltnews” gadā apgrozījis ap 100 000 eiro, lai gan portālā gandrīz nav reklāmu.Protams, prokremlisko portālu lasītājiem gaismā nākušie fakti diez vai atturēs turpināt lasīt šīs “ziņas”, tomēr šie pierādījumi vēlreiz apliecina, ka hibrīdkarš nav tikai moderns vārds, bet pavisam reālas darbības.

Vilšanās. Kur paliek nauda? Komercnoslēpums!

Kā zināms, Mežaparka estrādes otrās kārtas būvniecība sadalīta divos posmos. Pirmajā posmā paredzēts atjaunot skatuves korpusu un koristu tribīni. Patlaban tribīnē ietilpst 7510 koristi un tās atvērums ir 85 metri. Būvniecības laikā to plānots paplašināt līdz 100 metriem un 2020. gadā tur varētu ietilpt 12 874 koristi. Otrajā posmā – pašas estrādes atjaunošana un vairāku telpu izbūve tajā – ekspozīcijas zāle, biroja telpas u. c. Tiktāl viss būtu skaidrs. Bet nav saprotams, kādēļ pēc šis otrās kārtas sadalīšanas divos posmos palielinājušās kopējās izmaksas? Sākumā bija runa, ka estrādes rekonstrukcijas jeb “Atvērtās gliemežnīcas” projekta īstenošana kopā izmaksās ap 70 miljoniem eiro. Pirmā kārta izmaksāja apmēram 30 miljonus. Nupat otrajai kārtai Rīgas dome izlēmusi aizņemties no Valsts kases 41 miljonu eiro. Bet jau izskanējis, ka tā izmaksāšot 49 miljonus eiro. Pēc tam estrādes labiekārtošanā vēl būšot jāiegulda 22 miljoni eiro. Kopā sanāk gandrīz 100 miljoni eiro.

Sliktākais, ka, runājot par šo jautājumu, jāizlīdzas ar aptuvenību, jo saņemt no Rīgas domes izmaksu tāmi ir gandrīz neiespējamā misija. Tas “LA” neizdevās arī pirms pirmās kārtas – skatītāju tribīnes – atklāšanas šovasar. Turklāt netiek prasīta tāme divsimt lappušu apmērā līdz pēdējās skrūves izcenojumam, bet par būtiskākajām sadaļām, lai katram Latvijas nodokļu maksātājam būtu skaidrs, cik un kas estrādes izbūvē maksās. Nupat tas neizdevās arī Rīgas domes opozīcijas deputātiem. Domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs informēja, ka būvdarbu kontroltāmi publicēt nedrīkst, balstoties uz Iepirkumu komisijas vēstuli, kurā teikts, ka, pamatojoties uz Publiskās personas likumu, pretendentu piedāvājumi uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju, jo satur komercnoslēpumu.

Diskusija izcēlās ar deputātu Sandi Riekstiņu, kurš sacīja, ka Publisko iepirkumu likums tomēr neaizliedz publicēt tāmes. Tā vien šķiet, ka kārtējo reizi aiz likuma burta tiek pazaudēts likumības gars, kas aizstāv tiesības zināt, kā tiek izmantota mūsu nodokļos samaksātā nauda un vai tā neizkūst kādās sāntecēs.

Darījums. Vienās rokās

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Par vienīgo biznesa augstskolas “Turība” kapitāldaļu turētāju kļuvis augstskolas Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, pagājušajā nedēļā ziņoja prese. Rostovskis augstskolā darbojas kopš tās dibināšanas 1993. gadā, tostarp ilgstoši ieņemot arī valdes priekšsēdētāja amatu. Līdz šim kapitāldaļas piederējušas arī Ivaram Strautiņam, Atim Sausnītim un Guntim Urlovskim. “Sarunas par daļu izpirkšanu no pārējiem līdzīpašniekiem sakrita ar augstskolas attīstības plānu apspriešanu, kas prasa miljoniem lielas investīcijas, un dažādajiem viedokļiem par attīstības virzieniem un nepieciešamo ieguldījumu apjomu,” atklāj A. Rostovskis. Vienlaikus tās iezīmēja arī dažu līdzīpašnieku vēlmi aiziet no aktīvā biznesa.

Jaunajam biznesa augstskolas “Turība” vienīgajam īpašniekam ir vērienīgi plāni. Jau pirms vairākiem gadiem nopirkts zemes gabals blakus esošajai “Turības” teritorijai. Tur paredzēts būvēt studentu viesnīcu, jo ārvalstu studentu skaits jau šobrīd tuvojoties tūkstotim un nepieciešama papildu vieta izmitināšanai. Otrs attīstības virziens – auditoriju modernizācija, IT studiju attīstība, vienas vai vairāku ēku pārveidošana par “gudrajām ēkām” un dažādu vides projektu īstenošana, piemēram, dārzeņu audzēšana siltumnīcās uz ēku jumtiem. Laiks iespringt ar modernizāciju arī lielajām valsts augstskolām, “Turībai” ir lieli plāni.

Sagatavojuši: Māra Libeka, Māris Antonevičs, Olafs Zvejnieks, Vita Krauja, Ivars Bušmanis

LA.lv