Latvijā
Sabiedrība

Kas kritīs no Dziesmu svētku estrādes? Negadījumi netraucē dabūt pasūtījumus 16

Foto – LETA

“Latvijas Avīzes nedēļas apskats

Nedēļas darījums. Kas kritīs no Dziesmu svētku estrādes?

Mežaparka Lielo estrādi pārbūvēt 14 mēnešos līdz simtgades Dziesmu svētkiem uzņēmusies būvnieku apvienība “LNK, RERE”, ar kuru Rīgas dome ceturtdien parakstīja līgumu par estrādes rekonstrukciju. Tas, ka dārgāk, nekā plānots, nepārsteidz – tā ir bijis ar visiem lielajiem “Re&Re” objektiem. Pārbūves rezultātā estrādes teritorija no 91 997 kvadrātmetriem pieaugs līdz 146 430 kvadrātmetriem. Dziesmu svētkus klausīties varēs vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku pašreizējo 23 tūkstošu vietā.

Pirms ar prieku un sajūsmu tvert šo ziņu, jāatceras uzņēmuma vēsture. “Re&Re” 2011. gadā uzbūvēja tirdzniecības kompleksu Zolitūdē, Priedaines ielā 20, saņēma balvu kā labākā būve, bet 2014. gadā lielveikala “Maxima” jumts sabruka, zem kura dzīvību zaudēja 54 cilvēki. “RE&RE” trīs gadus līdz 2015. gadam atjaunoja Rīgas pili. Nodega. Restaurēja Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un piebūvēja jaunu izstāžu zāli pazemē. Pērn saplīsa jumta stikli. 2015. gadā “Re&Re” būvēja Stradiņu slimnīcas jauno korpusu. Deformējās konstrukcijas, būvuzraugs darbus divreiz apturēja.

Minētie negadījumi nav kavējuši “RE&RE” tikt pie apjomīgiem pasūtījumiem, visvairāk – Rīgas domes Īpašuma departamenta izsludinātajos konkursos. Reputācija kā kritērijs publiskajos iepirkumos netiek vērtēta. Departamenta direktors Burovs pat gatavs riskēt ar amatu, ja skatītāju zona estrādē nebūs gatava nākamā gada 18. jūnijā.

Mēdz teikt: ja ķieģelis krīt vienreiz – negadījums, ja otrreiz – sagadīšanās, bet, ja trešo reizi – likumsakarība.


Cilvēks. Andris Bērziņš atkal pārsteidz

Andris Bērziņš (attēlā) māk pārsteigt. 2011. gadā neviens negaidīja, ka viņš pieteiksies kandidēt Valsts prezidenta amatam (jo īpaši tāpēc, ka viņa pārstāvētajai Zaļo un zemnieku savienības frakcijai sākotnēji bija citi apsvērumi šajā sakarā). Vēl lielāks pārsteigums bija tas, ka deputātu vairākums tiešām nobalsoja par viņu. Andrim Bērziņam patīk būt noslēpumainam. Ilgu laiku visi minēja, vai viņš tiešām pieņems ielūgumu 9. maijā braukt uz Maskavu – šajos ģeopolitiskajos apstākļos to nevajadzētu darīt, bet prezidents izsakās tik mīklaini… Tāpat ilgi tika turēts noslēpumā, vai viņš vēlēsies kandidēt atkārtoti…

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Aizvadītajā nedēļā Andris Bērziņš atkal pārsteidza – 
izrādās, viņš piekritis kandidēt Rīgas domes vēlēšanās no ZZS saraksta kā otrais numurs (aiz Armanda Krauzes). “Šādu lēmumu pieņēmu, jo vēlos dalīties ar savu iegūto pieredzi tautsaimniecībā, ekonomikā un politikā. Kā bijušais Latvijas Valsts prezidents esmu gatavs ieguldīt visas savas zināšanas, lai Rīga būtu ne vien Baltijas valstu centrs ģeogrāfiski, bet arī raugoties no finanšu, kultūras un politikas rakursa. ZZS esmu izvēlējies, jo man vienmēr ir bijusi sapratne par šī politiskā spēka idejām un uzskatiem, proti, ka katram no mums ir jābūt saimniekam savā zemē. ZZS šobrīd ir vadošais spēks valdībā, un ar savu ieguldījumu palīdzēšu to attīstīt,” pamato A. Bērziņš. Šī gan nav pirmā reize, kad viņš iesaistās Rīgas politiskajā cīņā. Zemnieku savienība viņu bija izvirzījusi jau 2005. gada vēlēšanās, bet toreiz saraksts nepārvarēja piecu procentu barjeru.


Kauns. Likteņa un sistēmas pabērni

Pēc klusā Lieldienu laika Latvijas sabiedrību modināja smagas aizdomas par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērniem, kas acīmredzot bijusi ierasta prakse Jelgavas bērnunamā.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Pret trīs iestādes darbiniecēm sāktas administratīvā pārkāpuma lietas un nav izslēgts, ka būs arī krimināllietas. Labklājības ministra Jāņa Reira ieskatā, gaismā nākušie fakti neliecina par kopējām problēmām bez vecāku gādības palikušu bērnu aprūpes sistēmā. Šāda attieksme nevieš lielas cerības uz labām pārmaiņām. Šis nebūt nav pirmais signāls par nejēdzībām bērnunamos, taču trūcis apņēmības ko mainīt. Jau pirms diviem gadiem, piemēram, tiesībsargs vērsa uzmanību uz divkārtēju trimdu, kādai tiek pakļauti mazie grūtdieņi – vispirms tiek aizsūtīti uz bērnunamu, pēcāk – uz kādu no internātskolām, bet daļa bērnu tiek “audzināti” psihiatriskajās klīnikās. Izrādās, ka divu gadu laikā šajā kārtībā nekas nav mainījies. Apstiprinājies, ka Jelgavas bērnunama iemītnieki sūtīti tālu prom uz internātskolām, piemēram, Latgalē. Ir aizdomas, ka turpinās bāreņu “pāraudzināšana” arī trako mājās. Jāsecina, ka dzīves pabērnu aprūpē joprojām noteicošā ir dažādu resoru ieinteresētība, tostarp naudas plūsmā, darba vietu saglabāšanā u. tml. Tas kavē bērnu nonākšanu audžuģimenēs, kā arī lielo iestāžu reorganizēšanu nelielos aprūpes namos, pietuvinot apstākļus ģimeniskai videi. Vēl 2003. gadā toreizējais ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainars Baštiks pasludināja kursu uz pilnīgu bērnunamu likvidēšanu Latvijā, veidojot audžuģimeņu tīklu. Pēc četrpadsmit gadiem šajā apņēmībā neesam diez cik tālu tikuši.

Noslēpums. Kāpēc latviešu teātrus nelaiž ASV?

Ziņa, ka Latvijas Nacionālā teātra (NT) aktieri, kuri bija uzaicināti uz šovasar ASV gaidāmajiem latviešu dziesmu svētkiem, nav saņēmuši vīzu iebraukšanai šajā valstī, izplatījās ar meža ugunsgrēkam līdzīgu ātrumu un noslēpumainību.

Sociālajos tīklos izskanējušo pārmetumu, ka teātris acīmredzot pieprasījis nepareizo iebraukšanas atļauju, NT pārstāvji kategoriski noraidīja, uzsverot, ka pieprasījuši tieši darba vīzu. “Ja teātris brauc uz ASV ar izrādi, tas stājas darba attiecībās ar organizatoriem, un Nacionālais teātris neatļausies braukt kā tūristi, lai rādītu izrādes pa kluso,” “LA” sacīja teātra pārstāve Līga Rimševiča.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Izgāšanās. Mērs bēg

Pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks” vairākus gadus strādājuši (!) rēgi – tā, veicot revīziju, savulaik konstatēja Valsts kontrole. Te gan nav runa par mistiku, bet par iespējamo krāpšanos, jo fiktīvi nodarbinātās 12 personas nekādu darbu nav veikušas, bet algu gan saņēmušas.

Rīdziniekiem tas izmaksājis gandrīz 150 000 eiro. Nupat policija beigusi izmeklēšanu un kriminālprocess nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. “Rēgi” pārsvarā ir ar partiju “Saskaņa” saistīti cilvēki vai viņu radinieki, tāpēc, protams, rodas jautājums par partijas vadības līdzdalību šajā “shēmā”. Taču “Saskaņas” priekšsēdētājam, Rīgas mēram Nilam Ušakovam uz to īsti nebija ko atbildēt. Pēc žurnālistu uzdotajiem jautājumiem viņš kaut ko nobēra par pirmsvēlēšanu politisko pasūtījumu (neprecizējot, vai to, viņaprāt, īsteno Valsts kontrole vai Valsts policija) un ātri pazuda aiz durvīm. Ja Rīgas mēram nav ko teikt, tad savs vārds būs jāsaka vēlētājiem.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2
Joks. Britu “atklājumi” Siguldā

Britu medijs “The Daily Mail”, stāstot par džina labvēlīgo ietekmi uz vielmaiņu, atsaucies uz pētījumu, kas it kā veikts Latvijā – Siguldas universitātē. Tajā esot piedalījušies pazīstami pētnieki, piemēram, profesore Tisa Lī.

Lieki teikt, ka latviešiem šādas universitātes eksistence izrādījies liels pārsteigums. Daudzi to uztvēruši kā joku, kas radies, jo britu žurnālisti pārāk aizrāvušies ar džina un tonika baudīšanu. Siguldas novada domes sabiedrisko attiecību speciālisti Diānu Vītolu gan šādi stāstiņi neiepriecina, viņa “LA” sacīja, ka pašvaldībai ir bēdīgi, ka nākas saskarties ar šādu viltus ziņu, un Sigulda no tās norobežojas.

Mēģināju sazināties arī ar “The Daily Mail” pārstāvjiem, lai gūtu skaidrojumu, taču britu medijs nebija atsaucīgs. No tā interneta vietnes raksts par “Siguldas universitātes pētījumu” tagad jau pazudis. Taču viltus ziņa sākusi dzīvot savu dzīvi un to pārpublicējuši citi interneta izdevumi. Varbūt, lai glābtu reputāciju, britu koncernam tagad tiešām nāksies Siguldā atvērt augstskolu…

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ivars Bušmanis, Ģirts Vikmanis, Guntis Ščerbinskis, Linda Kusiņa

LA.lv