Latvijā
Sabiedrība

Salipinātā sistēma, dārgā lībiešu sēta un sniega pika vēlās ilgi… “LA” nedēļas apskats0


Tā kā jaunā premjera joprojām nav, Mārim Kučinskim tikusi iespēja gan greznot valdības nama galveno Ziemassvētku egli, gan uzrunāt Latvijas tautu gadumijā.
Tā kā jaunā premjera joprojām nav, Mārim Kučinskim tikusi iespēja gan greznot valdības nama galveno Ziemassvētku egli, gan uzrunāt Latvijas tautu gadumijā.
Foto: Zane Bitere/LETA

Cilvēks. Māra Kučinska unikālā situācija

Bijušais Tautas partijas, pašreizējais Zaļo un zemnieku savienības politiķis Māris Kučinskis nokļuvis Latvijas vēsturē diezgan unikālā situācijā, kuru, iespējams, ne tik drīz kādam iznāks atkārtot. Uzreiz jāsaka, ka tas nav viņa paša nopelns, bet drīzāk apstākļu sakritība un politisko konkurentu rīcības rezultāts. Pirmo reizi tautu gadumijā uzrunāja nevis pilnvērtīgs Ministru kabineta vadītājs, bet gan pienākumu izpildītājs, kurš turklāt ar vienu kāju jau ir opozīcijā. Bet ko padarīsi, ka varas dalītāji tik ilgi nevar vienoties un jau pārspējuši 1995. gada pēcvēlēšanu bezvaldības rekordu (Andra Šķēles Ministru kabinetu toreiz apstiprināja 21. decembrī), un tālu nav arī Latvijas vēsturē garākais valdības veidošanas posms (pagaidām tas pieder Jānim Pauļukam, kura veidoto valdību apstiprināja 1923. gada 27. janvārī).

Kučinskis šobrīd it kā varētu atļauties būt brīvāks un arī asāks savos izteikumos, jo īpaši tāpēc, ka partiju nespēja vienoties daudzus jau sāk kaitināt. Tomēr Jaungada uzrunā viņš šo iespēju īpaši neizmantoja, saglabājot draudzīgu toni pret pēcnācējiem un pat solot viņiem padomu. Tāds nu viņam raksturs, kas vedina meklēt mierīgu ceļu, jo nevar jau zināt, kā nākotnē viss izveidosies. Šķiet, spilgtākā bija atsauce uz Imanta Ziedoņa dzejoli par “Jāni, kurš atnāca un iedzina mietu grīdā” kā pārliecību par iesākto veselības un izglītības reformu pareizību. To nu tagad daudzi citē.

Par aizejošo premjeru vērtējumi atšķiras. Kāds tviterī pat bija ierakstījis: “Pēc Jaungada uzrunas joprojām nepamet sajūtas, ka tik adekvātu premjeru un valdību mēs ilgi neredzēsim.” No otras puses, ja jau viss būtu tik labi, tad diez vai vēlētāju ieliktā atzīme būtu tik zema.

 

Izgāšanās. Salipinātā sistēma

No sīkām detaļām salipinātā e-veselība atkal ir pievīlusi. No 1. janvāra bija jāsāk darboties obligātās veselības apdrošināšanas sistēmai, kad ārstiem bija jādod iespēja e-veselības sistēmā pārliecināties, vai pacients ir vai nav veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas. Atkarībā no tā būtu zināms, cik plašs medicīnas pakalpojumu grozs slimniekam pienākas. Jau decembrī bija skaidrs, ka sistēma nedarbosies, jo tās ieviešanai atvēlēts pārāk īss laiks, turklāt bez pārejas perioda. Nav jau arī īsti neviena, kas šo procesu koriģē, jo par e-veselību atbildīgais Aivars Lapiņš, kuru veselības ministre “aizrotēja” no valsts sekretāra krēsla uz NVD, darbā tā arī nav parādījies, jo slimo un grasās tiesāties ar ministri. Darba smagums uzkrauts uz NVD direktores vietnieka veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Edgara Labsvīra pleciem, kurš nespēj apsolīt, vai sistēma sāks strādāt pēc mēneša, bet varbūt pēc gada. Vainīgo meklēšana, kāpēc no janvāra nav pieejama datubāze par apdrošinātām un neapdrošinātām personām, kuras izveidei valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 1,85 miljonus eiro, nenotikšot. Tas pats par sevi saprotams, jo ministre ir aizejoša, galvenais speciālists e-veselības jautājumos nav darbā, bet Labsvīrs fokusējies uz sistēmas palaišanu. Nav zināms, ko par to teiks jaunā valdība, jo partijas, kas pirmo reizi iekļuvušas Saeimā, nav sajūsmā par iepriekšējās valdības un parlamenta atstāto mantojumu – diviem ārstniecisko pakalpojumu groziem.

 

Darījums. Pusmiljons lībiešu sētai

Publicitātes foto

Pirms pašiem Ziemassvētkiem Ventspils novada Tārgalē tika atklāta lībiešu sēta, kuras izveide, kā vēstīja izdevums “Ventspils Novadnieks”, maksājusi 1 531 205,80 eiro!

Kā “Latvijas Avīzei” pastāstīja izdevuma redaktore Marlena Zvaigzne, līdzekļi izmantoti ne tikai pašas sētas izveidei, bet pat lielākā mērā Tārgales ciemata centra labiekārtošanai un infrastruktūras izbūvei. Te pārbūvēts apgaismojums, gājēju celiņi, brauktuvju segums un autostāvvietas, pazemes komunikācijas, sētas tuvumā esošais sadzīves atkritumu šķirošanas un savākšanas laukums. Uzlabota satiksmes drošība, veikta teritorijas seguma izbūve brauktuvēm, gājēju ietvēm, kā arī auto stāvvietā. Izvietoti jauni labiekārtojuma elementi – soli un atkritumu konteineri.

Tieši pašas sētas un tās apkārtējās infrastruktūras izbūvē ieguldīti 420 000 eiro, informē pašvaldība. Turklāt līdzekļus izdevies pat ietaupīt, un faktiski projektā iztērēti tikai 1 373 336,80 eiro – 360 000 eiro no Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļiem, pārējie – no Ventspils novada budžeta.

Lībiešu sētā esošās ēkas ir jaunas un nav arī būvētas pēc precīziem vēsturiskiem paraugiem, sacīja Marlena Zvaigzne, taču tajās ievēroti elementi, kas bijuši tradicionālās lībiešu sētās – tīklu žāvētava, kūpinātava un tamlīdzīgi. Visas ēkas ir atklāta tipa, tātad neapsildāmas, un pamatā paredzētas brīvdabas pasākumiem – kā pulcēšanās vieta gadskārtu svētkos un citos pagasta sarīkojumos.

Tārgales kultūras darba organizatore un folkloras kopu “Kāndla” un “Piški kāndla” vadītāja Ilga Porniece patlaban apkopojot informāciju par lībiešu vēsturi un tradīcijām, ar kurām tiks iepazīstināti lībiešu sētas apmeklētāji.

 

Aizdomas. Krievijas “troļļu ferma” vai saskaņiešu projekts?

Ekrānuzņēmums no “Facebook”

Interneta sociālā tīkla “Facebook” lapas “101. kilometrs”, kurā lielākoties tiek publicēta sarkastiska informācija par Latvijas politiskajiem procesiem, veidotāji pieļāvuši misēkli. Publicējot izsmejošu ierakstu par Jauno konservatīvo partiju (JKP), atstājuši norādi, ka ieraksts sociālajā tīklā veikts no Krievijas, jo ekrānuzņēmumā parādās kaimiņvalsts mobilo sakaru operatora “Bilain” vārds. Tas liek uzdot jautājumu, vai “101. kilometra” saturu neražo kāda no “troļļu fermām” Krievijā, kurā strādā algoti darbinieki, kas pārvalda latviešu valodu.

Viens no pirmajiem šo “101. kilometra” “paviršību” pamanīja JKP Saeimas frakcijas deputāts Krišjānis Feldmans. Viņš gan interneta lapas izcelsmi saista ar partiju “Saskaņa”. JKP biedri analizējuši šo lapu un secinājuši, ka tajā lielākoties publicēta izsmejoša informācija par JKP, kā arī citām partijām, tomēr ne par “Saskaņu”. Feldmans norāda, ka lapā ieraksti veikti raitā latviešu valodā un to drīzāk veido Latvijas iedzīvotāji. “Mums ir aizdomas, ka lapas veidotāji varētu būt saistīti ar Nila Ušakova sabiedrisko attiecību pārstāvjiem. Un kāds no šiem cilvēkiem laikā, kad tika veikts ieraksts, atradies Krievijā,” uzskata Feldmans.

“Saskaņa” gan noliedz savu saistību ar lapu “101. kilometrs”. “Tā nekādi nav saistīta ar “Saskaņu”,” lakonisks savā atbildē bija N. Ušakovs.

 

Noslēpums. Sniega pika vēlās ilgi

LTV decembrī bieži demonstrēja komiķa Skuteļa vadītā Vecgada raidījuma reklāmu, kurā LTV valdes priekšsēdis Ivars Belte pieceļas no galda un aiziet, neteicis ne vārda. Skatītājiem nenāca ne prātā, ka īsais sižetiņš izrādīsies teju kā mitoloģiskā Delfu orākula pareģojums. Jo 28. decembrī LTV šefs un LTV valdes loceklis programmu attīstības jautājumos Sergejs Ņesterovs piecēlās no saviem amatu krēsliem un aizgāja no LTV. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums izteikt neuzticību abiem valdes locekļiem sabiedrībā raisīja dažādus minējumus. To vidū izskanējis pieņēmums, ka NEPLP rīcības argumenti ir tikai aisberga redzamā daļa; varbūt īstais iemesls esot vēlme ielikt amatos noderīgus “savējos”.

LTV pērn laikus neapgūtais finansējums – no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirtā nauda tāpēc jāatmaksā budžetā –, šķērssubsidēšanas riski saistībā ar to, ka LTV sniedz reklāmas pakalpojumus vienai no komercsabiedrībām, sliktā LTV valdes komunikācija ar NEPLP bija pamanāmākie NEPLP nosauktie iegansti neuzticības izteikšanai. Padomes priekšsēdētāja Dace Ķezbere teic, ka ir arī citi, to vidū – dažādas domu apmaiņas televīzijas vidēja termiņa (triju nākamo gadu) stratēģijas izstrādes laikā. Padomei bija iebildes arī par sabiedriskā pasūtījuma 2019. gadam projektu. NEPLP lūgumam to pārstrādāt LTV reakcija – apvainošanās. “Tā sniega pika vēlās ilgi,” uzskata NEPLP vadītāja.

Kādēļ padome vēlas iesaistīt zviedru ekspertus? D. Ķezbere stāsta, ka 2022. gadā LTV jāsāk raidīt HD (attēla augstas izšķirtspējas) kvalitātē. Tāpēc jāmaina liela daļa tehnikas, un LTV izstrādājusi tāmi par kopējo summu vairāk nekā desmit miljoni eiro. Ekspertiem būs jāizvērtē LTV iesniegtie investīciju plāni – vai ir vajadzīgs viss, kas plānots. Un vai par šo summu viss būs paveicams.

Ceturtdien NEPLP tikās ar televīzijas kolektīvu, saruna ilga trīs stundas. Kā man apstiprināja viena no LTV satura redaktorēm, NEPLP esot noraidījis bažas par to, ka LTV valdei tiks virzīti ar kādām partijām saistīti cilvēki. Konkursu uz abiem amatiem paredzēts izsludināt šonedēļ.

 

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Linda Kusiņa-Šulce, Ģirts Vikmanis, Dace Kokareviča

LA.lv
LA
LA.LV
Latvijā
Krievija veic EDSO bruņojuma kontroles inspekciju Latvijā
2 stundas
Barbara Ālīte
Latvijā
KM problēmas nokomplektēt par medijiem atbildīgo nodaļu
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Brīvdienās četrās pirtīs izcēlušies ugunsgrēki
3 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
No zemnieka sētas – līdz pasaules līmenim. LAD vadītājai – pēdējā darba diena
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Deputāti saņem materiālus par OIK uz 10 000 lapām
1 stunda
LA
LA.LV
Dabā
Toms Bricis atvainojas par greizo prognozi
1 stunda
LA
LA.LV
Kultūra
Pazīstami Latvijas mūziķi aizsāks labdarības akciju Kurmenes baznīcas atbalstam
1 stunda
LE
LETA
Ekonomika
“Bite” un “Tele2” izveido kopuzņēmumu “Centuria” 2
3 stundas