Latvijā
Sabiedrība

Krievu skola top par latviešu skolu. “LA” nedēļas apskats 3

Reuters/AFP/skolas attēls no interneta

Cilvēks. Makrons – izvēle latviešu stilā

Agrāk šķita, ka tas ir Latvijas fenomens – īsi pirms vēlēšanām parādās jauns līderis, ātri izveido partiju un kā vēlēšanu uzvarētājs lepni iesoļo Saeimas namā. Visur citur Eiropā politisko toni gadu desmitiem noteica tradīcijas, kad vēlētāji balso par vecajām, zināmajām partijām, un citiem šajā cīņā iejaukties ir mazas izredzes. Taču nu izrādās, ka esam bijuši progresīvāki, gājuši pa priekšu modei.

Emanuels Makrons savu partiju “En Marche!” izveidoja tikai 2016. gada aprīlī, un tā paša gada novembrī paziņoja, ka izvirza savu kandidatūru Francijas prezidenta amatam. Bet nu viņš jau ir valsts vadītājs – jaunākais Francijas vēsturē (39 gadi). Vienotās Eiropas piekritēji līksmo, jo Makrons pirmsvēlēšanu debatēs visaktīvāk aizstāvēja šīs idejas. Arī no Latvijas raugoties, tas šķiet labs iznākums, jo viņš nav atklāti demonstrējis savas simpātijas Krievijai kā citi konkurenti.

Bet kāpēc gan Francijas pilsoņi tik viegli uzticējās jaunpienācējam? Te ir vairāki iemesli. Pirmkārt jau Francijas vēlēšanu nerakstītais likums – ja prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā tavam konkurentam ir uzvārds “Le Pens(a), tu esi uzvarējis! Tāpēc galvenais uzdevums Makronam bija iekļūt prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā. Viņš izrādījās īstajā vietā īstajā laikā, kad iepriekšējais prezidents zaudējis popularitāti un nogremdējis arī savu partiju, bet otra lielākā politiskā spēka līderis sapinies korupcijas skandālos, savukārt citu kandidātu idejas sabiedrībā tiek uztvertas kā pārāk radikālas…

Latvijas pieredze rāda, ka straujš jauna politiskā līdera uznāciens gan dod vajadzīgo enerģiju, lai uzvarētu vēlēšanās, taču tad seko atslābums un bieži arī vilšanās. Makronam šis “eksperiments” vēl priekšā.


Prieks. Krievu skola top par latviešu skolu

“Viegli mums nav gājis, tomēr galā esam tikuši. Mācību gada beigās mūsu skolā nav neviena nesekmīgā,” saka Pededzes pamatskolas direktore Selga Bībere. Šis ir pirmais mācību gads, ko skola noslēdz kā latviešu skola. Iepriekšējos mācību gados te bija divas skolēnu plūsmas: krievu un latviešu, bet vēl pirms trīsdesmit tā bija tikai krievu skola. Taču, tā kā skolā ir maz skolēnu – tikai 70, kļuva teju neiespējami finansiāli apmaksāt skolēnu mācības divās plūsmās. Tāpēc nolemts plūsmas apvienot, un nu visi bērni mācās latviski. Grūtāk pāriet uz mācībām latviski bijis jaunāko klašu bērniem, taču skolotāji bijuši gatavi strādāt vairāk, lai visi tiktu galā ar mācībām.

Nekādus protestus par atteikšanos no krievu plūsmas vietējie iedzīvotāji nav pauduši, kaut Pededzē, kas atrodas pie Latvijas robežas ar Krieviju, latviešu ir tikai 20 procenti.

“Mums jau agrāk bija maz bērnu krievu plūsmā, jo apkārtnē vidusskolas ir tikai latviski, valsts apmaksātas studijas arī ir tikai latviski, tāpēc daudzi vecāki saprot – bērniem būs vieglāk, ja mācīsies arī pamatskolā latviski. Agrāk latviešu plūsmā arī bija bērni no cittautiešu ģimenēm,” stāsta direktore. Viņa uzsver: skolā vienmēr turētas godā arī mazākumtautību tradīcijas. Piemēram, skolēni svin gan latvisko Meteņdienu, gan Masļeņicu krievu tradīcijās. Tā būs arī turpmāk.

Darījums. Atpakaļ pilnā

Necik sen – novembrī – no Ķīnas pilsētas Jivu, mērojis 11 066 kilometrus, Rīgā svinīgi tika sagaidīts pirmais testa konteinervilciens. Tas bija domāts Baltkrievijai, bet par godu Rīgā organizētajam Austrumeiropas valstu forumam 16+1 ķīniešiem tika atrādītas Latvijas loģistikas iespējas. Toreiz tika spriests: ja būtu kravas atpakaļceļam, tad šo Zīda ceļa atzaru varētu iedzīvināt.

Pagājušajā nedēļā (10. maijā) piekrauts konteinervilciens devās pa jaunu maršrutu atpakaļ uz Ķīnu – no Rīgas caur Maskavu un Kazahstānu uz Austrumķīnas pilsētu Kašgaru. 52 konteineros atrodas vācu ražošanas iekārtas tekstila nozarei. Šāds konteineru sastāvs no Eiropas lielākā loģistikas mezgla Duisburgas Vācijā ar nelielu līkumu ar kuģi pa Baltijas jūru līdz Rīgas ostai nonāca, pateicoties taisnākā maršruta – caur Brestu – pār-
slodzei. Caur Latviju krava galamērķī tiks piegādāta ātrāk – 14 līdz 16 dienās. Kravas noorganizējis starptautiskais industriālo ražotāju loģistikas koncerns “Gefco”, kurš lūkosies, vai līkums attaisnojas. Maršrutu izstrādāja “LDz loģistika” sadarbībā ar Krievijas “TransContainer”.

Ja vēl izdotos piesaistīt atpakaļceļa kravas no Skandināvijas, tad Latvija pilnībā būtu izmantojusi savas ģeogrāfiskās priekšrocības šai loģistikas ķēdē.

Neveiksme. Starp Adeli un kaķa dziesmu

Kāpēc “Triānas parks”, Latvijas pārstāvji Eirovīzijas konkursā Kijevā, daudziem par pārsteigumu, nepārkāpa pusfināla slieksni? Līdzās neparedzamajam Eirovīzijas skatītāju “garastāvokļa faktoram” un dažādām sazvērestības teorijām iezīmējas vairāki gana objektīvi priekšnesuma trūkumi. Kopumā sakot – solītā pārsteiguma un košā izaicinājuma vietā “Triānas parks” piedāvāja mazliet nervozu, raibu jucekli, kurā pazuda solistes Agneses personība un, galvenais, nepārliecināja vokālais sniegums. Cerētais priekšnesuma trumpis – neona scenogrāfija – bija pieklājīga, tomēr nespēlēja gaidīto īpašo lomu. Vismaz tikpat iespaidīgi un koši bija arī citu konkursantu numuri. Lielākais zaudējums – krāsu burziņā tika “nozagta” Agneses harisma. Viņa kļuva par vienu no kustīgās dekorācijas statistiem līdz pat tādam kuriozam, ka lielākā uzmanība tika bundziniekam. Solista šarms Eirovīzijā allaž bijis milzu trumpis, to šogad apliecināja, piemēram, Portugāles vienkāršais priekšnesums. Pagaidām nezināmu iemeslu dēļ pirms uzstāšanās Kijevā tika izmainīts Agneses vokāla un fona dziedātāju balsu balanss. Melodijas otrās oktāvas notis negaidīti dziedāja fona vokālistes, bet Agnese lielākoties rosījās zemo nošu reģistrā. Iznākums – nenolasāma melodija, teksts un vēstījums. Arī trīcošu balsi pirmajās frāzēs nenoslēpt, kā neglaimojoši raksta “The Telefgraph”, “kaut kas starp Adeli un kaķa ņaudēšanu”. Reizē jāmet akmentiņš šova skaņu operatora lauciņā, kurš (tīšām vai netīšām?) pazudināja dziesmas melodiju pavisam, līdervokāla pozīcijas piešķirot fona dziedonēm. Tiesa, balss trīcēja arī citiem, tāpat finālā iekļuvušajai Beļģijas pārstāvei, nemaz nerunājot par “Triānas parku” apsteigušās grieķietes intonatīvi netīro vokālu. Bet kādus gan brīnumus nepaveic piemīlīga meitene un caurspīdīga kleitiņa!

Zaudējums. Jauna leduslaikmeta gaidās 

Neraugoties uz to, ka jau maija vidus, pagājšnedēļ gaisa temperatūra Latvijā vietām sasniedza pat – 7 °C. Pilsētas iedzīvotāji sniegu uztvēra kā dabas katastrofu, daudzi internetā aizrautīgi sekoja līdzi notikumiem zivju ērgļa ligzdā, kurš augstās egles galā sniega kupenā bija gluži vai pazudis (attēlā). Taču 16./17. gadsimtā internets, visticamāk, būtu “uzsprādzis” no skatījumiem uz bildēm, jo tad bija gadi, kad jūnijā upes aizsalušas un pa tām ar ragavām braukuši, bet jūlija sākumā izsaluši ziemāji. Vai sals nekaitē lauksaimniekiem? Nevajag uztraukties, raža būs. Ja ne pašu dārzos un laukos, tad kaimiņi lietuvieši padalīsies. Protams, ir dārzi, kur sals apskādējis augļaizmetņus, taču daudzviet vēl ķirši, plūmes nav saplaukušas, par ābelēm nemaz nerunājot. Un ābelēm neliels sala retinājums ziedpumpuriem nāk tikai par labu, būs lielāki āboli.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ilze Kuzmina, Aija Kaukule, Gundega Skagale, Ivars Bušmanis

LA.lv
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Latvijas neatkarības garants esam tikai mēs paši 2
13 stundas
LA
LA.lv
Latvijā
Izgaismo Talsu pilskalnu un pieminekli “Koklētājs”
13 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pie Latvijas jūras robežas manīta Krievijas bruņoto spēku lidmašīna
14 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA/LA.lv
Latvijā
Ulme ticis pie kārotās 8247 eiro kompensācijas pēc divu mēnešu darba Saeimā 4
10 stundas
LE
LETA/LA.lv
Latvijā
FOTO, VIDEO. Iemirdzas tradicionālais gaismas festivāls “Staro Rīga”!
11 stundas
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Latvijas neatkarības garants esam tikai mēs paši 2
13 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Inčukalnā pieķer šoferi bez tiesībām: braukā riņķī ar cita auto numurzīmēm
9 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Par Stambulas lidostas teroraktu sešiem apsūdzētajiem piespriež mūža ieslodzījumu
9 stundas