Latvijā
Sabiedrība

Nedēļas nospiedumi: Noslēpumus atklāj Vējonis un Radzobe 16

Foto – Evija Trifanova/LETA

Cilvēks. Raimonds Vējonis kā karognesējs

Saeimas sesijas noslēguma sēde. Parlamentārieši jau domās bauda gaidāmo vasaras brīvlaiku. Vēl tikai jānoklausās tā tradicionālā prezidenta uzruna, un tad jau Sarkanajā zālē varēs iedzert Jāņu alu… Te pēkšņi Raimonds Vējonis no tribīnes nāk klajā ar grandiozu priekšlikumu – jau 2019. gadā jāļauj prezidentu vēlēt tautai, turklāt nepieciešams arī būtiski paplašināt valsts vadītāja pilnvaras. Un nekādas vilcināšanās – jau rudenī priekšlikumi jāapspriež Saeimā! Nopietns pieteikums, kuru nevar izlikties nemanām…

Var jau jautāt, kāpēc prezidents ar tik nopietnu valsts pamatu maiņas ideju nolēmis nākt tieši tagad? Nav jau noslēpums, ka iepriekš viņam par to sirds nav īpaši degusi. Arī tad, kad līdzīgus priekšlikumus izvirzīja Saeimas Juridiskās komisijas izveidotā darba grupa deputāta Ringolda Baloža vadībā, prezidents bija diezgan rezervēts. “Pirms sāk to apspriest, būtu jāatceras, ka Latvijas Satversmes grozīšanai ir nepieciešamas divas trešdaļas Saeimas deputātu balsu. Vai ir iespēja nodrošināt šādu atbalstu vienam vai otram priekšlikumam?” viņš nesen pauda savas šaubas intervijā “Latvijas Avīzei”. Tomēr nu nolēmis kļūt par pārmaiņu karognesēju.

Acīmredzot kādam izdevies pārliecināt valsts galvu, ka tieši pašlaik nepieciešama kāda liela, spilgta ideja, par ko cīnīties. Sabiedrībā piekrišana tautas vēlēta prezidenta idejai varētu būt diezgan plaša. Tad nu redzēs, kā viņam veiksies ar politiskā atbalsta iegūšanu.

Izgāšanās. Likumīga bezspēcība

Aizvadītajā nedēļā Jūrmalā nelegālās izgāztuves teritorijā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Dega apmēram 23 tonnas galvenokārt plastmasas atkritumu. Uzņēmējs SIA “Prīma M” skaidro, ka tie nebija atkritumi, bet gan otrreizējai pārstrādei ievestas izejvielas, tāpēc atkritumu ievešanas un pārstrādes atļauja nebija nepieciešama. Valsts vides dienests (VVD) jau šāgada pavasarī konstatējis, ka atkritumi ievesti no Zviedrijas.

Ugunsgrēks apdzēsts, taču notikušais liek uzdot daudzus būtiskus jautājumus. Lai ievestu 23 tonnas atkritumu, nepieciešams nofraktēt kravas kuģi. Tik liels kuģis Lielupes jahtu ostā piestāt nevar. Plastmasas atkritumi vesti caur Rīgas brīvostu. Kā varēja izvest no muitas zonas bez deklarācijas tik lielu apjomu atkritumu? Kāpēc par šādas videi bīstamas kravas izkraušanu Rīgas brīvostas teritorijā netika informētas atbildīgās institūcijas – VVD un VARAM?

Vai Latvijā vispār tiek kontrolēti pārstrādei ievestie atkritumi? Kas par šo kravu samaksāja nodokļus? Ja ir veiktas likumos noteiktās darbības, tad kāpēc VARAM pieļāvis tādu situāciju, ka no Zviedrijas Latvijā varēja ieceļot tik liela atkritumu krava? Ja ar likumiem mums viss kārtībā, kā izteicās ministrs Kaspars Gerhards, tad varbūt jādomā, ka nelegālie atkritumi Latvijā var nonākt tāpēc, ka ar mūsu kontroles dienestiem visu var sarunāt? Par to liek domāt arī fakts, ka jau pērnā rudenī iedzīvotāji informēja VVD par nelegālo atkritumu glabātavu, bet dienests pāradresēja savu kontroles funkciju pašvaldībai. Tā esot ierasta prakse.

Ja izrādīsies, ka visas atbildīgās institūcijas ir veikušas likumā noteikto un atļauto, taču bijušas bezspēcīgas, gribētos zināt, vai un kas tiks darīts, lai tā vairs nenotiktu. Vai kāda amatpersona būs spiesta atstāt savu amatu? Jūrmalas atkritumu degšana, visticamāk, ir tikai aisberga redzamā daļa. Tas ir laika jautājums, kad Latvijā atkal degs kāda nelegālā atkritumu kaudze. Jautājums tikai – kur?

Kauns. Varas kumosiņš “Nepilsoņu kongresam”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Gatim Truksnim izdevies atgriezties Jūrmalas mēra amatā. Par viņu balsoja 9 no 15 deputātiem. Tomēr ir vēl pavadošā ziņa – pie varas faktiski nokļuvis bēdīgi slavenais veidojums “Nepilsoņu kongress” (“NK”), jo viena no redzamākajām NK aktīvistēm Elizabete Krivcova, kuras bilde regulāri redzama Drošības policijas gada pārskatos un kuru DP vērtējusi kā valsts konstitucionālās iekārtas drošībai riskantu personu, pašvaldību vēlēšanās kļuva par Jūrmalas domes deputāti no “Saskaņas” saraksta, bet nu darbosies valdošajā koalīcijā un atbildēs par tūrisma jautājumiem. Pagaidām tas ir neliels, lai arī diezgan gards varas kumosiņš.

“NK” tika izveidots 2014. gadā kā viena no sastāvdaļām tā saukto Krievijas “tautiešu” organizāciju tīklā. Galvenā misija – vēstīt par Latvijas krievvalodīgo “pazemojumiem”, rīkot dažādas protesta akcijas. Bijis arī mēģinājums izveidot alternatīvās varas struktūras (parlamentu), kas gan neguva plašu atsaucību pat krievvalodīgajā vidē. “Šo varu mēs neesam ievēlējuši, tā mūs nepārstāv” – tāds ir “NK” lozungs, bet, kā izrādās, aktīvisti šo varu nemaz tā nesmādē, ja ir iespēja pie tās tikt. Pateicība par to Zaļo un zemnieku savienībai un G. Truksnim personīgi.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Noslēpums. Vai Radzobe jau atklājusi “Spēlmaņu nakts” noslēpumu?

Lai gan aizvadītās sezonas labākās izrādes, aktieri un citi labākie sniegumi teātra mākslā tiks paziņoti tikai rudenī – “Spēlmaņu nakts” balvu pasniegšanas ceremonijā 23. novembrī –, tomēr izskatās, ka teātra zinātniece Silvija Radzobe gada labākās izrādes noslēpumu jau ir atklājusi.

Pagājušonedēļ Latvijas Teātra darbinieku savienība informēja par balvas nominantiem 18 kategorijās, katrā ir vairāki pretendenti. Uz balvu nominācijā “Gada lielās formas izrāde” izvirzīta “Bannija Manro nāve” Dailes teātrī, “Mēdeja” Rīgas Krievu teātrī, “Pieci vakari” Daugavpils teātrī, “Precības” Liepājas teātrī un “Sieviete” Latvijas Nacionālajā teātrī. Bet pagājušonedēļ “RīgaTV24” raidījumā S. Radzobe citstarp teica: “Izrāde “Precības” Liepājas teātrī ir tāds notikums ar izcilu auru, kam grūti kaut ko kvalitātē līdzīgu nolikt blakus. Aizvadītajā sezonā lielās zāles nominācijās blakus “Precībām” nevajadzēja vairs būt nevienai izrādei, jo tādā kvalitātē kā pilnīgi viss – stils, scenogrāfija, kostīmi, mūzika, aktierspēle, grims – nekur nav vairs neviena izrāde lielajās zālēs. Taču, tā kā vajag izvirzīt piecas izrādes, tad mēs nominējām vēl četras, kas arī ir labas izrādes, bet ne tādā līmenī.”

“Spēlmaņu nakts” žūrijā ir pieci teātra kritiķi, tajā skaitā Silvija Radzobe. Ar intervijā sacīto “mēs” saprotams, ka domāta visa žūrija, un var secināt, ka žūrija par labāko izrādi uzskata režisora Sergeja Zemļanska iestudētās “Precības”, bet pārējās nominantes ir tikai “dūmu aizsegam”. Tātad iznāk, ka intrigas par “Gada lielās formas izrādi” 23. novembrī nebūs un liepājnieki jau var gatavoties svinībām?

Joks. Un tu jau palūdzi atlīdzību no valsts?

Divi Ventspils ostā bāzēti uzņēmumi – SIA “Noord Natie Ventspils Terminals” un AS “Baltijas ekspresis” – pirms Līgo svētkiem pamatīgi uzjautrināja nodokļu maksātājus. Uzņēmumi valdībai lūdza iespēju no valsts budžeta pakampt 8,3 miljonus eiro kā atlīdzību par negūtiem ieņēmumiem no dalības “Nord Stream 2”. Kā zināms, šis Maskavas bīdītais gāzesvada projekts ir ar stipru politisku piesmaku, tāpēc Latvijas valdība iesaistei tajā nav devusi zaļo gaismu. Ventspilnieki atbildi parādā nepalika un piestādīja daudzmiljonu rēķinu visai Latvijas sabiedrībai. Šī uzņēmēju rīcība tik ļoti uzjautrināja tautu, ka notikums ātri vien folklorizējās. Tviterī ļaudis sāka sacensties dzēlīgā asprātībā: žurnāliste Sanita Jemberga: “Lūdzu valdību kompensēt man negūtos ieņēmumus, jo no bērnības biju iedomājusies, ka būšu miljardiere”; pētnieks Andis Kudors: “Lūdzu valdībai kompensēt man neiegūtos ienākumus, neatrodot gailenes Latvijas valsts mežos”; eiroparlamentārietis Artis Pabriks: “Kāds varētu pieprasīt IKP summu par to, ka nav pārdevis Latviju Krievijai.” Un par ko tu varētu lūgt atlīdzību no valsts?

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Linda Rasa, Gundega Skagale, Guntis Ščerbinskis

LA.lv