Latvijā
Sabiedrība

Krīt radio dāma un vai Porziņģis paliek bez tiesībām? “LA” nedēļas apskats 16

Foto – LETA

Cilvēks. Stabilā Merkele

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pirms apbrīnot Angelas Merkeles politisko ilgmūžību, derētu atgādināt, ka šajā valstī tas nav nekas neparasts. Kopš 1982. gada – tātad vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā – valdības vadītāji tur mainījušies tikai trīs reizes. Piemēram, Merkeles politiskais “tēvs” Helmuts Kols amatā bija 16 gadus, un tagad viņai ir visas iespējas atkārtot šo panākumu (pagaidām Merkele valdījusi 12 gadus, taču aizvadīto vēlēšanu rezultāti dod labas iespējas pieplusot vēl četrus). Ierasto politisko stabilitāti Vācijā nespēj satricināt ne iekšējie, ne ārējie apstākļi. Ar Latviju pat nesalīdzināsim, taču grūti iedomāties arī vēl kādu citu zemi, kur izteikti demokrātiskām metodēm līderis spēj iegūt tik pārliecinoši autoritāti, ka vēlētāji ir gatavi par viņu balsot četras reizes pēc kārtas. Protams, var iebilst, ka Merkeles vadītās Kristīgo demokrātu apvienības vēlēšanu rezultāti šoreiz nav tik spīdoši, kā iepriekšējās vēlēšanās, tomēr partija arvien pārliecinoši ir pirmajā vietā un Merkele – populārākā politiķe valstī.

Izgāšanās. Pēc publiskas plūkšanās krīt arī dāma

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pavasarī intervijā “LA” Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāja Dace Ķezbere atzina, ka padome (tās iepriekšējā sastāvā, kurā bija arī D. Ķezbere) auklējusies ar Latvijas Radio (LR) valdi. Jāatgādina, ka tobrīd trīs radio valdes locekļu – Alda Pauliņa, Ulda Lavrinoviča un Sigitas Roķes – starpā faktiski valdīja kara stāvoklis, kas pēc gandrīz gadu ilgiem samierināšanas pūliņiem beidzās ar dāmas uzvaru (abi kungi zaudēja amatus). Taču pagājušajā nedēļā krita arī dāma – ceturtdien padomes uzticību un amatu zaudēja arī LR valdes locekle Sigita Roķe. Padomes piecnieka lēmums par Roķes atlaišanu bija tikpat vienbalsīgs, kā vēl pirms dažiem mēnešiem viņai dāvātā uzticība. D. Ķezbere gan tagad atzīst: “Tā bija mana kļūda, ka jau pavasarī nepārliecināju savus kolēģus [četrus jaunievēlētos NEPLP locekļus] izteikt neuzticību visai LR valdei. Man nepietika pārliecinošu argumentu.” Roķes un NEPLP attiecības atsala vasaras sākumā, kad padomes loceklis Ivars Āboliņš, kura pārraudzībā ir LR, virzīja ideju par sabiedriskā radio jauniešu stacijas “Pieci.lv” pāreju pamatā tikai uz latviešu mūzikas atskaņošanu. Šāds lēmums un veids, kā tas tika virzīts un pieņemts, izraisīja LR darbinieku protestus. Rezultātā padome pat bija spiesta atkāpties no pašas lemtā. Bet attiecības starp NEPLP un tobrīd vienīgo LR valdes locekli S. Roķi pārauga pretstāvē. Turklāt sākās veļas mazgāšana publiskajā telpā, kur viena puse otrai pārmaiņus izvirzīja pārmetumus vai taisnojās, izmantojot gan radio ēteru, gan citus medijus. Tas tik ļoti sāka atgādināt kādreizējo Strīķes un KNAB vadītāju epopeju. D. Ķezbere teic, ka savstarpējo sarunu iespējas bija izsmeltas, jo Roķe nostājusies uz kara takas. Bet S. Roķe uzsver, ka vienmēr bijusi atvērta sarunām ar padomi: “Ne reizi neesmu atteikusies runāt. Esmu arī neskaitāmas reizes pati piedāvājusi stāstīt, izrunāt, apspriest…” Arī viņu uztraukusi padomes iniciētā publiskā plūkšanās, kas diskreditējusi Latvijas radio. “Iepriekš nevienu brīdi nedomāju, ka sabiedriskais medijs atrodas tik nedrošās pozīcijās un tik lielā atkarībā no NEPLP. Kamēr pašu padomi neierobežo nekas – tā var atļauties pieņemt nelikumīgus lēmumus vai bezatbildīgi paralizēt sabiedriskā medija darbību,” pēc pieredzētā secina S. Roķe.

Noslēpums. Reāla nauda virtuālos makos

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Kolīdz lidmašīna nolaižas Rīgā, pie tās piesūcas traps ar zilu reklāmu: “Tavs uzticamais partneris Eiropā – Rietumu banka”. Šogad arvien vairāk gaismā tiek izvilkti uzticamās bankas šaubīgie klienti. Iepriekš banka nebija ievērojusi starptautiski noteiktos ierobežojumus Ziemeļkorejai un palīdzēja apiet nodokļus Francijā, par ko soda naudā kopā samaksāja 81 miljonu eiro.

Pagājušonedēļ vēsturniece Una Bergmane tviterī izgaismoja kārtējo šaubīgo finanšu transakciju Rietumu bankā. Tās konts tiekot izmantots nelikumīgās “Doņeckas tautas republikas” atbalstam okupētajā Ukrainas daļā. Ziedot naudu blogā aicinājis bijušais Francijas armijas virsnieks Ervans Kastels, kurš sevi piesaka kā “brīvprātīgo no Novorosijskas”. “Papildu 10 000 rubļiem [ap 156 eiro], kas atbilst manai vidējai ikmēneša samaksai (pārtika, ceļošana, izmitināšana un darbs), naudu, kuru saņēmu, es atmaksāju civiliedzīvotājiem bombardētās Oktjabrskas apkārtnē,” apgalvo Kastels.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzsākusi pārbaudi Rietumu bankā. Pati banka publiski atzinusi, ka to, iespējams, mēģina izmantot ar mērķi vākt līdzekļus vienai no pašpasludinātās “Doņeckas tautas republikas” reprezentatīvo biroju organizācijai Eiropā. Bankā norāda, ka šī informācija neatbilst patiesībai. Banka aizbildinās, ka ar kontu rīkojies tās klients – Lielbritānijā licencēta elektroniskās naudas iestāde “PSI Pay LTD”, kas pārdod virtu-ālo maku un virtuālo kontu pakalpojumus.

Lai cik virtuāli ir maksājumu karte vai maks, reālai naudai jāiziet caur bankas kontu. Jaušot deguma smaku, Rietumu banka panākusi, ka “PSI Pay LTD” “līdz visu apstākļu noskaidrošanai ir bloķējis doto elektronisko maku. Mūsu klients arī ir vērsies pie mājaslapas turētāja ar pieprasījumu izņemt tajā norādītos konta rekvizītus”. Taču vakar tas vēl tur bija.

Tā kā E. Kastels apgalvo, ka atbalsts jau ir sniegts, acīmredzot regulatoram jāpārbauda ne tik daudz konta esamība, kā tas, cik daudz naudas caur to ir izplūdis. Tas vēl ir noslēpums.

Kauns. Noskriets!

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pētot Latvijas iedzīvotāju morāli, firma SKDS secināja, ka viskrasāk pārmaiņas uzskatos redzamas attiecībā pret kukuļa došanu policistam – pirms septiņiem gadiem to par nepieņemamu uzskatīja apmēram trešdaļa aptaujāto iedzīvotāju, bet šogad – jau vairāk nekā puse. Naudas došanu policistam, lai izvairītos no soda, par morāli nepieņemamu bija nosaukuši 56% aptaujāto, bet par pieņemamu – 9%.

Šajā aptaujā gan nebija vaicāts, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu uz ceļa, taču, spriežot pēc reakcijas uz ziņu, ka slavenais latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis ceļā no Rīgas uz Liepāju ar savu auto esot traucies ar 170 km/h, pārgalvīgu braukšanu atzīt par pieņemamu ir gatavi krietni vairāk cilvēku. Labi, lai met akmeni pirmais, kas ir bez grēka – kurš gan pa labu šoseju nav braucis ātrāk par atļautajiem 90 km/h… Tomēr skaitlis 170 liek padomāt. Tāpat kā interneta portālu neoficiāli vēstītais, ka Porziņģim pēdējo divu gadu laikā Latvijā esot fiksēti jau trīs pārkāpumi par ātruma pārkāpumu. “Tērēts tas mūsu Porziņģis. 170 km/h – riskēt ar sevi, karjeru, citiem utt.,” vērtē Dāvids Vikmanis tviterī, un atliek viņam piekrist, neraugoties uz Porziņģa fanu iebildumiem “bet laba sporta mašīna taču pati nes”, “vai tad nevar nedaudz uzgāzēt pa labu ceļu” u. tml.

Porziņģi slavē kā jauniešus iedvesmojošu paraugu sportā. Vai jūs vēlētos būt uz ceļa, kad jums pretim brauktu kāds jauns stūrmanis, kuru Kristaps iedvesmojis arī šai ziņā?

Un vēl. Šķiet, pakaunēties vajadzētu arī tiem komentētājiem, kas slavēja policistus, sak, bija tik principiāli un drosmīgi, neņēma “piecīti” un sodīja Porziņģi. Vai nav laiks atradināties no štampveida uzskata, ka visi policisti ņem kukuļus? Turklāt, ja basketbolistu notvēra policisti (nevis robots radars), tad jāatceras, ka policistu automašīnā parasti tiek veikti videoieraksti, tāpēc visai pagrūti būtu noslēpt “sarunāšanu”.

Basketbolista aģents Jānis Porziņģis par brāļa pārkāpumu ar žurnālistiem nav runājis. Tāpēc nav zināms, vai tiešām Porziņģim atņemta autovadītāja apliecība, vai tuvinieki savu 22 gadus veco brašuli ir nokauninājuši un vai pats Kristaps nokauninās to, kurš žurnālistiem noplūdināja informāciju par šo pārkāpumu.

Joks. Policijai ražas laiks

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Ar asprātību interneta sociālajā tīklā “Twitter” šoreiz īpaši izcēlusies Valsts policija. Informācijai, ka Ludzas policisti diennakts laikā likvidējuši trīs marihuānas audzētavas, pievienots glīti noformēts sludinājums: “Nepieciešama palīdzība marihuānas ražas novākšanā? Zvani 110!”

Te nu gandrīz kā kā vecajā anekdotē, kur policija palīdz vecīšiem dārzu uzrakt, jo apcietinātais dēliņš iestāstījis, ka tur zemē ieroci un naudu noslēpis.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Linda Rasa, Guntis Ščerbinskis, Ivars Bušmanis

LA.lv