Latvijā
Sabiedrība

Broka uz šauras takas un prezidents pagodina Ždanoku. “LA” nedēļas apskats3

FOTO: LETA, kolāža: la.lv

Cilvēks. Broka uz šauras takas

Nacionālās apvienības politiķes, Rīgas mēra amata kandidātes un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietnieces juridiskajos jautājumos Baibas Brokas (attēlā) aizturēšanas skaļumu pagājušajā pirmdienā mazināja tajā pašā dienā notiekošā jaunā Valsts prezidenta Egila Levita inaugurācija. Savā inaugurācijas uzrunā Saeimā E. Levits asi izteicās par 30 gadu garumā “sakrātajiem mēsliem”, tostarp korupciju. Tāpēc Brokas aizturēšana tieši inaugurācijas dienā šķita simboliska.

Tomēr politiķes nonākšana aizdomās turētās lomā nebija milzu pārsteigums. Viņas reputācija iedragāta jau agrāk – kaut vai tad, kad nācās pamest tieslietu ministres amatu pēc tam, kad viņai netika piešķirta pielaide valsts noslēpumam. Uz bīstamas takas B. Broka balansējusi arī savā privātajā dzīvē, būdama nu jau bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova ģimenes draudzene. Viņa pati bija izteikusies, ka politisku iemeslu dēļ no draugiem neatteiksies.

Tomēr parasti pieaugušā vecumā draudzība veidojas uz kopīgu vērtību pamata. Kādas gan kopīgas vērtības varētu būt it kā nacionāli noskaņotajai Brokai ar Ušakovu, kurš savulaik parakstījies par krievu valodu kā otru valsts valodu un gadiem vai nu pievēris acis, vai pats bijis iesaistīts visdažādākajās mahinācijās, kas norisinājās Rīgas pašvaldībā? Starp citu, Ušakovs regulāri publiski uzsvēris labās attiecības ar NA politiķi, tādējādi it kā speciāli graujot gan NA, gan pašas Brokas tēlu.

Vai tiešām nu abi no bīstamās takas iekrituši nelikumību aizā, tas vēl būs jāpierāda izmeklētājiem un tiesai. Katrā ziņā Brokas nosvērtais paziņojums sociālajos tīklos pēc atbrīvošanas no īslaicīgās aizturēšanas izolatora radīja pozitīvu iespaidu, un vismaz tie, kuri līdz galam nenoticēja KNAB apsūdzībām, varēja just viņai līdzi. Tomēr preses konferencē, kurā Broka solīja atbildēt uz visiem jautājumiem, viņa nolasīja tikai savu paziņojumu un devās prom.

Pat tad, ja KNAB izmeklēšana kārtējo reizi beigsies ar čiku, plaisas Brokas reputācijā vairs nebūs iespējams aizdrīvēt. Iespējams, arī nākotnē viņa būs pietuvināta politikai, tiks labi atalgotos amatos, taču uz augstākā līmeņa politiskās skatuves diez vai viņu jelkad vairs redzēsim. Jāsaka gan, finansiāli izdevīgāki ir tieši šie politikai pietuvinātie saimnieciskie amati.

Piemēram, Rīgas brīvostas valdē B. Broka pērn nopelnījusi 45 218 eiro, LU, kur viņa ieņem vairākus amatus, – pat vairāk nekā 60 000 eiro. Rektors Indriķis Muižnieks uzskata – gādājot politisko atbalstu LU nepieciešamiem lēmumiem, B. Broka esot atpelnījusi katru centu. Nauda Brokai ir ļoti vajadzīga: viņas parādsaistības pērn bijušas ap 300 000 eiro.

Skandāls varētu likt dažādām organizācijām vēlreiz pārdomāt, vai vērts celt amatos politiķus, jo politiskā aizmugure var nest arī nepatikšanas.

Pārsteigums. Prezidents pagodina Ždanoku

Valsts prezidents (VP) kopā ar kancelejas darbiniekiem izvēlas personas, kuras aicināt uz inaugurācijas sarīkojumu, jo nav uzrakstīts nekāds oficiāls dokuments, kas liktu rīkoties pēc priekšrakstiem. Tāpēc bija visai liels pārsteigums, viesu vidū Gaismas pilī ieraugot arī Tatjanu Ždanoku, kura savulaik aktīvi cīnījusies pret Latvijas valstisko neatkarību.

Prezidenta padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Aiva Rozenberga visai atturīgi komentēja šo izvēli, jo esot ievērots viens vienīgs princips – aicināti visi Eiropas Parlamenta deputāti.

Taču Latvijā pret viņu turpinās kriminālprocess, jo Valsts drošības dienestam ir aizdomas par viņas iespējamām prettiesiskajām darbībām martā rīkotajā “Vislatvijas sapulces laikā”, kur Ždanoka aktīvi iestājās pret plānoto pāreju uz valsts valodu skolās. Pret viņu notiek arī vēl cits kriminālprocess par nacionālā naida izraisīšanu. Tātad pilna buķete, kas demonstrē, ka šī persona ir pret tām vērtībām, kuras savās uzrunās Latvijas tautai ir nosaucis Valsts prezidents Levits.

Valsts augstākās amatpersonas ielūgums ir pagodinājums, taču rodas šaubas, vai šajā gadījumā tas ir vietā. Bet prezidenta padomnieku korpusam nav ienācis prātā, ka visi EP deputāti nav metami pār vienu kārti.

Vēl jo vairāk tādēļ, ka Egils Levits aizvadītajā gadā kā pieaicinātais jurists Satversmes tiesā, kur tika izskatīta Ždanokas konstitucionālā sūdzība, tiesai teica, ka “šīs personas (t. sk. Ždanoka) ar savu rīcību esot pierādījušas, ka tās neatbilst demokrātijas morālā minimuma standartiem. (..) Turklāt (..) sabiedrībā nerodas pārliecība (..), ka nākotnē iespējamā kritiskā jeb krīzes situācijā tās nešaubīgi iestāsies par Latvijas valsts pamatiem.”

Konflikts. Radiožurnālistu badastreiks

Latvijas Radio ziņu dienests pagājušajā nedēļā izdarīja to, ko tas juridiski nemaz nevar – izteica neuzticību Latvijas Radio valdei, pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.

Ziņu dienesta darbinieki uzskata, ka kopš pašreizējās valdes darba sākuma radio vadība pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu un pat rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura visvairāk atkarīga sabiedrības informētība un drošība. No pagājušā gada Ziņu dienestu pametuši astoņi profesionāli žurnālisti, un viens no galvenajiem iemesliem – zemais atalgojums.

“LA” rīcībā esošā informācija liecina – žurnālista alga par pilnas slodzes darbu “uz rokas” ir 750 eiro mēnesī. Ņemot vērā to, ka Ziņu dienesta korespondentu noslodze augusi par ceturto daļu virs normālās slodzes, šo atalgojumu var vērtēt kā ļoti nekonkurētspējīgu.

Salīdzinājumam – algas LTV ir vismaz par ceturto daļu lielākas. Tikmēr notiekošais jau atsaucas uz radio kvalitāti – tiek sašaurināts raidījumu saturs, aizvien biežāk izskan raidījumu atkārtojumi, apdraudēta vienīgā Ziņu dienesta analītiski pētnieciskā raidījuma pastāvēšana.

Kāpēc tieši tagad no valdes atprasa solīto? Pirmkārt, valde Ziņu dienesta vadītājai izteica vāji pamatotu rājienu. Otrkārt, īstais brīdis iesniegt priekšlikumus nākamā gada budžetam. Te nu beidzot politiķiem ir iespēja parādīt savus vārdus darbos, piešķirot finansējumu mediju stiprināšanai. Latvijas Radio gadījumā prasījums sasniedz papildu vienu miljonu eiro. Ilgstoša finansiāla bada režīmā mediji strādāt nevar – tas nu jāsaprot visiem.

Sašutums. Okupācijas atjaunošanas salūti

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) izteikusi protestu Krievijas vēstniecībai, norādot, ka Maskavā 13. oktobrī plānotā svētku uguņošana par godu 75. gadadienai kopš padomju karaspēks 1944. gadā “atbrīvoja” Rīgu, uzskatāma par “nepieņemamu un nedraudzīgu rīcību”.

“Apsveicot nacisma sagrāvi, atgādinām pasaulei, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai brīvības un neatkarības atjaunošana notika 45 gadus vēlāk, jo Sarkanās armijas ienākšana nozīmēja padomju okupācijas atjaunošanu,” uzsvērusi ĀM. Tāpat minēts, ka “īpaši ciniski ir Maskavā organizēt Baltijas valstu galvaspilsētu “atbrīvošanas” salūtus pakta noslēgšanas 80. gadadienā”.

Tādējādi baltieši nostājušies vienotā frontē, jo Igaunija līdzīga satura paziņojumu saistībā ar Tallinas “atbrīvošanas” salūtu 22. septembrī Maskavai jau noraidīja trešdien. Savukārt lietuvieši, kuru galvaspilsētā Viļņā padomju armija ienāca 13. jūlijā, bet Kauņā 1. augustā, savu nosodījumu pauda vienlaikus ar latviešiem. Krievijas vēstniecības reakcija gan liecina, ka salūti notiks par spīti protestiem, un diplomāti izliekas, ka nesaprot, pret ko iebilst baltieši.

Kopumā pie Otrā pasaules kara memoriāla Poklonnajas kalnā Maskavā šogad un nākamgad ieplānoti 17 artilērijas salūti, tā atzīmējot padomju karavīru iesoļošanu 17 dažādās Austrumu un Viduseiropas valstu galvaspilsētās. Tajā skaitā Varšavā, Belgradā, Bukarestē, Budapeštā, Vīnē, Bratislavā, Prāgā un tāpat Berlīnē. Redzēsim, vai un kuru valstu valdības reaģēs uz lielgabalu dārdiem Maskavā.

Foto: Zane Bitere/LETA

Noslēpums. Tikai šahs?

Rīgā aizvadītajā nedēļā tika dots starts ievērības cienīgam starptautiska līmeņa sporta pasākumam – tas ir Pasaules šaha čempionāta posms “FIDE World Chess Grand Prix Riga 2019”, kas līdz 24. jūlijam norisināsies Nacionālajā bibliotēkā.

Sacensībās piedalās 16 vadošie šaha starptautiskie lielmeistari no 11 valstīm, bet kopējais balvu fonds bija 800 000 eiro. Vienlaikus medijos parādījusies informācija, ka fonā tikšot kārtoti arī politiski un ekonomiski darījumi.

Baumas nāk no Maskavas, un iemesls ir tas, ka Starptautiskās šaha federācijas prezidents ir Krievijas valdības vadītāja Dmitrija Medvedeva vietnieks Arkādijs Dvorkovičs. Viņa vārds Latvijā nav svešs, jo pirms trim gadiem pie mums pat izcēlās diezgan skaļš politisks skandāls, kad atklājās, kā trīs toreizējie Latvijas valdības ministri – finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un satiksmes ministrs Uldis Augulis (visi ZZS) – pusslepus tikušies ar Dvorkoviču, kurš pavadīja atvaļinājumu Jūrmalā.

Tolaik tās tika nodēvētas par “šprotu pusdienām”, jo it kā mērķis bijis panākt maigākus noteikumus zivju konservu eksportam uz Krieviju. Bet, kas īsti runāts pie galda, to, protams, zina tikai paši sarunas dalībnieki.

Laikraksts “Segodņa”, atsaucoties uz Krievijas interneta vietni “Nezigar”, raksta, ka arī šoreiz Dvorkovičam bez šaha esot vēl citi uzdevumi. Konkrēti tie saistīti ar Inčukalna gāzes krātuvi, pār kuru Krievija vēloties iegūt lielāku kontroli.

Jāpiebilst, ka arī šoreiz FIDE pasākumos Rīgā būs klāt ZZS politiķe, šahiste D. Reizniece-Ozola, kura gan vairs nav ministre, bet opozīcijas deputāte.

Sagatavojuši: Māra Libeka, Māris Antonevičs, Viesturs Sprūde, Sandra Dieziņa

LA.lv