Latvijā
Sabiedrība

Vai galvas ripos un skandālā vainojams pārmijnieks. “LA” nedēļas apskats 16

LETA, publicitātes foto, ekrānšāviņi, kolāža – la.lv

Cilvēks. Juris Rubenis – paraugs paaudzēm

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pagājušajā nedēļā plašāku sabiedrību saviļņoja vēsts, ka kalpošanu Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītāja amatā beidzis Juris Rubenis, lai gan attiecības ar baznīcu nu jau bijušais mācītājs bija pārtraucis vēl nedēļu agrāk, atdodot arī arhibīskapam un draudzei savus mācītāja amata rīkus un piederumus.

Zīmīgi, ka šī plaši apspriestā ziņa sākotnēji nenāca nedz no baznīcas vadības, nedz no paša J. Rubeņa. To sociālajos tīklos izplatīja jaunākās paaudzes mācītāji un J. Rubeņa idejiskie sekotāji, kuriem tā bijusi šokējoša vēsts, lai gan ne negaidīta.

Nebija negaidīta tādēļ, ka jau ilgāku laiku LELB iekšienē virmoja diskusijas par J. Rubeņa iespējamo “nomaldīšanos” un “ļaunumu”, kas nākot no J. Rubeņa grāmatām un kristietības izpratnes. Īpaši kaismīgu reakciju baznīcas iekšienē raisīja viņa pagaidām pēdējā un sabiedrībā populārā grāmata “Viņš un viņa. Mīlestība. Attiecības. Sekss”.

Lai kādi arī būtu patiesie iemesli tam, kāpēc ilggadējā, tautā mīlētā mācītāja un viņa baznīcas ceļi šķīrās, visticamāk, tas nav bijis viegli un vienkārši nevienai no iesaistītajām pusēm. It īpaši jau LELB arhibīskapam Jānim Vanagam, kurš savulaik ar J. Rubeni kopā kā atmodas priekšvēstneši darbojās grupā “Atdzimšana un atjaunošanās”, vispirms prasot pārmaiņas baznīcas iekšienē un vēlāk kļūstot par tautas garīgajiem līderiem.

Tomēr J. Rubenis no visiem saviem laikabiedriem baznīcā un atmodas laika politikā atšķiras ar to, ka pārauga laika un telpas robežas, kļūstot par garīgu un morālu autoritāti nu jau vairākām latviešu paaudzēm. Vecākām paaudzēm prātā palikusi viņa izšķirošā runa Latvijas Tautas frontes kongresā, kas novērsa kustības sašķelšanos, bet jaunāku paaudžu pārstāvjiem J. Rubenis vairāk varētu saistīties ar viņa grāmatām, darbību Elijas nama rekolekciju centrā un drosmīga viedokļa paušanu par jautājumiem arī ārpus baznīcas pārziņas un tiešajiem mācītāja pienākumiem.

Turklāt paradoksālā kārtā J. Rubeņa kā personības un līdera publiskais attīstības ceļš, kurā viņš nav vairījies no šaubām un kļūdu atzīšanas, varētu būt Dievam un ticībai tuvinājis vairāk Latvijas ļaužu nekā viņa idejisko pretinieku paštaisnums.

Noslēpums. Galvas ripos?

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija “FinCEN” 13. februārī paziņoja, ka Latvijas komercbankai “ABLV Bank” liegs pieeju ASV finanšu tirgum par naudas atmazgāšanas shēmām. Banka pati noraida pārmetumus un 60 dienu laikā mēģinās panākt, lai ASV atbildīgā iestāde savus priekšlikumus par sankcijām pārskatītu. Kaut arī Latvijas lielākā nerezidentu banka nav vairījusies no ASV konsultantiem “Navigant Consulting”, “K2 Intelligence” un “Financial Integrity Network”, jāpieņem, ka tā ir tikai iemācījusies, kā var veikt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Latvijas banku uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš piektdien preses konferencē teica, ka komisija dažu nedēļu laikā veiks papild­izmeklēšanu “ABLV Bank” un atkarībā no tās rezultātiem pieņems lēmumus: “Vispirms ir jānoskaidro visi apstākļi, jo liela daļa no ASV iestādes ziņojumā minētajiem gadījumiem jau ir izmeklēti pagātnē.”

Visskarbākais ASV pārmetums gan ir par kukuļošanu, atsaucoties uz faktu (!), ka bankas vadība “līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas”. “LA” ausīs nonākušas divas versijas. Pirmā – amerikāņi ir noklausījušies kādas sarunas un sekos līdzīga notikumu attīstība kā “Mercedes Benz” autobusu lietā, kad ASV izmeklētāji 2010. gada sākumā publiskoja materiālus par piekukuļotajām Rīgas amatpersonām, kas galu galā tomēr nonāca līdz apsūdzībai un notiesājošam spriedumam. Otrā, ka amerikāņi kukuļošanu uztver vispārīgi: ja izslēdz darījumu nepietiekamu uzraudzības neprofesionalitātes dēļ, tad paliek pāri ieinteresētība. Un tad var “piešūt” pat ziedojumus valdošajām partijām.

FKTK steidz piebilst, ka no ASV puses neesot pārmetumu komisijas uzraugošajā darbībā. Tomēr neatkarīgi no tā, vai būs konkrētas apsūdzības par kukuļošanu, banku uzraugu galvas var ripot tik un tā. Līdzīgi kā pirms iestāšanās OECD, saņemot pārmetumus par nespēju “izķert” starptautiski skaļos naudas atmazgāšanas darījumus, bija spiests atkāpties Kristaps Zakulis. Un nepalīdzēja lielie sodi bankām viņa laikā. Nāca Pēters Putniņš un sodīja “ABLV Bank” ar trīs miljoniem. Iespējams, tas nemainīja naudas atmazgāšanu kā “ABLV Bank”, ASV finanšu ministra vietnieces Sigalas Mandelkeres vārdiem, “biznesa prakses pīlāru”.

Mācība. Lietuva var! Latvija…

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Lietuvas Radio un televīzijas komisija (LRTK) konstatējusi, ka pēdējā gada laikā bijuši vismaz trīs gadījumi, kad Krievijas telekanāla “RTR Planeta” pārraidēs notikusi kūdīšana uz naidu un karu. Sods – tagad šo kanālu Lietuvā vairs nevarēs retanslēt visu gadu. Vienā no “RTR Planeta” raidījumiem izskanējis aicinājums iznīcināt Amerikas Savienotās Valstis, kā arī atjaunot Padomju Savienību ar visām bijušajām teritorijām. Citā izteikti draudi ieņemt Baltijas valstis.

Šī nav pirmā reize, kad Latvijas kaimiņvalsts rīkojas izlēmīgi un stingri, kad redz pārkāpumus. Tas pamatoti liek uzdot jautājumu – bet ko tad mūsu uzraugi? Guļ? Vai varbūt viņiem ir cits skatījums uz Krievijas televīziju pārraidīto saturu? Tādos brīžos parasti sākas “prātīgas” runas, ka “ar aizliegumiem neko neatrisinās”, iespējams, būšot iebildumi Eiropā un tamlīdzīgi. Tāpēc pareizāk būtu tērēt miljonus, veidojot pašiem kaut kādu krievu kanālu krievu valodā un pierunājot cilvēkus to skatīties – tā, lūk, esot vienīgā alternatīva. Tādas naivas atrunas…

Starp citu, nupat Krievijas kanālā “Rossija 1” uzbrukumiem Latvijai bija veltīts galvenais propagandas šovs, kuru vada bēdīgi slavenais Vladimirs Solovjovs.

Izgāšanās. Skandāliņā ar Lāčplēsi vainīgs “pārmijnieks”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Dziedātājs Daumants Kalniņš (attēlā) paziņojis, ka 8. novembrī nepiedalīsies rokoperas “Lāčplēsis” uzvedumā, kurā viņam bija paredzēta galvenā loma un kas notiks “Arēnā Rīga”.

“Teju divu gadu laikā nedz pasākuma rīkotājs SIA “Producents.lv” un tā vienīgā amatpersona (pēc “Lursoft”) Raivis Vecmanis, nedz rokoperas producents Juris Millers nav uzskatījuši par nepieciešamu uzsākt sarunas un noslēgt ar mani kā izpildītāju līgumu, paralēli turpinot tirgot biļetes un reklāmas materiālos minot mani kā Lāčplēša lomas izpildītāju,” norāda dziedātājs.

Daumants Kalniņš stāsta, ka vairāki tūkstoši cilvēku esot iegādājušies biļetes uz rokoperu, ko finansē nodokļu maksātāji, tieši šādā sastāvā, taču organizatoru neizdarības dēļ lomu izpildītāji nav apstiprināti. “Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem vēl šā gada sākumā beidzot sakārtot tiesiskās attiecības ar pasākuma organizatoru, esmu spiests publiski paziņot, ka rokoperā “Lāčplēsis” nepiedalīšos,” paziņojis D. Kalniņš. Savukārt Millers aģentūrai LETA sacīja, ka no pasākuma izziņošanas brīža rokoperas “Lāčplēsis” autors Zigmars Liepiņš ir izteicis vēlmi nomainīt atsevišķu lomu izpildītājus, tostarp arī galvenās lomas atveidotāju D. Kalniņu. “Šādu lēmumu autors pieņēmis ar mērķi, lai panāktu maksimāli labāko sava darba izpildījumu,” pauda Millers.

Rokoperas “Lāčplēsis” autors komponists un šobrīd Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Zigmars Liepiņš radušajās pretrunās punktus uz “i” saliek skaidri: “Millers runā patiesību. Vispirms – jā, Daumants Kalniņš ir labs dziedātājs. Bet konkrētajā situācijā visa vaina tajā, ka viņa vārds kontekstā ar titullomas atveidošanu rokoperā “Lāčplēsis” publiskā vidē tika minēts par agru. Domāju, ka man kā operas autoram ir tiesības izteikt savas vēlmes par izpildītāju sastāvu un to es arī esmu izdarījis. Milleram šajā situācijā bija tāda pārmijnieka loma.”

Pēc šī mazā skandāliņa, kurā mazliet cietis dziedātāja D. Kalniņa vārds, jo “pārmijnieks” pasteidzies, nu publikas interese ir sakāpināta – kurš tad labāk var nodziedāt Lāčplēsi? Uzturēt šo intrigu ilgi operas veidotāji nedomā. “Noslēpums” tiks atklāts rīt, 20. februārī, preses konferencē.

Pārsteigums. Kanādas karavīri “pievelk” viesus

Pērn Latvijas viesnīcās reģistrēts par 4,9 reizēm vairāk viesu no Kanādas nekā 2016. gadā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pērn Latvijas viesnīcās uzturējušies 25 125 Kanādas pilsoņi. Tūristu un biznesa viesu skaita pieaugumu, ticami, ietekmējusi Kanādas vadītā NATO sabiedroto bataljona atrašanās Latvijā. Viesnīcnieki, saprotams, ir vieni no lielākajiem ieguvējiem.

Bataljona karavīri gan dzīvo kazarmās Ādažos. Kanādas vēstniecības Latvijā politisko un sabiedrisko attiecību pārstāve Aija Matule norāda: neliela daļa Kanādas karavīru, kuri neietilpst kaujasgrupā, dzīvo mājokļos, tostarp viesnīcās, un izmaksas sedz Kanādas valdība. Viņu skaits mērāms desmitos. Protams, vēstniecībā priecājas par viesu pieaugumu no Kanādas. “Tas norāda uz esošajām ciešajām attiecībām starp Latviju un Kanādu, kuras ceram, nostiprināsies un attīstīsies arī turpmāk,” piebilda A. Matule. Latvijas vārds pēdējos gados plašāk izskanējis Kanādas medijos, arī karavīra ģimenes locekļi un draugi vēlas apciemot tuvinieku un vairāk uzzināt par “to valsti, kuru mūsējie dodas atbalstīt”. Arī Kanādas latviešiem karavīru atrašanās Latvijā var kalpot par atgādinājumu, ka biežāk jāapciemo dzimtene. Latvijā ik pa laikam ierodas Kanādas amatpersonas, lai, piemēram, kārtotu ar bataljonu saistītos loģistikas jautājumus un valstu politiskās attiecības.

Sagatavojuši: Sanita Upleja, Ivars Bušmanis, Māris Antonevičs, Vita Krauja, Ģirts Vikmanis

LA.lv