Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. janvāris, 2015
Drukāt

Kā iegūt veseluma sajūtu? Padomus dod Igors Kudrjavcevs

Igors Kudrjavcevs

Gadu mijā mēdzam domāt – kādu virzienu dzīvē izvēlēties? Ko es gribu, kāds ir mans aicinājums? Šādus jautājumus sev uzdod ne tikai tie, kas nupat kā no skolas sola, bet arī tie, kam jau pamatīgs darba stāžs, taču māc šaubas, vai izraudzītais ceļš bijis īstais. Der ieklausīties sevī un apdomāt…

Žurnāla 36,6°C viesis Igors Kudrjavcevs.

Ja runa ir par veselību, der pievērst uzmanību, ka šis vārds ietver veselumu – vesels, tātad viengabalains. Tomēr par veselumu mums nav sevišķi daudz izpratnes. Ķīnieši, arī indieši gan to pratuši ļoti labi izskaidrot. Galva, sirds, vēders. Domas jeb tas, ko saucam par garu, – galvā, emocijas un jūtas – sirdī, ķermeniskās sajūtas – vēderā. Ja tas viss ir kopā – brīnišķīgi, cilvēks ir vienots veselums! Ķīnieši uzskata, ka cilvēks piedzimst viengabalains, visa enerģija koncentrēta sirds apvidū. Vēlāk tā sadalās – daļa nonāk galvā, kur sāk darboties augšējais djaņ-ķjaņ jeb galvas centrs, daļa – vēderā, kur atrodas apakšējais daņ-ķaņ, centrs, kas nosaka fizisko veselību un saikni ar zemi. Mūža uzdevums – atjaunot viengabalainību. Tas gan nenozīmē, ka visu enerģiju atkal vajadzētu koncentrēt sirdī, bet izveidot saikni starp galvu, sirdi un vēderu. Lai fiziskais, dvēseliskais un garīgais būtu kopā.

**

Ko dara ķīnieši, lai sasniegtu viengabalainību? Ir dažādas garīgās prakses, piemēram, ciguns, ko praktizēju arī es. Mērķis – lai domas ir kopā ar jūtām. Lai jūtas ir kopā ar fizisko ķermeni.

Interesanti aprakstīta dažādu orgānu darbība. Piemēram, nieres baro plaušas un sirdi. Plaušas apgādā ar enerģiju visu ķermeni, arī galvas smadzenes. Tātad, ja normāli nedarbojas orgāni vēdera lejasdaļā, piemēram, nieres, būs slikti arī ar plaušām un sirdi, līdz ar to cietīs smadzenes. It kā ļoti vienkārši, bet modernā medicīna to nesteidz atzīt vai arī pieļauj tikai daļēji. Proti, ir grūti pierādīt, ka nierēm būtu jebkāds tiešs iespaids uz plaušām. Protams, sirds mijiedarbojas ar plaušām, žultspūslis var ietekmēt sirdsdarbību, zināms arī, ka visa organisma darbību diriģē galva… Tomēr sevišķi daudz tas netiek izmantots. Modernā Rietumu medicīna galvenokārt pievēršas atsevišķiem orgāniem un ķermeņa daļām, nevis cilvēkam kopumā.

**

Smadzenēm nepieciešams ļoti daudz skābekļa. Tās patērē pulka enerģijas. Tāpēc bieži vien ir vieglāk strādāt fiziski, nevis domāt. Jo vairāk jāsmadzeņo, jo dzīve grūtāka.

Pārlasīju grāmatu par neirofizioloģiju. Katram galvas smadzeņu centram ir noteikta funkcija – kāds regulē sirdsdarbību, cits – gremošanu, roku kustības, spēju noturēt līdzsvaru. Ir arī centri, kas regulē mentālās darbības virzienus. Viens no šādiem centriem – amigdala – atbild par izvēli starp motivāciju: liek saprast, ko tu gribi vairāk. Te atgriežamies pie tā, ka smadzenes patērē ļoti daudz enerģijas. Notiek hipotēžu un versiju salīdzināšana, jāizvēlas nemitīgi. Ja pēkšņi ir situācija, kurā izvēle nav jāizdara, jo kāds to pasaka priekšā – es zinu, ko tev vajag, es saprotu, ko tu gribi, – dzīve kļūst šķietami vieglāka. Ne velti cilvēki kritizē televīziju par to, ka rāda daudz reklāmas, bet tomēr turpina to skatīties: tur pasaka priekšā. Tev vajag to un to, piemēram, šo lielisko matraci. Attiecīgie smadzeņu centri – amigdala – tikmēr atpūšas. Par ko atbild pieres daiva? Par mērķtiecību un kustību uz priekšu. Bet arī šīm darbībām vajadzīga enerģija. Ir pat speciālas garīgās prakses, kad enerģija jākoncentrē pieres daivā, lai ietu uz priekšu kā ledlauzis. Bet, ja piedāvā jau gatavu risinājumu vai virzienu, cilvēks atpūšas – viss it kā kārtībā, nav nekādas pretestības.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+