Latvijā
Sabiedrība

Kaimiņš uzvar visās frontēs, anonīmais labdaris. LA nedēļas apskats0

Foto: Paula Čurkste/LETA

Cilvēks. Kaimiņš uzvar visās frontēs

Runājot par “KPV LV”, nereti izskan piezīmes, ka aiz tā stāvot kāds “režisors”. Iespējams, pat vairāki. Iespējams, ka kāds no “režisoriem” vienlaikus ir arī “aktieris” šajā izrādē. Lai kā tur būtu, pēdējā laikā partijas līderim Artusam Kaimiņam ir izdevies gūt uzvaras visās frontēs – gan uzlabot savu publisko tēlu, gan atbrīvoties no galvenā konkurenta, gan (pagaidām) saglabāt Saeimas frakciju, kurai daudzi paredzēja ātru šķelšanos.

Aizvadītajā nedēļā Aldis Gobzems, kurš no Saeimas tribīnes bija izteicis pārmetumus Kaimiņam, vispirms tika izslēgts no partijas, vēlāk arī no “KPV LV” frakcijas. Tas nebija vienbalsīgs lēmums, tomēr arī nekāda pretestība nesekoja. Bijušais premjera kandidāts paguva sarunāt un sastrādāt daudz muļķību, kļūstot pa apsmiekla objektu daudziem interneta jokdariem.

Tikmēr Kaimiņš uz viņa fona jau sāka izskatīties pēc diezgan cienījama politiķa, kuram joprojām tiek izteikta atzinība par viņa runu Saeimas debatēs par Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanu.

Daži gan indīgi piezīmē, cik vienkārši viss notiek – atliek tikai nostāties “īstajā pusē” un visi bijušie kritiķi ir gatavi sist uz pleca un slavēt.

Pret bijušo cīņu biedru Kaimiņš veikli vērsis visas tās aizdomas un apsūdzības, kas agrāk izskanējušas medijos – aiz Gobzema patiesībā stāv oligarhs Ainārs Šlesers, bet mērķis esot ievilkt valdībā “Saskaņu” un ZZS. Paliek tikai jautājums – kā tad Kaimiņa kungs to nepamanīja jau pirms vēlēšanām? Bet, kā zināms – visam savs laiks un vieta.

 

Pārbaudījums. Nodokļu piedzinēja sāks ar būvniecību

Aizvadītās nedēļas otrdienā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori valdība apstiprināja Ievu Jaunzemi. Uz apstiprināšanu viņai bija jāgaida kopš pagājušā gada novembra vidus, kad Valsts kancelejas otrreiz sarīkotajā konkursā atzina viņu par vispiemērotāko šim amatam.

Jaunā VID vadītāja, kurai šodien ir pirmā darba diena, publiski jau paziņojusi, ka viņas piecgades pirmie darbi būšot būvniecības jomas sakārtošana un Muitas pārvaldes vadītāja iecelšana krēslā, kurš tukšs.

Šogad fokusā ēnu ekonomikas un kontrabandas apkarošana. Ēnu ekonomikas apkarošanā viņa sākšot ar pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu palielināšanu, jo šo ieņēmumu daļa budžetā ir vislielākā.

Par atbildīgo ēnu ekonomikas frontē Ieva Jaunzeme gribētu iecelt Daci Pelēko, kura mūžībā negaidīti aizgājušās Ilzes Cīrules vietā kopš 2018. gada 13. marta pildīja VID ģenerāldirektora pienākumus. Ja gadiem ilgušajā cīņā pret ēnu ekonomiku lielu panākumu nebūs, tad vismaz būs grēkāzis, kam uzvelt vainu.

Jaunieceltās VID vadītājas sekmes lielā mērā būs atkarīgas no tā, kā viņa spēs saprasties ar finanšu ministru Jāni Reiru, ar kuru bijušas domstarpības tajā laikā, kad Reirs bija labklājības ministrs, bet Jaunzeme – ministrijas valsts sekretāre. VID nav SPA – pirms apstiprināšanas VID vadītājas amatā viņai teicis finanšu ministrs.

 

Pārsteigums. Juraša klātbūtnes efekts

“Tā mēs demonstrējam, ka esam vienota komanda, kuru nevar ietekmēt vēršanās pret trauksmes cēlējiem,” skaidroja Jaunās konservatīvās partijas frakcijā.
Foto: Ieva Ābele/LETA

Jaunā konservatīvā partija (JKP) arī aizvadītajā nedēļā turpināja kolēģa Jura Juraša aizstāvības akcijas, deputāta prombūtnē viņa sēdvietā novietojot nenosakāmā materiālā atveidotu liela izmēra Juraša foto. Saeima iepriekšējā sēdē piekrita viņa izdošanai kriminālvajāšanai un tāpēc deputātam ir liegts piedalīties Saeimas un komisiju sēdēs.

“Tā mēs demonstrējam, ka esam vienota komanda, kuru nevar ietekmēt vēršanās pret trauksmes cēlējiem,” skaidroja frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans.

Viņam zālē novietotais priekšmets pat daļēji aizsedz skatu uz Saeimas prezidiju, bet deputāts nejūtoties traucēts. Ar Jurašu akcija esot saskaņota un viņš novērtējot šo žestu. Feldmans bija nemierā, ka vairāki sociālo tīklu lietotāji to uztvēruši kā ņirgāšanos par kolēģi, tviterī daudzi ironizēja, ka tagad būs jauns jēdziens “Kartona Jurašs”. “Ar humora izjūtu mums viss ir kārtībā. Mēs esam aktīva partija, kas jau Rīgas domē rīkoja akcijas,” atgādināja K. Feldmans.

Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”) atceras, ka šī gan nav pirmā reize, kad Saeimas sēžu zālē ir ienesti lielāka izmēra priekšmeti. Pirms vairāk nekā desmit gadiem Artis Pabriks un Aigars Štokenbergs no “Sabiedrības citai politikai” zālē ieradās ar plakātiem, uz kuriem bija rakstīts: “Prezident, atlaid Saeimu!” Tos viņi turēja paceltus Valsts prezidenta Valda Zatlera runas laikā. Tas ir veids, kā opozīcija var pievērst sev uzmanību, bet JKP ir koalīcijā un esot neparasti, ka tā ar šādu farsu gribot pievērst uzmanību. Saeimas prezidijs neredzēja pamata uz to kaut kā reaģēt. “Tas arī nebija interesanti, viņi jau paši sevi izsmēja,” uzskata Klementjevs.

 

Prieks. Anonīmais labdaris

Anonīms labdaris ziedojis 10 000 eiro Emīla Dārziņa mūzikas skolas zāles remontam, informēja skolas atbalsta biedrība. Pagājušajā gadā skola aizsāka labdarības koncertu ciklu “Mana pirmā skatuve”, kuru atbalstīja daudzi pazīstami mūziķi – agrākie E. Dārziņa mūzikas skolas absolventi no Kārļa Auzāna līdz Vestardam Šimkum.

1976. gadā celtā zāle ir morāli un fiziski novecojusi, nav piemērota ne mūziķiem, ne arī Rīgas Horeogrāfijas skolas audzēkņiem, kuri to tāpat izmanto koncertiem. Zāles akustika ir slikta un inženiertīkli – nedroši. Pārbūvei nepieciešami 400 000 eiro.

Patlaban E. Dārziņa mūzikas skolas atbalsta biedrība priecājas par brīnumu – 10 000 eiro lielu ziedojumu. “

Ziedotājs nav ne milzu kompānija, ne miljonārs, bet cilvēks ar īstu gaišumu, sirds siltumu un patiesu nesavtīgumu. Cilvēks, kas nevēlas, lai publicētu viņa vārdu, jo gatavs dot, neko neprasot par to,” sociālajā tīklā “Facebook” raksta skolas atbalsta biedrība.

Šis nozīmīgais ziedojums nozīmē, ka skolas renovācija būs iespējama, turklāt nevis pēc 10 vai 15 gadiem, bet gan “tūlīt, lai skolas 75. jubilejas svinības notiktu uz atjaunotās skatuves, zālē ar modernu iekārtojumu un teicamu akustiku”.

 

Darījums. Balodis izvilcis laimīgo lozi

Likvidators Ringolds Balodis.
Foto: Valdis Semjonovs

Bankas “ABLV” akcionāri par vienu no šīs kredītiestādes likvidatoriem izvēlējušies bijušo Saeimas deputātu un Nacionālās apvienības biedru Ringoldu Balodi. Šai partijai ne tik sen tika piedēvēta “maksātnespējas administratoru partijas” slava, un asus pārmetumus par nozarē notiekošo saņēma tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš un arī vairāki citi partijas politiķi. Tagad tieslietu ministrs vairs nav no NA, un varētu mēģināt atbrīvoties no līdzšinējā tēla, bet te atkal tāda interesanta sakritība.

Balodis pavisam nesen kļuva par partijas biedru, bet iepriekš Saeimā pārstāvēja frakciju “No sirds Latvijai”. Pārsteidzoša šī ziņa ir tāpēc, ka publiski Balodis līdz šim vairāk komentējis jautājumus, kas skar konstitucionālās tiesības. Kaut gan viņš nebūs administrators, bet likvidators, tomēr tā ir akcionāru izvēle.

Saistītie raksti

Akcionāri var izraudzīties un iecelt likvidatoru pēc saviem ieskatiem, ja banka likvidācijas procesu uzsākusi pati, nevis pēc tiesas nolēmuma. Šajā gadījumā tieši tā ir noticis, jo bankas darbība tika paralizēta pēc tam, kad ASV Valsts kases finanšu nozares apkarošanas tīkla ziņojumā tika rosināts noteikt sankcijas bankai “ABLV” par naudas atmazgāšanas shēmām un Eiropas Centrālā banka lēma par likvidācijas procesa sākšanu. “Man nāca piedāvājums un es to akceptēju,” saka Balodis, kurš, neiekļūstot Saeimā, esot atjaunojis zvērināta advokāta statusu.

Likvidators Balodis ir ne tikai advokāts, bet arī tiesību zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis.

 

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Linda Kusiņa-Šulce, Ināra Egle, Zigfrīds Dzedulis

LA.lv