Pazudušā futbolista ziepju opera, deputāti slinko… Vai sabotē? “LA” nedēļas apskats 0
Cilvēks. Kandidāts – “vidējais”
Viņš ir viens no 1470. Drīzāk vīrietis (par 68,3%) nekā sieviete (31,7%). Ar augstāko izglītību (79,2%), vairāk latvietis (66,5%), pilsētnieks. Vecumā drīzāk pāri 30, bet zem 60. Apmēram tāds ir tēls, kuru varētu zīmēt kā vidējo deputāta kandidātu, kas apņēmies rudenī iesoļot Saeimas namā Jēkaba ielā.
Realitātē, protams, nekāda “vidējā” nav un uz parlamentu pošas diezgan raiba publika. Dažiem tā, iespējams, ir tikai izklaide, citiem – nopietns mērķis, tomēr prognozes ir piesardzīgas – varbūt piecu procentu barjeru pārvar trīs vai četras partijas, bet varbūt arī uz pusi vairāk. Aizvadītajā otrdienā Centrālā vēlēšanu komisija noslēdza sarakstu pieņemšanu, un tagad zināms, ka pieteikušies 16 politiskie spēki. Tas ir vairāk nekā 11. un 12. Saeimas vēlēšanās (abās reizēs 13 saraksti), par spīti tam, ka noteikumi kļuvuši stingrāki – partijai jābūt reģistrētai vismaz gadu pirms vēlēšanām un tajā jābūt vismaz 500 biedriem. Neskatoties uz diskusijām, ka varbūt šie likuma grozījumi ierobežo demokrātiju, izrādījies, ka tas ir tikai ķeksītis varas kārotājiem. Arī pieņēmums, ka politika ir netīra padarīšana un “normālus” cilvēkus tā nevilina, drīzāk ir mīts. Vara tomēr ir diezgan garšīga, lai par to sacenstos diezgan spraigā konkurencē.
Politikā tāpat kā citur vērojams cikliskums. Ir laiks, kad modē ir apvienošanās un konsolidācija, kad veidojas plašas apvienības. Šīs Saeimas vēlēšanas drīzāk iezīmē sašķeltība un dalīšanās, bet gan jau ilgi nebūs jāgaida, kad atkal sāksies pretēji procesi.
