Cilvēks, kurš jāklausa 0
18. maijā publicējām rakstu par jauno ģimenes ārstu Reini Siliņu “Bez tūkstošiem eiro par ģimenes ārstu nekļūsi”. Mūsu lasītājiem vaicāju, vai viņi ir apmierināti ar savu ģimenes ārstu.
Staņislavs Jukšs Madonā: “Ģimenes ārste Anna Višņova ir vienīgais cilvēks, kuru es klausu. Ja viņa pasaka, ka jābūt uz vizīti tajā un tajā dienā, es precīzi arī esmu. Viņa visus tur tādā uzmanības lokā un disciplīnā. Daktere mani nosūta arī uz sanatorijām un pie speciālistiem. Un izārstēja mani no radikulīta, un trīs asinsspiedienu regulējošu tablešu vietā man tagad jādzer tikai viena.”
Brigita Andermane Rīgā: “Mans ģimenes ārsts ir Vadims Agarelovs, pie kura jau ārstējos ilgus gadus. Atceros, sākumā viņš bija jauns dakterītis, kurš slikti runāja latviski. Tagad valsts valodā runā lieliski un izveidojies par ļoti cilvēcīgu ārstu. Arī tad, kad analīzes ir ļoti sliktas, viņš nevis biedē, bet iesaka, kā to labot. Viņš cenšas pieņemt jau tajā pašā dienā, bet, ja ir garas rindas, tad nākamajā. Taču mūsu ģimenes ārsts pacientus bieži sūta uz izmeklējumiem un pie speciālistiem, un, lai nokļūtu kaut vai uz magnētisko rezonansi, ir jāmaksā vai jāgaida mēnešiem.”
Rūdolfs Kalvišķis Lēdurgā: “Mums ir ļoti labs un pieredzējis ģimenes ārsts Aivars Freibergs, pie kura ārstējamies kopš 1990. gada, kad pārcēlāmies uz Lēdurgu. Es gan pie viņa nevēršos tik bieži, kā vajadzētu, bet pēdējā laikā to piespiež darīt vecums. Sīkumus viņš neatsaka konsultēt arī pa telefonu, bet, kad vajag, sūta pie speciālistiem Rīgā. Ar savu ģimenes ārstu esam ļoti apmierināti. Viņš pieņem zibenīgi pat bez iepriekšēja pieraksta. Ja ir rindiņa, tad nedaudz jāpagaida, bet Lēdurgā jau cilvēku nav daudz.”
Gaida Līga Skudriņa Smiltenē: “Man nav nekādu problēmu ar ģimenes ārsti Maiju Kļaviņu. Vienmēr varu tikt pie viņas, un ir iespēja arī konsultēties pa telefonu.”
Biruta Akmentiņa Tukuma novadā: “Ģimenes ārste Marija Matisone Tukumā ir vienmēr pieejama pēc iepriekšēja pieraksta – ilgākais, pēc divām vai trim dienām. Vizītē uz mājām viņu mēs neesam lūguši, bet pa telefonu viņa vienmēr ir laipni konsultējusi. Nav problēmu arī ar recepšu pagarināšanu – pēc tām uz pilsētu aizbrauc vīrs.”
Vilnis Bēvalds Aucē: “Ģimenes ārste Baiba Jakobsone mani nosūta uz pārbaudēm un pie speciālistiem pat vairāk, nekā es gribētu. Arī pati pieņem precīzi tā, kā sarunāts. Pagaidām mājas vizītē pie mums viņai nav bijusi vajadzība braukt. Tos piecus kilometrus līdz viņas praksei nokļūstam vai nu ar skolēnu autobusu, ar personisko automašīnu, vai kājām.”
Velta Rieksta Jelgavā: “Mūsu ģimenes ārste ir Zenta Indrika, kura ne reizi vien mani ir glābusi arī mājās, neņemot par to naudu. Viņas izrakstītās zāles man liekas ļoti sabalansētas, un viņa ierosināja man piekrist operācijai, kas lieliski izdevās. Esmu daudzas reizes gulējusi dažādās slimnīcās un redzējusi, kāda ir daudzu dakteru attieksme pret tiem, kas dod kukuli un kas ne. Zenta no pacientiem naudu nekad neņem. Viņa ir precīza, zinoša, prot satrauktus pacientus mierināt.”
Inta Karule-Teikmane Jūrmalā: “Man ir brīnišķīga ģimenes ārste – daktere Anda Nulle. Nekādu problēmu ar nokļūšanu pie viņas un nosūtīšanu pie speciālistiem. Bet tas nenozīmē, ka esmu apmierināta ar medicīnisko aprūpi valstī un medikamentu dārdzību. No tās reizes, kad nokļuvu slimnīcā, es vairs tur nonākt negribu, un no šīs domas vien kļūstu vesela. Es sevi uzturu formā ar optimismu un kustībām, un, par spīti gadiem, vēl mācu bērniem baletu, jo tā ir mana specialitāte. Vīram arī ir ļoti labs ģimenes ārsts. Bet viņš izskatās tā, ka dakterim pašam jāprasa, kā viņš jūtas.”
