Latvijā
Sabiedrība

Žirafe Latvijas ceļmalā, zelts pussešos un speķis karavīriem. “LA” nedēļas apskats 16

Nedēļas nospiedumi

Cilvēks. Martina Dukura zelts pussešos no rīta

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pēc Krievijas skeletonistu diskvalifikācijas, kas Soču olimpisko spēļu čempiona kārtā iecēla Martinu Dukuru, bet bronzu kaklā uzkarināja viņa brālim Tomasam, atkal šur tur pastiprināti dzirdams, ka dopingu jau lieto visi, tikai krievi bija kļuvuši pārāk bezkaunīgi. Elitē, redz, bez aizliegtajām vielām neesot iespējams ielauzties. Šo teoriju realizēt praksē gan ir vairāk nekā sarežģīti, jo dopinga ķērāji pie sportista var ierasties jebkurā dienā jebkurā laikā bez brīdinājuma. Jau sen nav tā, ka analīzes ņem tikai pēc sacensībām. Līdz ar to kaut ko lietot ir ārkārtīgi augsts risks. Droši vien lielvalstīs ir gan drosmīgie, gan nauda, lai apietu jebkuru sistēmu. Latvijā? Varbūt ir pirmais, bet otrais…

Latvijas sporta panākumu kontekstā bieži pieminēts termins – ģimenes fanātisms. Dukuri tam ir viens no spilgtākajiem apliecinājumiem, bet viņiem nekad nav bijušas klapes uz acīm un vēlme iet pāri līķiem, lai tikai nokļūtu virsotnē. Šim trio moto ir darbs, godīgums un zināšanas, mēnešiem un gadiem ilgi pacietīgi strādājot, lai deldētu trasē pavadītās desmitdaļas un simtdaļas.

“Gultā izcīnītam” zeltam (pie Martina šī ziņa nonāca, esot Kanādā pussešos no rīta) ir krietni mazāka vērtība. Mums visiem lielākais dzinulis ir emocijas, un pēc uzvaras trasē tās būtu pavisam citas. Tomēr apziņa, ka visu laiku titulētākā skeletonista trofeju sarakstā nu ir arī olimpiskais zelts, atspriegos siguldieša nervu stīgas pirms februārī gaidāmajām Phjončhanas olimpiskajām spēlēm, kur būs kārtīga kauja ar mājinieku Junu. Tas noteikti ir Martina pluss un iespēja izcīnīt otro zeltu, nevis trešo reizi palikt bez tā.


Darījums. Vitamīni uzņēmējiem, kruķis slimniekiem, speķis karavīriem

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Nākamā gada budžets ir nodokļu reformas aizsākuma budžets, ko finanšu ministre nosauca par “vitamīnu budžetu”. Mārtiņš Bondars iečivinājās: “Ja 2018. gada valsts budžets ir kā vitamīni, tad dakteris Kučinskis ar dakteri Reiznieci-Ozolu ārstē lauztu kāju ar vitamīniem!” Asprātīgi, bet lauzta kāja saskatāma vien pašam Bondaram (ko piespriedusi tiesa par Krājbankas vadīšanu), ne budžetam. Izdevumi veselībai sasnieguši miljardu no 8,95 miljardu lielā budžeta, kas ir pamatīgs kruķis, lai veselības aprūpe beidzot varētu izrāpties no bedres. Valsts maks kļuvis biezāks, pieaudzis par 624,8 miljoniem, visvairāk aizsardzībai (plus 126 miljoni) un veselībai (plus 200 miljoni).

Šoreiz par nodokļiem izstrīdējās pirms budžeta pieņemšanas un uzreiz par trim gadiem uz priekšu, kas samazināja kaislību apmēru Saeimā un vienlaikus pasargāja uzņēmējus no iepriekšējo gadu Ziemassvētku pārsteigumiem. No 1. janvāra nodokļu reforma sāks īstenoties, un tikai dzīve parādīs, vai iedzīvotāju ienākumu nodoklī, kurš nākamgad būs 20% un kuram augstāks neapliekamais minimums, varēs, kā plānots, iekasēt vairāk nekā šogad. Uzņēmēji sola izrāpties no ēnas puses, ekonomiskā izaugsme uzdzīšot vidējo algu līdz 1000 eiro, bet nav uzminams, vai ar to pietiks, lai kaut mazdrusciņ budžetā segtu to robu 200 miljonu apmērā, ko neienesīs uzņēmumu peļņas nodoklis. Uzminams ir tikai tas, ka tauta vairāk dzers un brauks ar auto.

Mācība. Aizdomāties un dalīties

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Kad pēcsvētku otrdienā Latvijas plašsaziņas telpu aplidoja vēsts par dziedātāja un TV raidījumu vadītāja Valtera Frīdenberga onkoloģisko saslimšanu un līdzekļu vākšanu ārstēšanai Vācijā, jau pirmajās minūtēs tika saziedoti sākotnējiem izmeklējumiem nepieciešamie padsmit tūkstoši. Taču ziedošana dāsni turpinājās, un nedēļas nogalē Valtera ārstēšanai kontā jau bija sabiruši vairāk nekā 100 tūkstoši eiro.

Pat ja kādam mulsinoša liekas divdomīgā situācija, ka sabiedrībā plaši atpazīstamiem cilvēkiem ir vieglāk savākt ārstēšanai nepieciešamos līdzekļus nekā ierindas ļaudīm, tomēr priecāsimies par katru gadījumu, kad spējam atvērt savas sirdis un naudas makus labdarības vārdā.

Turklāt šajā gadījumā ar Valteru, kurš ir īpaši pazīstams un iemīļots skolu jauniešu vidē, labā ziņa varētu būt tieši izglītojošā dimensija – gan vairāk aizdomāties par veselības nozīmi savā un līdzcilvēku dzīvē, gan mācīties dalīties ar tiem, kuri nonākuši grūtībās. No tā ieguvēji galu galā būsim mēs visi.

Noslēpums. Baltija pret “Islāma valsti”

Lietuvas bruņoto spēku komandieris Jons Vītauts Žuks pagājušonedēļ aģentūrai BNS atklājis, ka Baltijas valstis plānojot kopīgi iesaistīties cīņā pret džihādistu grupējumu “Islāma valsts”. Kā tas notiks? Par to pagaidām ir diezgan skopa informācija. Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze nenoliedz, ka Baltijas valstu bruņoto spēku starpā notiek diskusijas par sadarbību šajā jomā, taču konkrētajā gadījumā lēmumi neesot pieņemti. Latvija pašlaik cīņā pret “Islāma valsti” dod savu pienesumu ASV vadītās starptautiskās koalīcijas operācijā “Inherent Resolve”. Ja vēlāk Latvija pārskatītu formātu cīņā pret “Islāma valsti” un iesaistītos speciālo operāciju spēkos, tas no militārā viedokļa vērtējams pozitīvi. “Šī būtu laba iespēja iegūt jaunas zināšanas, turklāt profesionālam karavīram labākais veids, kā to darīt, ir, veicot reālu savu darbu kaujas laukā,” uzskata atvaļinātais NBS rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš. Runas par plašāku iesaisti starptautiskajās operācijās būs arguments stiprināt sabiedroto atbalstu Baltijas aizsardzībai.

Joks. Mazbērnu priekam

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Aizvadītā nedēļā, pateicoties fotogrāfijām sociālajos tīklos, populāra kļuvusi kāda žirafe, kas ganās autoceļa Rīga–Nereta malā. Vilnis Celmiņš, žirafes autors, teic, ka tādu uzmanību nebija gaidījis. Viņš žirafi radījis savu mazbērnu priekam, to viņam ir seši. Pirms žirafes pļavā ganījusies arī zebra, bet kaimiņš pārāk tuvu piesējis zirgu, un tas nolauzis zebrai galvu. Laikam izskatījusies pārāk īsta. Arī žirafe, ko Vilnis uztaisījis kā pienākas – četrus metrus augstu, daudziem garāmbraucējiem šķiet no zoodārza izbēgusi. Žirafe Valles pļavās sociālajos tīklos izraisījusi nelielu ažiotāžu. Bildēs tā izskatās tik īsta, ka daudzi satraukušies, sak, kur skatās dabas sargi, tuvojas ziema, žirafei būs auksti. Bet satraukumam nav pamata. Paldies par pozitīvajām emocijām, meistar!

Kauns. Deputāti ākstās

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Deputātiem atalgojums nākamgad pieaugs par 131 eiro. Nebūtu žēl, ja vien būtu pārliecība, ka viņi darba laikā tiešām nopietni strādā, nevis nodarbojas ar blēņām. To, ka tas diemžēl tā nav, apliecināja debates par 2018. gada budžetu par Saeimu. Daļa parlamentāriešu laikam to uztvēra kā skatuvi savām populisma prasmēm. Deputāts Ivars Zariņš (“Saskaņa”) (attēlā) bija pat tik radošs, ka sagatavoja īpašu priekšlikumu – noņemt no Ministru kabineta sienas uzrakstu “Viens likums – viena taisnība visiem”. Zariņš esot no “neatkarīgiem ekspertiem” pasūtījis tāmi, lai noskaidrotu, cik šāds pasākums izmaksātu, un tie esot 1200 eiro, ko viņš vēlējās iekļaut nākamā gada budžetā. Nepietika ar vienu ākstību, jo arī par priekšlikumu raisījās debates, un deputāts Artuss Kaimiņš atzīmēja, ka uzrakstu varētu nomainīt, piemēram, ar citātu no Orvela “Dzīvnieku fermas”. Beigās Zariņš tomēr savu priekšlikumu atsauca, un vismaz balsošanas mašīna šīm blēņām nebija jāizmanto.

Sagatavojuši: Ilmārs Stūriška, Sanita Upleja, Ivars Bušmanis, Māris Antonevičs, Gundega Skagale, Ģirts Vikmanis

LA.lv