Latvijā
Sabiedrība

200 jaunas darba vietas Ādažos un bankai atļauj izdarīt pašnāvību. “LA” nedēļas apskats 16

Foto – LETA, kolāža – la.lv

Cilvēks. Pirmsjāņu pēriens Rasnačam

Par pagājušās nedēļas vienu no visvairāk apspriestajiem personāžiem uz Latvijas politiskās skatuves kļuva tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) (attēlā), un, visticamāk, uzmanību viņš nezaudēs arī šonedēļ, jo Saeima aizvadītajā ceturtdienā nepaguva pabeigt debates par ierosinājumu atstādināt viņu no amata.

Opozīcijas deputātu ieskatā ministra nevarēšana vai nevēlēšanās sakārtot un pārraudzīt maksātnespējas nozari esot novedusi pie tā, ka maksātnespējas administratori faktiski nepilda savu likumā doto uzdevumu (atjaunot grūtībās nonākušu uzņēmumu maksātspēju), bet gan tos likvidē un iztirgo īpašumus, paši šajā procesā kļūstot par miljonāriem. Šiem un citiem pārmetumiem daļēji piekrīt pat Rasnača kolēģi no valdošās koalīcijas rindām, arī partijas biedri ceturtdien nemetās debatēs viņu aizstāvēt.

Rasnačs savā aizstāvības runā apgalvoja, ka reformas notiek un arī pārraudzība kļuvusi stingrāka. To apliecinot fakts, ka 118 administratori zaudējuši sertifikātus, pret vairākiem ierosinātas krimināllietas. Vienlaikus gan viņš sūkstījās, ka Saeimā darbojoties “pastnieki”, kas ar likumu grozījumiem cenšoties bremzēt ministrijas kontroli pār maksātnespējas nozari.

Ar pretdarbību nākas saskarties arī citiem ministriem, taču Rasnačam, kurš tieslietu ministra amatu pilda pēdējās divas valdības jeb četrus gadus pēc kārtas, ir raksturīga vairīšanās no smagām debatēm, kritikas uzklausīšanas un jebkādas negatīvas komunikācijas. Viņš izvairās tikties ar oponentu frakcijām parlamentā un sociālajos tīklos bloķē sekotājus, kuri atļaujas paust kritiku. Taču visu Saeimu parlamentārā valstī nobloķēt tik viegli nevar, tādēļ ministram nāksies arī šo trešdien nākt uz Jēkaba ielu, atbildēt uz pārmetumiem un jautājumiem.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Darījums. “ABLV Bank” atļauj izdarīt pašnāvību

Pagājušajā nedēļā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēc trīs­arpus mēnešu ilgām pārdomām beidzot nolēma atļaut “ABLV Bank” pašlikvidāciju.

Droši vien visi varam atviegloti nopūsties – ļoti nepatīkamajā situācijā, kurā tiek sagrauta trešā lielākā Latvijas banka un viens no lielākajiem mākslas un kultūras mecenātiem, ir pieņemts labākais iespējamais lēmums. Spriežot pēc tā, kas šobrīd zināms, ieguvēji ir visi – Latvijas valsts un sabiedrība, jo acīmredzot tiks izmaksāti visi depozīti, bet bankas kredītportfelis un nekustamie īpašumi tiks izpārdoti lēni un pakāpeniski, būtiski nesatricinot tirgu. Iegūst arī bankas īpašnieki, jo tie saglabā reputācijas atliekas, iespējas uzsākt jaunu biznesu un, galu galā, turpmāk viņiem, braucot pa Rīgu, nebūs jāizvairās no Aizsaules ielas. Iegūst Eiropas Centrālā banka, kas nokrata no sevis turpmāko atbildību. Iegūst ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”), jo visa bankas kontos esošā nauda tikšot rūpīgi pārbaudīta, vai tā ir likumīgi iegūta. Īsi sakot – visi ir priecīgi un apsveic viens otru.

Šajā vispārējā prieka atmosfērā ir tikai daži mākonīši – ja reiz visiem vislabākais risinājums ir tik skaidri redzams, tad kāpēc FKTK tik ilgi un mokoši to meklēja – veselus trīs ar pusi mēnešus? Vai tad tur strādā tizleņi, kas nespēj saskatīt labāko risinājumu? Lai cik varētu būt kritiska attieksme pret Latvijas ierēdniecību, tomēr jāšaubās, ka galvenajā finanšu sistēmas uzraugā ir sapulcējušies vieni muļķi. Bet, ja iemesls nav muļķība un nekompetence, tad kāpēc bija vajadzīgs tik ilgs laiks lēmuma pieņemšanai? Un kas radīja visu šo sabiedrisko troksni ap banku un maksātnespējas administratoriem, neskaidros finanšu ministres un valdības vadītāja paziņojumus? Nepamet sajūta, ka visu mēs tomēr vēl nezinām.

Noslēpums. Saules uzkarsētais ēdināšanas bizness

Aizvadītajā nedēļā kā pērkona spēriens no skaidrām debesīm izskanēja, ka Valsts policija aizdomās par krāpšanos ar kases aparātiem veikusi vairākus desmitus kratīšanu restorānu tīklā “Vairāk saules”. Kā pēc tam stāstīja aculiecinieki, policijas darbinieki kratīšanu veikuši brutāli – likuši visiem stāvēt, nekustēties, atņēmuši telefonus. Klientiem iesāktās maltītes atļāva pabeigt, pārējie devās prom… Sajūtas esot bijušas kā deviņdesmitajos. Tika aizturēti četri cilvēki – grāmatvede, šefpavārs, piegādes nodaļas vadītājs un informācijas tehnoloģiju speciālists, kas apkalpo firmu.

“Mēs visi 270 “Vairāk saules” darbinieki varam apsēsties pie melu detektora un apliecināt, ka neviens nekad nav iejaucies kasēs, lai sagrozītu datus un apkrāptu valsti,” pēc notikušā pauda uzņēmuma līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

“Vairāk saules” nedēļas nogalē atsāka darbu un joprojām aizstāv savu nevainību. Lai atsāktu darbu, restorānu tīkls iegādājās jaunus kases aparātus, jo iepriekšējos konfiscēja policija. Kriminālprocesā konstatēts, ka kases aparātos ienākumi bijuši norādīti mazāki nekā reāli ieņemtais. Restorānu tīkla īpašnieki un arī darbinieki, kuri savu viedokli pauž sociālajos tīklos, savukārt ir pārliecināti, ka policijas iebrukums ir konkurentu kompānijas pasūtījums.

Notikums ar “Vairāk saules” liek uzdot daudzus jautājumus. Ne tikai par konkrētā ēdināšanas uzņēmuma komercdarbību, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jauno kases aparātu reformu. Paradoksāli, bet tieši “Vairāk saules” vieni no pirmajiem ēdināšanas biznesā iesaistītajiem pirms gada bija iegādājušies viedos kases aparātus, kuros datus nevarot sagrozīt. Ja tomēr izrādīsies, ka jaunie kases aparāti tik droši nemaz nav, vai tad atkal visiem Latvijas uzņēmējiem būs jāpērk citi, vēl neuzlaužamāki kases aparāti? “Vairāk saules” ir arī darba grupā, ko izveidojusi Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija, VID, nozares asociācijas, lai ēdināšanas bizness kļūtu baltāks, proti, lai tajā iesaistītie uzņēmumi maksātu nodokļus. Vai tagad šajā darba grupā būs kādas izmaiņas?

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Vilšanās. VKKF “kaza” paēdusi?

“Necerēju, ka šis lēmums jel kad tiks pieņemts,” šāda gandarījuma caurvīta reakcija bija lasāma sociālajos tīklos pēc tam, kad pagājušonedēļ valdība bez diskusijām atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) ierosinājumu mainīt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeli, paredzot, ka ar 2022. gadu tā budžetu veidos daļa no alkohola akcīzes, tabakas akcīzes, izložu un azartspēļu nodokļu ieņēmumiem. Šādi fonda budžets 2022. gadā palielinātos par 2 660 769 eiro, salīdzinot ar pašreizējiem 10 469 057 eiro. Pēc līdzekļu pieauguma varēs palielināt atbalstāmo projektu apjomu līdz 35% no pieprasītā visās nozarēs, nodibināt mērķpro­grammu bērnu un jauniešu lasītprasmes atbalstam, palielināt mūža stipendiju saņēmēju loku, kā arī to apmēru, paplašināt atbalstu kvalitatīvas profesionālās mākslas pieejamībai laukos u. c. Lēmums, protams, apsveicams un var tikai priecāties par kultūras ministres Daces Melbārdes lielo neatlaidību un spēju panākt kultūrai izdevīga lēmuma pieņemšanu. Ja ne pāris “bet”, kāpēc šo kompromisa lēmumu tomēr vērtējam rubrikā “Vilšanās”: nevar apgalvot, ka pieņemtais variants garantētu VKKF stabilitāti, finansējuma pieaugumu un – pats galvenais – neatkarību no politisko lēmumu pieņēmējiem, kā variantā, ja notiktu atgriešanās pie Einara Repšes 2004. gadā kādā “apgaismības mirklī” likvidētās sistēmas, kas joprojām ir pietiekami laba kaimiņiem igauņiem. Runāšana par VKKF finansēšanas modeļa maiņu ir pierasta priekšvēlēšanu retorika, un, ņemot vērā ekonomikas kāpumus un kritumus, bažas raisa jau pats ilgais pārejas posms. Iepriekšējā ministrijas ziņojumā minēts, ka jaunā finansēšanas modeļa pārejas periods varētu būt līdz 2020. gada 1. janvārim, tagad jau līdz 2022. gadam…

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Prieks. 200 jaunas darba vietas Ādažos

Šobrīd, kad reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā ir vien 6,4%, drosmīgu soli spērusi norvēģu kompānija “Orkla”. Uzņēmuma vadība nolēmusi Ādažos būvēt Skandināvijā un Baltijas valstīs lielāko cepumu un vafeļu fabriku, tādējādi radot 200 jaunas darba vietas. Kvalificēta darbaspēka trūkums ir pastāvīgs izaicinājums pārtikas nozarē, tādēļ rodas jautājums – vai jaunajā ražotnē cepumus un vafeles ceps roboti? “Liela daļa mūsu uzņēmuma produktu joprojām tiek izgatavoti ar rokām, tādēļ mēs neplānojam pilnībā automatizēt visus procesus, bet nākotnē no tā nebūs iespējas izvairīties,” uzsver “Orkla Confectionery & Snacks Latvija” pārstāve Lineta Mikša. “Mūsu kopējie ražošanas apjomi katru gadu pieaug, tādēļ modernām tehnoloģijām un iekārtām ir būtiska loma ražošanas procesu efektivizācijā. Tajā pašā laikā roku darbs pārtikas nozarē joprojām tiek augstu vērtēts, tādēļ rūpējamies par saviem darbiniekiem, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu, kas ir augstāks virs vidējā līmeņa nozarē.” Plānots, ka jaunā ražotne, kas specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā, darbu sāks 2022. gada nogalē. Uz jauno ražotni Ādažos tiks pārcelta ne tikai cepumu “Selga”, vafeļu un piparkūku ražošana, bet arī to cepumu ražošana, kas šobrīd tiek īstenota Kungelvas pilsētas ražotnē Zviedrijā. Lai gan investīciju apjomu uzņēmumā pagaidām neatklāj, paredzams, ka tas būs pēdējos gados lielākais ieguldījums Latvijas pārtikas ražošanas nozarē.

LA.lv