Latvijā
Sabiedrība

Izkārtne krievu naudai un roņi pārmāca politiķi. “LA” nedēļas apskats 16

Foto – LETA, no twitter, kolāža – la.lv

Nedēļas apskats

Cilvēks. Rostovskis bez “astes”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK)  padomes priekšsēdētāja vēlēšanās šo amatu uz nākamajiem trim gadiem saglabāja līdzšinējais priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Kaut arī otrs šā amata pretendents uzņēmuma “Saules veselības centrs” vadītājs Guntis Belēvičs vēlēšanām bija rūpīgi sagatavojies, iezīmēdams gan galvenos turpmākā darba virzienus, gan trūkumus organizācijas darbībā, no 850 LTRK biedriem par viņu nobalsoja vien 213.

Uzņēmēju aprindās uzskata, ka šāds vēlēšanu iznākums bijis sagaidāms un ir loģisks. Uzņēmuma “Biznesa augstskola Turība” līdzīpašnieks Rostovskis viņiem ir krietni labāk pazīstams jau kopš tā laika, kad vēl ieņēma LTRK padomes priekšsēdētāja vietnieka un Zināšanu ekonomikas padomes vadītāja amatus. Jā, Rostovskis esot ambiciozs, reizēm pārāk pašpārliecināts, vienmēr paturot prātā arī sava privātā biznesa intereses. Bet, esot zināms, ko no viņa varot sagaidīt.

Turpretī bijušais Saeimas deputāts un veselības ministrs Guntis Belēvičs esot mazāk prognozējams. Pret viņu noskaņotie piemin saistību ar AS “Latvijas gāze” padomes priekšsēdētāja vietnieku un SIA “Itera Latvija” valdes priekšsēdētāju Juri Savicki, kuram piedēvē sakarus ar Krievijas specdienestiem un citas aizdomīgas darbības. Visiem atmiņā vēl ir arī Belēviča neveiksmīgā ārstēšanās un melošana, kuras dēļ bija jāatstāj veselības ministra krēsls.

Toties Rostovskim tik melna “aste” līdzi nevelkas. Tiesa, arī 49 gadus vecais uzņēmējs ir saistīts ar Krieviju – viņš 2004. gadā Maskavā studēja Darba un sociālo attiecību akadēmijā un ieguva ekonomista kvalifikāciju darba ekonomikas specialitātē.

Darījums. “Liepājas metalurga” pircējs – izkārtne krievu naudai?

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Stratēģiski svarīgais Latvijas uzņēmums KVV “Liepājas metalurgs” aizvadītajā nedēļā par nepilniem diviem miljoniem eiro pārdots kādai pastkastītes kompānijai Austrijā, kas, visticamāk, saistīta ar Krievijas izcelsmes naudu. Tas noticis laikā, kad Latvijas valdība paziņoja par bezkompromisa cīņu ar čaulas kompānijām finanšu sektorā.

Kas īsti ir “Liepājas metalurga” velmētavu pircējs? Oficiāli par to tiek uzskatīta Austrijas holdinga kompānija “Smart Stahl GmbH”, kas 20. martā uzvarēja izsolē un par 1,9 miljoniem eiro ieguva tiesības uz metalurģijas uzņēmuma kustamo mantu. Tiesa, izsoles uzvarētājs uzreiz nav varējis norēķināties par pirkumu, un tam maksājuma veikšanai dots pagarinājums līdz šīs nedēļas beigām. Austrijas kompānijas dibināšanas datums – 2017. gada 11. aprīlis – sakrīt ar laiku, kad tika sākti jauna “Liepājas metalurga” investora meklējumi, un tās 100% akciju īpašnieks savukārt ir Kiprā reģistrēta kompānija “Segoa Ventures Limited”, kurai jau vairs nav iespējams izsekot īpašniekus. Vien to, ka tā saistīta ar vēl desmit citām līdzīgām kompānijām, kuras savukārt saistītas ar vēl citām.

TV raidījums “LNT Ziņas” no neoficiāliem avotiem uzzinājis, ka “Liepājas metalurga” sirdi – velmētavu – varētu būt iegādājies Krievijas miljardieris, ar metalurģijas biznesu saistītais Dmitrijs Gerasimenko, kuru Krievijā tur aizdomās par kredītu zādzību no bankas. Viņš tika izsludināts starptautiskā meklēšanā un 2016. gada beigās aizturēts Kiprā. Kā ziņo Krievijas mediji, šajā valstī viņš atradās arī vēl šā gada sākumā un attālināti turpināja kontrolēt savas rūpnīcas darbu Krievijā.

Notikumu gaita liecina, ka Liepājai, visticamāk, ir jāatvadās no cerības, ka tur kādreiz varētu darbu atsākt velmētava, jo izsoles uzvarētājs – Austrijas kompānija – vairāk atbilst čaulas uzņēmuma pazīmēm nekā investoram, kas vēlētos atjaunot rūpnīcas darbību. Un arī Latvijas valsts, visticamāk, maksātnespējīgā uzņēmuma mantas izsolēs neatgūs visu naudu, ko tas parādā. Valsts kopējā prasījuma summa pret “Liepājas metalurgu” patlaban ir desmit reižu lielāka – 62 miljoni eiro plus soda nauda –, nekā iespējams iegūt uzņēmuma mantas izsolēs.

“Liepājas metalurga” izsole izskatās pēc darījuma, kurā vairāk iegūst tās organizētāji nekā kreditori.

Kauns. Aktieri Ždanokas teātrī

Lorem ipsum
FOTO: Leta

“Viņi apturēs apmācību krievu valodā tuvāko gadu laikā! Tā ir traģēdija mūsu bērniem. Parakstieties tūlīt!” – šāds ieraksts krievu valodā sociālajā tīklā “Facebook” pavada video ar trauksmaini sērīgu mūziku un tajā redzamiem bērniem un Latvijas karogu. Šo video un tai sekojošo kampaņu par “mazākumtautību tiesībām” Eiropā izvietojusi organizācija “Federālistu apvienība Eiropas mazākumtautībām” (FUEN). Organizācija reģistrēta sastāvā, kur ir dažādu etnisko minoritāšu pārstāvji no visas Eiropas, un to vada Ungāru demokrātiskās alianses Rumānijā vadītājs Lorāns Vincs.

Akcijā “Minoritāšu glābšanas paka” (“Minority Safepack”) organizācija vēloties panākt, lai etniskajām minoritātēm dažādās ES valstīs būtu “vairāk tiesību”. Rīkotāji vāc parakstus ES mēroga petīcijai, kurai septiņās valstīs nepieciešams savākt miljonu iedzīvotāju balsu, lai jautājumu kā ES pilsoņu iniciatīvu izskatītu Eiropas Komisija. Šiem mazākumtautību pārstāvjiem tad arī “piekabinājusies” Tatjana Ždanoka, kurai “rūpes” par minoritātēm (vai, precīzāk, vienu “minoritāti” – krieviem) veidojušās kā revanšistiskas alkas par PSRS sabrukumu.

Ždanokieši tagad izmanto “Minority Safepack” simboliku savos mītiņos. Neko citu kā fona žvadzoņu gan šīs aktivitātes nevar radīt. ES pilsoņu iniciatīvu nevar izmantot, lai Latvijā “no augšas” par valsts valodu ieviestu krievu valodu vai citādi ietekmētu integrācijas politiku.

Mācība. Putins tepat līdzās

Tas, ka Vladimirs Putins kārtējo reizi kļuvis par Krievijas prezidentu, nav nekāds pārsteigums, taču šoreiz interesanti uzmanību pievērst arī dažām balsojuma blaknēm. Viena no tām – Krievijas prezidenta lielā popularitāte starp citās valstīs mītošajiem Krievijas pilsoņiem. Putina atbalstītāju rindas pie vēstniecībās izvietotajiem iecirkņiem 18. martā bija gandrīz visās Eiropas galvaspilsētās. Tomēr izsludinātie vēlēšanu rezultāti rāda, ka Latvija ir pirmajā vietā – te par Putinu esot nobalsojuši 94,44% no visiem dalībniekiem – 20 765 vēlētāji. Tas ir rekords starp valstīm. Seko Igaunija (93,53%), Grieķija( 90,6%), Maķedonija (90,42%), Bulgārija (89,08%).

Daži kolēģi, piemēram, Pauls Raudseps no žurnāla “Ir” gan centās saglabāt optimismu un pierādīt, ka Latvija nemaz neesot tik putinska, kā pirmajā brīdī izskatās. Proti, Latvijā pavisam it kā esot ap 55 tūkstoši Krievijas pilsoņu, tātad vēlēšanās piedalījusies mazāk nekā puse. Iespējams, pārējie esot Putina pretinieki.

Politiskā aritmētika, protams, ir staipīga. Tomēr vienīgais pierādāmais fakts ir Putina atbalstītāju skaits. Pārējais – spekulācijas. Ja vēlēšanu dienā iepretī Krievijas vēstniecībai būtu noticis Kremļa opozicionāru pikets vai kādas citas aktivitātes, varētu runāt par alternatīvu viedokli, taču pagaidām neko citu, izņemot stingrus putinistus, mēs Latvijā neredzam.

Bet to, cik patiešām Krievijas pilsoņu ir Latvijā, var tikai minēt. Jā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) statistikā norādīts, ka Latvijā dzīvo 54 684 Krievijas pilsoņi. Taču parādās arī citi dati. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova 15. februārī bija paziņojusi, ka Latvijā dzīvojot 64 tūkstoši Krievijas pilsoņu, savukārt ES statistikas birojs “Eurostat” savā 2016. gada ziņojumā kā Krievijas pilsoņus Latvijā norādījis 42,3 tūkstošus.

Kā skaidro PMLP, skaitlis 54 684 esot “Krievijas pilsoņu saņemtās uzturēšanās atļaujas (termiņuzturēšanās atļaujas un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas) Latvijas Republikā”, (jāpiezīmē, uzturēšanās atļaujas saņemšana, it īpaši TUA gadījumā, vēl nenozīmē, ka viņiem te pastāvīgi jādzīvo). Taču “PMLP rīcībā nav datu, cik Latvijas nepilsoņu patiesībā ieguvuši Krievijas pilsonību, jo Krievijas kompetentās iestādes informāciju par Latvijas nepilsoņiem nesniedz, pamatojot to ar Krievijas likumdošanas prasībām. Informācija tiek sniegta tikai par Latvijas pilsoņiem, kuri ieguvuši Krievijas pilsonību. Jau vairāku gadu garumā Krievijas puse noraida Latvijas puses aicinājumus noslēgt vienošanos par datu apmaiņu attiecībā uz Latvijas nepilsoņiem.”

Pārsteigums. Roņi pārmāca politiķi

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pēdējo gadu desmitu laikā Latvijā pirmo reizi piedzīvotais fenomens – daudzu roņu mazuļu gozēšanās uz ledus gabaliem Ventspils piekrastē un pludmalē – nesis vēl kādu pārsteigumu. Ventspils mērs Aivars Lembergs beidzot bijis spiests ja ne pilnībā atzīt savu vainu, tad vismaz taisnoties par savu pretrunīgo rīcību.

Pirmajā brīdī, kad Ventspilī sākās ažiotāža ap mīlīgajiem dzīvnieku mazuļiem, arī Lembergs bija ievietojis sociālajos tīklos attēlus, kur redzams blakus baltam un pūkainam roņu mazulim. Jau vēlāk, kad pašvaldības un valsts iestādes īpaši aicināja netuvoties roņu mazuļiem, Ventspils politiķis internetā tika gan izsmiets, gan kaunināts par nepārdomāto rīcību un slikta piemēra rādīšanu.

Tāpēc vēlāk Lembergs video taisnojās, ka esot dabas draugs, ka roņi labi jutās un ka vispār tur, kur viņš gāja, nekādu brīdinošu uzrakstu nav bijis, un viņš neesot arī zinājis par ieteikumu neiet roņiem tuvāk par 50 metriem.

Tā nu nedēļas pārsteigums tika ar ledus gabaliem atpūsts no pavisam negaidītas puses – kas gadiem nav izdevies iestādēm un institūcijām, tas izdevās roņu mazuļiem.

Sagatavojuši: Zigfrīds Dzedulis, Gundega Skagale, Ģirts Vikmanis, Sanita Upleja , Māris Antonevičs

LA.lv