Latvijā
Sabiedrība

Cik dārgi būs “par brīvu”? Atļauts nav aizliegts. “LA” nedēļas apskats0

FOTO, LETA, LA, kolāža – la.lv

Cilvēks. Skride piedraud valdībai

Vai Saeimas deputāts Andris Skride sasauktu Sociālo un darba lietu komisijas ārkārtas sēdi arī tad, ja Daugavpils reģionālās slimnīcas ārsti atceltu plānveida operācijas bez skaļiem paziņojumiem? Visticamāk, ne, jo parlamenta deputāti bauda atvaļinājuma laiku, un kāpēc gan lai viņus traucētu, ja nekas satraucošs nav noticis.

Vairāk nekā desmit gadus mūsu valstī tiek runāts par ārstu un medicīnas māsu trūkumu, nezin cik komisijas sēdēs iepriekšējās Saeimās šis jautājums apspriests, bet būtiski uzlabojumi tā arī nav manāmi. Un te pēkšņi nāk Skride ar paziņojumu, ka jautājums esot jāatrisina tuvākajā laikā.

Galvenais esot palielināt mediķiem algas par 20%, kā tas ierakstīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Bet kā to nodrošināt, ja Finanšu ministrija paziņo, ka naudas neesot? Skride izvēlas draudu taktiku – ja valdība nepildīs likumu, viņa vadītā Saeimas komisija par nākamā gada budžetu nebalsošot.

Tiek nosūtīta vēstule arī Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam ar brīdinājumu, ka valdība nedrīkst ķerties klāt pie jau pieņemtā Veselības aprūpes finansēšanas likuma labošanas, to sagrozot tā, lai nauda algām nav jādod.

“Andris Skride ir liels mūsu lepnums, ka iestājas par medicīnas darbiniekiem un arī pacientiem! Paldies, ka uzņēmāties riskus mainīt un sakārtot medicīnas un sociālo sistēmu!” Skrides “feisbuka” profils ir pilns ar pateicībām.

Bet šī īslaicīgā trauksme var izrādīties mānīga, ja komisijas vadītājs neies tālāk par skaļiem paziņojumiem un vēstules rakstīšanu valdības vadītājam. Ne mazums problēmu ir slimnīcu budžeta pārvaldībā, medicīnas darbinieku izglītības sistēmā, īpaši rezidentu sagatavošanā, ārstu darba kvalitātē… Deputātiem ir ļoti daudz par ko runāt, bet mediķi un pacienti gaida risinājumus.

Pārsteigums. 36. novads – no ratu pakaļas?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas virza administratīvi teritoriālās reformas projektu, pagājšnedēļ pārsteidza ar vienu izmaiņu. Plānotajā novadu kartē, kurā iezīmētas 35 pašvaldības, tika izbrīvēta vieta vēl trīsdesmit sestajai – Ulbrokas novadam, apvienojot tajā Ropažu, Stopiņu un Garkalnes novadus, kā arī iekļaujot tajā Vangažu pilsētu.

Pašvaldībās, kuras piedāvāts apvienot jaunveidojamā Ulbrokas novadā, neslēpa pārsteigumu par šo priekšlikumu, viedokļiem par to daloties.

“VARAM sākotnēji piedāvāja Stopiņu novadu pievienot Salaspilij, bet mēs lūdzām novadu ar Ropažiem ar administratīvo centru Ulbrokā,” aģentūrai LETA atzina Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne. Savukārt Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš uzskata, ka jaunais piedāvājums esot neloģisks.

“Piemēram, Ulbrokas novada robežas sākas Jaunciemā un beidzas Rumbulā pie Rīgas robežas. Savādi, ka atstāj mazu Salaspils spraudziņu, ko loģiskāk būtu pievienot Ulbrokas novadam.”

Ideja par 36. novadu ir pārsteigums ne tikai pašām pašvaldībām. Īsti nav skaidrs, kādi apsvērumi vadījuši ministriju un ministru Juri Pūci par Ulbrokas novada izveidi, jo viens no administratīvi teritoriālās reformas saukļiem ir – “jo mazāka pašvaldība, jo dārgāka tās funkciju īstenošana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju”, tāpēc pašvaldības jāapvieno.

Saskaņā ar “Latvijas Avīzes” aprēķiniem, jaunveidojamais Ulbrokas novads ar 535 km2 būtu astotais mazākais novads platības ziņā, bet jaunveidojamā novada centrs Ulbroka būtu pārliecinoši mazākais administratīvais centrs Latvijā iedzīvotāju skaita ziņā – 2760 iedzīvotāju. Ulbrokas novada izveidi Pūce pamato ar Ropažu un Stopiņu novadu uzņēmēju vēlmi strādāt kopā.

Vai šo biznesa vajadzību tomēr nevar risināt ar citiem uzņēmējdarbības atbalsta rīkiem, neapdraudot vairāku novadu iedzīvotāju iespējas nokļūt pašvaldības centrā un saņemt tiem nepieciešamos pakalpojumus?

Noslēpums. Cik dārgi būs “par brīvu”?

Tieslietu ministrijai pakļautais Uzņēmumu reģistrs (UR) iecerējis vērienīgu reformu pieejā sava reģistra datiem – tagad dati būs par brīvu. Bet kāpēc liela daļa šo datu izmantotāju sajūsmā nesit plaukstas un izturas pret reformu ar neuzticību? UR datu iegūšanai Latvijā ir jau sen nostabilizējusies sistēma – var pirkt datus tieši no reģistra, var noslēgt līgumu ar vienu no četriem šo datu tālākapstrādātājiem.

Iecerētā reforma ļaušot jebkuram iedzīvotājam piekļūt šiem datiem par brīvu. Tas būtu jauki, taču detaļas dara uzmanīgu. Izrādās, tikai uzņēmumu pamata dati būs apskatāmi “vienkārši tāpat”.

Nākamā līmeņa, sarežģītāku datu ieguve, kas ļaus izdarīt secinājumus par uzņēmumu un personu savstarpējām saitēm, joprojām būs par brīvu, taču, lai tos iegūtu, būs jāautorizējas, proti, valsts zinās, kurš par datiem ir interesējies.

Un visbeidzot būs arī trešā līmeņa dati par maksu – to ieguvei būs jāiesniedz UR pieprasījums, kuru izskatīs mistiskā laikā, par kuru UR galvenā notāre Guna Paidere preses konferencē spēja minēt tikai to, ka “ceru, ka tās nebūs 30 dienas”.

Un kā ķirsītis uz tortes – jaunās idejas ieviešana maksās 1,8 miljonus eiro, bet turpmākā uzturēšana vēl 1,3 miljonus katru gadu. Vai kāds brīnums, ka jaunā UR datu iegūšanas sistēma tiek sagaidīta ar skābām sejām un neslēptu kritiku?

Izgāšanās. Tālas noskaņas zilā vakarā

Vērojot, kā pa skuju taku tālēs zilajās aiziet viena no vecākajām Latvijas bankām – 1992. gadā izveidotā “Norvik banka”, kas tikai nesen mainīja savu nosaukumu uz “PNB Bank”, būtu vietā pajautāt – kā tas nākas, ka Latvijas banku sistēmā ar apskaužamu regularitāti parādās personāži, kurus delikāti varētu dēvēt par “šaubīgiem tipiem”, kuri iziet visas banku uzrauga “reputācijas pārbaudes”?

Pēc tam viņiem tiek pārdotas bankas, kas dažu gadu laikā tiek sekmīgi novestas līdz kraham, bet Latvijas iedzīvotāji zaudē savus ietaupījumus?

Tā 90. gadu banku dibināšanas skurbulī banku dibināja un kādu brīdi vadīja iepriekš par kontrabandu un valūtas operācijām tiesātais Aleksandrs Lavents. Turpat blakus mierīgi funkcionēja ar “Pārdaugavas” kriminālo grupējumu cieši saistītā banka “Olimpija”.

Vienlaikus sekmīgi darbojās arī sīkāki gariņi – “Topbankas” Boriss Osipovs, kolorītais uzņēmējs Raits Gailis, kas aizbēga uz Krieviju ar Depozītu bankas naudu un vēlāk izcēlās vēl ar afērām Kazahstānā, novedot līdz bankrotam vēl vienu banku, un citi.

Likās, ka tas viss palicis deviņdesmitajos… Bet nekā nebija. 2005. gadā Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija (FKTK) pieļāva, ka Krievijas uzņēmējs Vladimirs Antonovs nopērk “Latvijas Krājbanku”.

Viņam izdevās izturēt nepieciešamās reputācijas pārbaudes banku akcionāriem, lai gan tikai stundu gara ekskursija interneta dzīlēs spēj atklāt gan līdz bankrotam novestus uzņēmumus, gan civilprasības un kriminālās apsūdzības Krievijā. Kas notika tālāk, visi labi atceras.

Bet arī ar to nebija gana, jo 2014. gadā tā pati FKTK pieļāva, ka “Norvik banku” nopērk Grigorijs Guseļņikovs. Neilga ekskursija interneta dzīlēs ļauj viņu raksturot kā “šaubīgu subjektu”. Visa tā kontekstā laikam ir tikai labi, ka jau kopš 2014. gada banku akcionāru vētīšanu ir pilnībā pārņēmusi Eiropas Centrālā banka un apmēram kopš tā paša laika ir krasi pastiprinātas prasības par naudas izcelsmes likumīgumu. Cerams, tas dos rezultātus.

Neskaidrība. Atļauts nav aizliegts

Šādi gribas teikt par nule kā izskanējušo sējas kaņepju ziedu tējas aizlieguma stāstu, kur komatu virsrakstā var ievietot dažādās vietās. Proti, kā pagājušajā nedēļā rakstīja “LA”, Dekšāres pagasta saimniecības “Obelisk Farm” saimniekam Andrim Višņevskim Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) iesaka netirgot kaņepju ziedu tēju, ko līdz šim viņš darījis jau divus gadus.

Pamatojums – sējas ka­ņepju ziedi nav iekļauti ES Jaunās pārtikas katalogā. Lai būtu pilnīga skaidrība, ko drīkst un ko ne, esot nepieciešams EK lēmums vai papildinājumi ES Jaunās pārtikas katalogā.

Tikmēr Industriālo kaņepju audzētāju asociācijas vadība aicina ražotājus meklēt pierādījumus, kas apliecinātu sējas kaņepju izmantošanu jau vēsturiski – zinātniskas publikācijas, pētījumus.

Tas ļautu iesniegt EK pierādījumus, ka sējas kaņepes Latvijā izmantotas izsenis, norāda asociācijas vadītājs Guntis Vilnītis. Jāpiebilst, ka asociācija pārstāv sējas kaņepju jeb “cannabis sativa” ražotājus, kategoriski norobežojoties no “cannabis indica”, ko izmanto marihuānas iegūšanai.

PVD pārstāve Diāna Birkenfelde piebilst – šobrīd kaņepju sēklas pārtikā droši var izmantot, bet kaņepju lapas un ziedi ir uz lielās jautājuma zīmes, jo trūkst pētījumu par to izmantošanas drošumu.

Saistītie raksti

Tiklīdz būs iesniegti pierādījumi EK, informācija ES Jaunās pārtikas katalogā tiks aktualizēta. Pašlaik gan nav droši zināms, ka sējas kaņepju lapas un ziedus varēs izmantot pārtikā. Kurā vietā virsrakstā atradīsies komats, vēl kādu laiku būs atklāts jautājums.

Bet, piemēram, tikko Rīgas svētku laikā rīkotajā zemnieku tirdziņā kaņepju ziedu tēja bija brīvi nopērkama…

Sagatavojuši: Māra Libeka, Gundega Skagale, Olafs Zvejnieks, Sandra Dieziņa

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Madonā piespriež nosacītu sodu par seniores bankas kartes nelikumīgu izmantošanu
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Bērnu slimnīcā nonākuši vēl 4 bērni ar aizdomām par zarnu infekciju
6 stundas
IP
Ilze Pētersone
Latvijā
“Esmu optimists, bet bez ilūzijām.” Saruna ar Egilu Levitu par Latvijas zaļumu un paša izvēlēm 2
Intervija 6 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Zarnu infekcijas simptomi atklāti 19 bērniem un četriem bērnudārzu darbiniekiem Siguldas pusē
1 stunda
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Kad ārēji sakopies indivīds ver vaļā muti, nereti ir jābāž ciet ausis 2
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. Spēcīgais vējš gandrīz nogāzis sastatnes deviņstāvu ēkai uz Liepājas centrālās ielas
3 stundas
LL
LETA, LA.lv
Dabā
Pirmdien uzspīdēs saule un pūtīs spēcīgs vējš
2 stundas
LL
LETA, LA.lv
Sports
FOTO: Baumanis piebremzē Nitišu, Rīgā fināls bez latviešiem
2 stundas