Latvijā
Sabiedrība

“Sveicināts klubiņā!” un foto zeltītā ielokā: LA nedēļas apskats 3

CILVĒKS. Vēsturnieks Jānis Taurēns iznācis no ēnas

Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības organizētajā balsojumā “Gada vēsturnieks Latvijā 2016” uzvarējis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Jānis Taurēns.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Viņš pats un vairākums kolēģu uzskata, ka tādu godu izpelnījies vispirms par ieguldījumu trīssējumu projektā “Latvijas ārpolitika un diplomātija 20. gadsimtā”, īpaši jau noslēdzošajā, 3. sējumā, kas iznāca aizvadītā gada rudenī. Tas vēsta par mūsu valsts diplomātijas jaunākajiem laikiem. Uzvarētāja darba vieta fakultātē ir Rietum­eiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedra, bet zinātniskās intereses saistās ar Latvijas politiku starpkaru laikā, starptautiskajām attiecībām un trešo atmodu. Mācībspēka statusā LU Vēstures un filozofijas fakultātē Jānis Taurēns ir jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus, tomēr līdz šim it kā palika ēnā, ko nevar vairs teikt par pēdējiem gadiem, kad vēsturnieks savā darbībā “uzņēmis apgriezienus”. Kolēģu un vēsturei pietuvināto cieņu raisījusi Taurēna 2016. gada uzņemšanās reanimēt gadiem nīkuļojošo “Latvijas Universitātes Žurnālu Vēsture” (agrāk “Latvijas Vēsture. Jaunie un Jaunākie Laiki”). Viņš ir tā galvenais redaktors. Trešais Taurēna atzīšanas pīlārs varētu būt viņa aktivitāte sociālajos tīklos – bez tās mūslaikos tapt ieredzētam studentu vidū nemaz nav tik viegli. Starp citu, savu jauno titulu viņš gan tur īpaši neatzīmēja, bet citu “Twitter” lietotāju čalošanai par šo tēmu vien kautrīgi piebildis: “Ceru, ka no rīta jau būšu aizmirsts…” Jāpiebilst, ka šogad apgādā “Lauku Avīze” iznāks vairāku vēsturnieku kopdarbs “15. maija Latvija”. Arī tam savu roku pielicis Jānis Taurēns.

20170313200613_7490PRIEKS. Eksportējam vairāk, nekā importējam

Pirmoreiz šajā tūkstošgadē Latvijas preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniegusi importu! Šo statistikas entuziasta Jāņa Hermaņa tvītoto ziņu apstiprina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes makroekonomikas analīzes daļas vecākā ekonomiste Daina Pelēce: “2016. gadā preču un pakalpojumu bilancē pirmoreiz kopš 2000. gada izveidojies pārpalikums 136,8 milj. eiro vērtībā (0,5% no IKP).”

Kokrūpnieki (it īpaši “Latvijas finieris” un “Kronospan Riga”) nopūlējušies visādi, un, kaut arī ar būvkonstrukcijām, rotaļlietām, finieri un kok­skaidu plāksnēm pērn sasnieguši kārtējo eksporta rekordu (vēl plus 92 miljoni eiro), tomēr pērn preces kopumā ir izvestas mazāk nekā aizpērn. Arī vietējam elektronikas produktu līderim “Mikrotīklam” eksporta rekords. Lielbritānijā un Krievijā valūtas svārstības nosita cenu uz turieni aizvestajam, bet pieaudzēt cenu izdevās ar graudiem, rapsi un zivīm Vācijā un Dānijā, kā arī ar būvniecības materiāliem uz Zviedriju.

Bet vislielākais pieaugums pakalpojumu eksportā, kas padarījis bilanci pozitīvu. Arvien populārāki kļūst zvanu centri, kas sniedz pakalpojumus ārvalstu uzņēmumiem. Savukārt “Eksporta čempions” – testēšanas uzņēmums “TestDevLab” meklē kļūdas ārvalstu IT milžu programmatūrās, un par to saņem miljonus.

“Līdz ar ārējā pieprasījuma pakāpenisku uzlabošanos sagaidāmas arī pozitīvas Latvijas eksporta ienākumu pieauguma izredzes 2017. gadā. Kā arī sagaidāms, ka novērotais globālais naftas cenu pieaugums, kā arī straujāka ES fondu apguve un investīciju aktivitāte iekšzemē turpmāk atspoguļosies pakāpeniskā importa vērtības pieaugumā,” Daina Pelēce arī šogad prognozē lielāku eksportu un importu.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

DARĪJUMS. Īstos lidotājus vēl gaida

Valdība pagājšnedēļ deva atļauju Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam iegādāties 20% nacionālās aviokompānijas “Air Baltic” akciju no bēdīgi slavenā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa. Bēdīgi tāpēc, ka ienāca viņš ar prasību “Air Baltic” iepirkt šaubīgās krievu “Sukhoi” lidmašīnas, ko gan izdevās atvairīt, un arī tāpēc, ka investors ilgi nevarēja atrast banku, kas būtu gatava viņam aizdot 52 miljonus.

Teju 62 gadus vecais Lars Tūsens ir “lidotājs” daudz vairāk – viņa karjera nopietni saistīta ar aviobiznesu. No 1989. gada darbojies SAS vadības grupā, pēc 1994. gada vadījis britu “Airtours”, tagad – dāņu “Jet Time”.

2001. gadā izveidojis savu investīciju kompāniju “Nosca” un kļuva par līdz­īpašnieku vairākos uzņēmumos, arī “Nerrebro” alus darītavai un restorānam. Lars Tūsens ir lielākais akcionārs dāņu pirmajai internetbankai “BasisBank”, kas strādā līdzīgi kā ātro kredītu firmas pie mums – pa mobilo tālruni vai datorā pieprasītu kredītu ieskaita dažās sekundēs. Viņš ir lielākais akcionārs un valdes priekšsēdētājs dāņu aviokompānijā “Jet Time”. Šai kompānijai ir gandrīz tikpat lidmašīnu (21), cik “Air Baltic” (25), taču tā izpilda tikai čarterreisus. Sakarā ar pieprasījuma mazināšanos uz atpūtu Ēģiptē nokļuva zaudējumos.

Lars Tūsens pats atzīst, ka šeit ir tikai finanšu investors: nav zināms, par cik viņš pērk 52 miljonu vērtās “Air Baltic” akcijas un droši vien arī neuzzināsim, par cik viņš tās pārdos. Finanšu investora mērķis ir ar ieguldījumu nopelnīt vairāk nekā bankā. Stratēģiskajam investoram jāsagādā ne tikai nauda. Pirmais variants: tam jāatved jauni lidmašīnu maršruti un pasažieru plūsma no Āzijas. Otrais variants: jāatved jaunas lidmašīnas, un tad investors būtu kanādiešu “Bombardier”. Starptautiskais finanšu konsultants “Lazard Freres” stratēģisko investoru sola piedāvāt novembrī.

NOSLĒPUMS. Vai šķīdonis Brunavā ir lielāks?

Ja protestē, tad vēl dzīvi un nav aizbraukuši, šķiet, šādi secināja Māris Kučinskis, parakstīdams rezolūciju, trim ministriem uzdodams meklēt risinājumus neizbraucamajiem grants ceļiem Bauskas novada astoņos pagastos. Ja Bauskas novada pašvaldības Uzņēmējdarbības konsultatīvā padome nebūtu noskaitusies un solījusi bloķēt ceļu uz Eiropu, vai premjers rīkojumu būtu parakstījis?

“Bauskas novada grants ceļu tehniskais stāvoklis ir tāds pats kā citos reģionos,” norāda “Latvijas valsts ceļu” pārstāve Anna Kononova. No visa Latvijas valsts autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu – 11 075 kilometri, un ikgadējie masas ierobežojumi tiek ieviesti gandrīz uz visiem – uz aptuveni 10 000 kilometru. Atzīts, ka sliktā stāvoklī ir 42% jeb 4650 kilometri. No tiem Brunavā neizbraucami – 20 km. Kāpēc tieši par Bausku ir tāda rūpe?

Tieši pirms četriem gadiem vecpiebaldzēni bija atbraukuši protesta akcijā pie valdības ēkas un saņēma solījumu ceļa P130 kapitālajam remontam. Kaut arī tas nebija vissliktākais ceļš Latvijā. Solījumu “Latvijas valsts ceļi” divus gadus vēlāk arī izpildīja. Nu skaidrs, kā jāizdara pasūtījums valstij. Vai līdzīgu reakciju kā no baušķeniekiem premjers gaida no visiem novadiem?

JOKS. Foto zeltītā ielokā

Savdabīgs ārpolitisks attiecību “trīsstūris” izveidojies starp Eiroparlamenta deputātu Andreju Mamikinu (“Saskaņa”), ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (“Vienotība”) un Sīrijas diktatoru Bašaru al Asadu. Mamikins pēdējā laikā iecienījis klātienes sarunas ar Asadu, un, gatavojoties kārtējai vizītei, esot lūdzis Rinkēvičam nosūtīt oficiālu ministra portretu, jo tas palīdzēšot eiroparlamentārietim “pilnīgāk izskaidrot Latvijas politisko nostāju”. Ārlietu ministrs savas sajūtas apraksta interneta sociālajā tīklā “Facebook”: “…samulsu un atmiņā ausa 30. gadu dziesmas vārdi: “Es gribu Tavu foto zeltītā ielokā, es gribu Tavu foto, sev pie krūts, sev pie sirds…”.” Bildi viņš tomēr nav nosūtījis, un arī ieteicis Mamikinam atturēties no turpmākiem kontaktiem ar Sīrijas valdnieku. Taču, ja šis lūgums atkārtosies, nākamreiz ir iespējas izmantot arī kaut ko no Renāra Kaupera/Imanta Ziedoņa daiļrades: “Mazā bilžu rāmītī man ir bilde tava, citas bildes pasaulē man tik skaistas nava…”

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2
KAUNS. Necienītāju klubiņš

“Welcome to the club!” (“Sveicināts klubiņā!”) – Rīgas mērs Nils Ušakovs sveica Ventspils domes vadītāju Aivaru Lembergu, jo nu viņam uzradies sabiedrotais cīņā pret Valsts valodas centru (VVC). Nesen VVC sācis pārbaudi par Lemberga uzrunu krievu valodā kādā oficiālā pasākumā Ventspils teātra namā “Jūras vārti”. Viņaprāt, visi zālē sēdošie krievu valodu labi saprotot, tāpēc “būtu komiski” tur kaut ko tulkot. Tāpat kā Ušakovam, kurš savu attieksmi pret VVC pauda ar karikatūrām un ņirdzīgām piezīmēm, arī Lembergam šis stils laikam šķiet piemērotākais. “Es ceru, ka mani tālāk par Sibīriju neaizsūtīs. Es tagad esmu ziņu “topā” – televīzija atbrauca, radio. Ak, kāds kaitējums nodarīts latviešu valodai,” Ventspils mērs ironizējis krievu valodā raidošajā radio “Baltkom”. Bet attieksme pret valsts valodu jau ir tikai daļa no stāsta, būtiskāka ir politiķu attieksme pret likumu. Nav noslēpums, ka Ušakovs Rīgā un Lembergs Venstpilī jau sen jūtas kā mazi ķeizariņi, tomēr tas nenozīmē, ka var pārkāpt likumus un dzīvot pēc principa: “Es pats visu zinu labāk.”

Sagatavojuši: Viesturs Sprūde, Ivars Bušmanis, Māris Antonevičs

LA.lv