Mobilā versija
+0.1°C
Hilda, Teiksma
Svētdiena, 17. decembris, 2017
23. marts, 2016
Drukāt

Cilvēktiesības un drošība (1)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Gunārs Nāgels

Lielā gavēņa laikā mums vardarbīgi atgādināja, ka ne visi izmanto šīs sešas nedēļas lūgšanā, grēku nožēlošanā un labdarībā. Briselē terora uzbrukumos gājuši bojā pāri par 30 cilvēkiem un pāris simtu ievainoti.

Pirmā reakcija ir šoks – ja tāda lieta var notikt Eiropas pašā centrā, netālu no vairākām Eiropas Savienības iestādēm, tad neviens nekur citur nevar justies drošs.

Pēc sākotnējā šoka, vajadzētu mazliet padomāt pirms runā. ASV prezidenta kandidāts Donalds Tramps izteicies, ka atbalsta aizdomā turēto spīdzināšanu, jo „jāiegūst informācija no šiem cilvēkiem“. Nav jau svarīgi, vai spīdzinātie ir vainīgi, vai nav. Katru dienu ASV caurmērā tiek noslepkavoti tikpat daudz cilvēku, kā Briseles teroraktā, bet šī statistika neizraisa līdzīgu apņemšanās kaut ko radikāli mainīt.
Šajās dienās atceramies 1949. gada 25. marta operāciju Krasta banga, kuras ietvaros vairāk nekā 90 000 Baltijas valstu iedzīvotāji tika deportēti uz Iekškrieviju. Iegansts bija šo cilvēku klasificēšana par kulakiem un par bandītu (t.i. partizānu) atbalstītājiem. Varētu teikt, lai Latvijā nebūtu tādas kopienas, „kurās var noslēpties, glabāt spridzekļus, kur teroristi var gūt morālu atbalstu.“

Minētais citējums īstenībā netika izteikts par baltiešu izvešanu 1949. gadā, bet, sakarā ar sprādzieniem Briselē, par Tuvo Austrumu iedzīvotāju musulmaņu kopienas izveidošanu Latvijā.

Profesors Taivāns interesanti izteicās: „Atcerēsimies, ka tad, kad komunisms pastāvēja Krievijā, tad par Krievijas iedzīvotājiem teica, ka viņi ir mieru mīloši un nevienu negrib aizskart. Taču tai pat laikā komunisms darīja savu melno darbu – tai skaitā iznīcināja 20 miljonus pašu iedzīvotāju. Ko līdzīgu jau redzam arī šobrīd, kad arī šie mieru mīlošie musulmaņi klusē un bieži vien pat smaida par visu notiekošo.“
Tikai viņa teiktajā mainīsim „Krievijas“ uz „Padomju Savienības“, un atcerēsimies, ka tur iekļauta Latvija un latvieši – gan kolaboracionisti, gan upuri.

Tā ir mūsdienu problēma – no vienas puses, atbalstam cilvēktiesības, bet no otras puses vēlamies būt droši. Nepalīdz arī tas, ka ir liela abpusēja nesaprašana. Un vēl vairāk, ka arī mūsu pusē nav ne labas zināšanas, ne laba saprašana par Tuvo Austrumu iedzīvotāju musulmaņu kopienas cilvēkiem un reliģiju. Teorētiskās zināšanas nevar aizstāt praktisko pieredzi.

Lieldienās svinam pestīšanu caur Jēzus nāvi un augšāmcelšanos. Grūtos brīžos mums jāturas kopā.

Gunārs Nāgels
Laikraksta „Latvietis“ redaktors
2016. g. 23. martā

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Dzintra meijere. Atbildēt

    Šīs dienas domas ir smagas,-par visu: par 25. martā pieminamajiem notikumiem, par Briseles šausmu darbiem, par ikdienas blēdībām ap mums. Un pavasaris to neizkliedē, un nākamībā drīzu mieru neredzu. ir tā, kā saka Gunārs, – jāturas kopā.Jādomā kopā un par sevi jāpastāv. Jāaizstāv sava Valsts , tauta ,visā pasaules sabiedrībā mūsu mazā saujiņa, kas tur izklīdusi , izklīdināta daudzkārt, jāsajūt un jāpaglābj. Dažkārt man liekas, ka tas , ka šobrīd esam visur- pa visu ZEMI- ka tā ir kāda DIEVA nolemtība, lai saglabātos, lai tad, kad vajadzēs, mēs stiprāki atgrieztos, un gudrāki, varošāki.Augšāmcēlušies.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Atšujies, pelēkais!

Aizvadītais rudens ir bijis nokrišņiem bagātākais šajā gadsimtā, un arī ziema pagaidām mūs nelutina ar labvēlīgiem laika apstākļiem.

Vai CSDD valdes loceklis ir piemērota izvēle slimnīcas vadītāja amatam?
Draugiem Facebook Twitter Google+