Pēc draugu izteikumiem, Jānis bijis normāls latgaļu puisis, kluss un mierīgs. Tāpēc par viņa pazušanu sākuši uztraukties.
Pēc draugu izteikumiem, Jānis bijis normāls latgaļu puisis, kluss un mierīgs. Tāpēc par viņa pazušanu sākuši uztraukties.
Foto no privāta arhīva

Cilvēku izkūpināja gaisā. Rēzekniešus šokē jaunieša nežēlīgā slepkavība 42

Jānis Kalvāns, 25 gadus vecais Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Kapiņu sādžas iedzīvotājs, 3. maijā burtiski izkūpēja gaisā. No viņa pāri palika čupiņa pelnu un kaulu fragmenti, lielākie tikai pāris centimetru. Policija turpina izmeklēšanu, bet viņa nāvē iespējamie vainojamie atrodas apcietinājumā: tie ir Jāņa bijušās draudzenes 41 gadus vecās Ingas dēli Jānis, 18 gadu vecs, un Mārtiņš, 22 gadus vecs. Viņi atzinušies, ka Kalvāna līķi ir sadedzinājuši un mēģinājuši slēpt.

Reklāma
Reklāma

Kā meklēja un atrada

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

“Sestdien, 2. maijā, ap sešiem vakarā sazvanījos ar dēlu – viņš teica, ka mājās būšot vēlāk. Viņš tikko bija dabūjis traktorista darbu pie kāda zemnieka un bija ļoti priecīgs. Dēls dzīvoja pie mums ar māti, vienmēr bija sazvanāms, nekad ilgāk par divām dienām nekur projām nedzīvojās. Tā bija pēdējā mūsu saruna,” stāsta Jāņa tēvs Antons Kalvāns. Dēls bijis normāla rakstura, aizrāvies ar tehniku, savu jau paveco auto “Mercedes 300”.

Nākamajā dienā Jāņa vecāki sākuši uztraukties, jo dēla mobilais telefons bijis izslēgts. Tad Antons vērsies pēc palīdzības un padoma pie kaimiņa Edvīna Žogotas, uzņēmēja, SIA “Latgales mežs” valdes locekļa.

CITI ŠOBRĪD LASA
Nogalinātā Jāņa Kalvāna tēvs Antons un māte Terese. Foto – Artis Drēziņš

“Jānis bija normāls latgaļu puisis. Nekad viņu piedzērušos nebiju redzējis. Drīzāk tāds kluss un mierīgs. Tāpēc sākām uztraukties. Apzvanījām draugus, paziņas, pirmdien Jāņa tētis uzrakstīja iesniegumu policijai, un mēs aizbraucām arī uz 15 kilometru attālo Rogovku pie Ingas, kur Jānis kādu laiku dzīvoja. Turp devāmies arī tāpēc, ka pirms tam tēvs bija saņēmis kādas anonīmas sievietes zvanu par to, ka Jānis Ingas mājās ir piekauts. Tas, ka jauns puisis un četrdesmitgadīga piecu bērnu māte draudzējas, gan šķita nedaudz dīvaini,” spriež Edvīns. Kad aizbraukuši uz Ivulānu sādžu, kas atrodas pie pašas Rogovkas ciema robežas, Inga ar dēliem iznākusi viņiem pretim. Ģimenes tābrīža versija – jā, Jānis esot naktī bijis, piedzēries un uzmācies, dēli viņam iesituši, Jānis braucis projām un iestūrējis grāvī, pēc tam gan ticis no tā ārā un aizbraucis.

[wrapintext][/wrapintext]

“Mēs sākumā noticējām: varbūt patiešām Jānis kaut kur tagad lāpa paģiras. Bet nākamajā dienā viņa telefons joprojām klusēja, un tas jau bija nopietni. Policija sāka meklēšanu, liecinieku aptaujāšanu, un arī mēs sākām meklēt,” stāsta Edvīns, kurš noorganizējis sešu cilvēku grupu – viņš un Jāņa tēvs un vēl arī Māris Trimalnieks, Andris Strauts, Kaspars Kivlāns un Dainis Žogota. Vīri atstājuši ikdienas darbus, rūpes, paņēmuši līdzi ēdamo un sākuši meklēt. Tā kā aizdomas kritušas uz Ingu un viņas dēliem, nolēmuši viņus neizbiedēt. Kartē novilkuši iegarenu apli ap viņu māju – uz ziemeļiem Rogovkas centra virzienā aptuveni desmit kilometru rādiusā, uz dienvidrietumiem, kur mazāk māju un ceļu, bet vairāk purvu un mežu – lielāku 20 kilometru rādiusā. Meklēt sākuši no apļa ārmalas uz iekšu.

“Kur tad ar lielu, vecu mersedesu var iebraukt? Nekur diži. Tāpēc skatījāmies mazus meža un lauku ceļus, stigas, vai kaut kur nav vilkšanas pēdu, sliežu zālē, vai kaut kur pēdas neiet kādā ezerā. Mums bija tiešais kontakts ar policiju,” turpina stāstīt Edvīns.

Reklāma
Reklāma

Loks pamazām savilcies ap Ingas māju, līdz 9. maijā aptuveni divus kilometrus no mājas M. Trimalnieks pamanījis ugunskura vietu. Man šo vietu nerāda, jo policija tur veic ekspertīzi. Ugunskura vieta bijusi rūpīgi noslēpta ar skujām un kārkliem. Tomēr visus pelnus nav bijis iespējams nobēdzināt, tie nesti pa apkārtējiem meža ceļiem, bērti ceļa grambās. Tur arī atrastas sīkas (lielākās tikai trīs centimetru lielas) sadegušas automašīnas un kaulu daļiņas.