Cimdars aicina vēlētājus iedziļināties jautājumā 0
Vairāk nekā 1,7 miljoni biļetenu, 46 000 plakātu, 36 000 balsotāju sarakstu, 4400 pasu spiedogu, 2150 balsošanas kabīnes, 31 000 dažādu uzlīmju un apliecību, pabeigta vēlēšanu iecirkņu darbinieku apmācība, saskaņota rīcība ar kārtības sargiem – Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir sagatavojusi visu nepieciešamo, lai sestdien paredzētā tautas nobalsošana noritētu gludi.
“Šis referendums raisa dažādas emocijas, tieši tādēļ šajā laikā gan runās, gan darbos vajadzētu atgriezties pie atmodas laikā pieņemtās uzrunas formas – ļoti cienījamie domubiedri un citādi domājošie,” referenduma priekšvakarā aicināja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Un pauda cerību, ka gan vēlētāji, gan politiskie oponenti referenduma dienā ievēros sabiedrisko kārtību. Viņš arī aicināja ikvienu, kam ir informācija par kādām plānotām nelegālām darbībām (piemēram, balsu pirkšanu vai vēlētāju ietekmēšanu), par to informēt policiju pa tālruni 110.
CVK gan nav informācijas, ka speciāli būtu organizēta apzināta vēlētāju maldināšana. Cimdars pieļāva, ka bieži vien cilvēki, labu gribēdami, panāk pretējo rezultātu. Piemēram, aicinot kādu uz referendumu “balsot par latviešu valodu”, var gadīties, ka šis cilvēks, neiedziļinoties lietas būtībā, nobalso par. Tādēļ CVK priekšsēdētājs aicināja cilvēkus izmantot laiku līdz referendumam, lai vēlreiz pārdomātu savu izvēli un iepazītos ar biļetena jautājumu. Tautas nobalsošanas zīmē būs jautājums: “Vai jūs esat par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?”
Iespējamie atbilžu varianti ir “Par” un “Pret”. Lai pēc iespējas samazinātu dažādus pārpratumus, arī vēlēšanu iecirkņos un balsošanas kabīnēs būs izvietoti informatīvi plakāti, kas skaidro Satversmes grozījumu būtību.
Referenduma dienā Latvijā darbosies 950 iecirkņi, bet ārvalstīs – 85 (kopumā 41 valstī). Precīzas adreses iespējams uzzināt CVK mājas lapā, pa informatīvo tālruni 67049999, kā arī vietējā pašvaldībā. Līdz vakardienai pa komisijas informatīvo tālruni bija piezvanījuši vairāk nekā 4000 interesentu, kas ir divas reizes vairāk nekā parasti priekšvēlēšanu laikā. Iecirkņi būs atvērti no pulksten septiņiem rītā līdz 22. Piedalīties tautas nobalsošanā var balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, sākot no 18 gadu vecuma. Lai nobalsotu, nepieciešama Latvijas pilsoņa pase. Balsu skaitīšana sāksies uzreiz pēc iecirkņu slēgšanas un pirmie rezultāti no iecirkņiem varētu ienākt jau ap pusdivpadsmitiem vakarā. Provizoriskie rezultāti būšot zināmi ap pulksten diviem trijiem naktī, bet galīgos rezultātus CVK plāno paziņot nedēļas laikā.
Vēlētājs balsošanai drīkst izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni Latvijā vai ārvalstīs neatkarīgi no dzīvesvietas. Tomēr Cimdars atzina, ka daudzi vēlētāji, kas šajā dienā būs devušies ārvalstu braucienos, ļoti iespējams, nevarēs piedalīties nobalsošanā vienkārši tādēļ, ka iecirknis atrodas pārāk tālu. Pat par spīti tam, ka šim referendumam izveidots lielākais ārvalstu iecirkņu skaits Latvijas vēsturē. “Gadu no gada pieaug pieprasījums pēc iespējas nobalsot iepriekš. Šo jautājumu vajadzētu steidzami risināt parlamentā. Piemēram, ieviešot depozītbalsojumu,” uzskata Cimdars.
Nesen arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un režisors Alvis Hermanis kritizēja CVK par pasivitāti un vilcināšanos Latvijā ieviest elektronisko nobalsošanu. Cimdars gan skaidroja, ka komisija kārtējo reizi tiekot nepamatoti padarīta par grēkāzi. Par šiem jautājumiem lemjot parlaments, bet deputāti ne vienmēr sadzirdot komisijas locekļu ierosinājumus.
“Ja mums uzticētu likumdošanas iniciatīvas tiesības, tad katra mūsu iniciatīva būtu jāizskata parlamentā. Kamēr tā nav, mūsu rakstītajām vēstulēm nav īpaši lielas jēgas,” rokas noplātīja Cimdars. Viņaprāt, Latvija jau sen varētu balsot internetā, ja likumdevējs sagatavotu nepieciešamo regulējumu.
Tieši vakar Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz atgriezties pie vēlētāju reģistrēšanas arī pirms Saeimas vēlēšanām un referendumiem. Tas gan nozīmē, ka nākotnē vēlētāji tiks “piesaistīti” savas deklarētās dzīvesvietas vēlēšanu iecirknim, bet vienlaikus tas ir arī pirmais solis, lai atteiktos no zīmogu spiešanas pasē un ieviestu elektroniskas vēlēšanas.
