Cimdars: Izvēle Vēlētāju reģistru ieviest tiešsaistē liktu veidot jaunu sistēmu 0

Jāņem vērā, ka Vēlētāju reģistrs jau fiziski pastāv un runa ir par tā izmantošanas sākšanu, savukārt Vēlēšanu reģistra tiešsaistes jeb “online” sistēma būtu jāsāk veidot no sākuma, aģentūrai LETA sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm 115
Lasīt citas ziņas

Kā ziņots, līdz šim Latvijā pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija ieviests tāds Vēlētāju reģistrs, kas balsotāju piesaistīja konkrētam vēlēšanu iecirknim. Tiešsaistes reģistrācija varētu dot vēlētājiem iespējas nobalsot arī citos vēlēšanu iecirkņos. Pašlaik Saeimas vēlēšanās tiek izmantota pasu spiedogu sistēma, ko paredzēts nomainīt ar Vēlētāju reģistra ieviešanu.

“Pagaidām ir runa par konceptuālu risinājumu, ka ir jāievieš Vēlētāju reģistrs,” akcentēja CVK priekšsēdētājs. Viņš uzsvēra, ka vēlētāju “online” jeb tiešsaistes reģistrācija būtu jāveido no jauna un nāktos domāt, kādā detalizācijas pakāpē to veikt – vai ieviest visos iecirkņos vai tikai daļā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā ziņots, lai ieviestu tādu Vēlētāju reģistru, kas tiešsaistē ļaus pārliecināties par to, vai potenciālais vēlētājs nav nobalsojis jau iepriekš, ir vajadzīga politiskā griba piešķirt nepieciešamo finansējumu, iepriekš skaidroja Cimdars.

“Online” sistēmas vajadzībām būtu nepieciešams izmantot tādu tehniku, kura vēlēšanu starplaikos var kalpot citiem “civiliem” mērķiem. Cimdars skeptiski vērtē iespēju, ka nepieciešamo tehnoloģisko aparatūru varētu iegādāties tikai tiešsaites izveidei, jo tā izmaksātu pārāk dārgi un līdz nākamajām vēlēšanām varētu būt jau novecojusi. Drīzāk būtu racionāli pielāgot šai sistēmai ikdienā izmantojamos datorus vai citas ierīces.

Cimdars kā nekorektu nodēvēja jautājumu, vai nebūtu nepieciešams koncentrēties tieši uz Vēlētāju reģistra tiešsaistē ieviešanu, nevis “papīra” Vēlētāju reģistra ieviešanu, kurš balsotāju piesaista konkrētam iecirknim. Viņš uzsvēra, ka situācijā, kad no 1.marta tiks ieviestas identifikācijas kartes, vēlēšanu reģistra ieviešana būs obligāti nepieciešama, jo citādāk pastāvētu iespēja, ka nevarēs notikt vēlēšanas.

Ja vēlētāji nevarēs nobalsot ar identifikācijas kartēm un viņiem būs obligāti jāuzrāda pase, kura tiks lietota kā vēlēšanu apliecība, tad mēs būsim nonākuši “ļoti aplamā situācijā”, akcentēja CVK vadītājs.

Viņš skaidroja, ka tiešsaistes sistēmā varētu paredzēt, ka balsotājam jebkurā iecirknī būs tiesības nobalsot tikai par sava apgabala pārstāvjiem, taču tas ir atsevišķi no Vēlētāju reģistra ieviešanas risināms jautājums. Ja tā tiktu nolemts rīkoties, tad vēlēšanu iecirkņos visracionālāk būtu ieviest balsošanas mašīnas, nevis pārvadāt papildus papīra kravas ar visu apgabalu biļeteniem.

Cimdars pieļāva, ka līdz ar sarunām par Vēlēšanu reģistra ieviešanu paralēli var diskutēt par jautājumu, vai līdz ar reģistru varētu tikt ieviesta arī iepriekšējā balsošana.

Reklāma
Reklāma

CVK vadītājs iepriekš arī atzina, ka Latvijā būtu pareizi ieviest tādu Vēlētāju reģistru, kas dotu vēlētājiem iespēju nobalsot jebkurā balsošanas iecirknī, kurā tiešsaistē varētu pārliecināties, vai pilsonis jau nobalsojis iepriekš.

LETA jau ziņoja, ka koalīcijas sadarbības padomē 6.februārī konceptuāli tika atbalstīti Zatlera reformu partijas (ZRP) frakcijas deputātu izstrādātie grozījumi Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz atjaunot Vēlētāju reģistru. Izmaiņas paredzēs, ka Saeimas vēlēšanās būs tāda pati kārtība kā EP un pašvaldību vēlēšanās – balsošana notiks atbilstoši deklarētajai dzīves vietai.