Mobilā versija
+11.5°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
12. decembris, 2016
Drukāt

Cimdus ar latviešu rakstiem adīs arī Norvēģijā, Vācijā un Japānā (4)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Droši vien tās latvietes, kuras 18. gadsimtā pie skalu uguns adīja cimdus ar latviešu rakstiem, būtu varen pārsteigtas, ka 21. gadsimtā latviešu raksti šķiet interesanti un atdarināšanas vērti arī citur tālu pasaulē.

cimdi2
Marutas Grasmanes biezā un greznā, vairāku gadu garumā tapusī grāmata “Latvieša cimdi”” tika izdota 2012. gadā, laidienu angļu valodā piedzīvoja pēc pāris gadiem, bet nupat atvērta arī japāņu, vācu un norvēģu valodās. Nav izslēgts, ka pasaulē ir adītājas, kuras tagad ada latviešu rakstus savos cimdos, nemaz nezinot, kur tāda Latvija atrodas. katrā ziņā grāmatas laidiens vēl trīs svešvalodās vairos Latvijas atpazīstamību pasaulē.

Grāmatā ir gan cimdu rakstu zīmējumi, gan nofotografēti cimdi. Stiprus spēka vārdus grāmatai devusi Janīna Kursīte.

Adītājām citur pasaulē būs interesanti uzzināt, ka cimdi Latvijā izsenis adīti ne tikai siltumam, bet tiem bijusi arī simboliska nozīme. Tie bijuši ikvienas līgavas pūrā, rakst nedrīkstējuši atkārtoties, un cimdi dāvināti kāzu viesiem.

Starp citu, norvēģu cimdu rakstos var saskatīt zināmu līdzību ar mūsējiem un nezinātājs var būt pat neatšķirtu vienus no otriem.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. tas jau ļoti sen ir zināms, ka rakstus nenosaka svītriņa. raksti – tas ir salikums, attiecības, krāsas un daudz kas cits. n mazāk būtiska ir vieta kultūrā un simboliskā nozīme. uguns ratu var iegriezt jebkurā vietā pasaulē un tad ieraudzīt ugunskrustu. tāpat ar citām zīmēm. tāpēc ugunskrusts ir pazīstams arī Japānā un ar līdzīgu nozīmi. jo lai kāda būtu filozofiskā skola, Laime ir kustībā, nāve ir sastingums. citādi Laimes izpratne Japānā un Latvijā ir ļoti atšķirīga. kopīga ir tikai būtība. zīmes ir laba valoda, lai dažādas kultūras atrastu ceļu pie kopīga sarunu galda un dalītos tajā tūkstošgadu pieredzē, kura lika tās zīmes izvēlēties.

  2. Ķīnā, Pekinā, imperatora dārza lapenes grīda un daudzu sabiedrisku ēku grīdas klātas ar Ausekļa rakstu. Norvēģijā sen ada jakas ar Ausekļiem. Gada kalendārs ar 12 mēnešu stūriem jeb Auseklis pazīstams pasaulē jau daudzus gadu tūkstošus!

  3. Malači, “Senā Klēts”!

Draugiem Facebook Twitter Google+