Latvijā
Sabiedrība

Cīņā par četrgadīgu bērnu māte izmanto psihiatrisko slimnīcu 22

Foto – Fotolia

Autors: Kristīne Bormane, pietiek.com

Četrgadīgs bērns piespiedu kārtā ievietots psihoneiroloģiskajā klīnikā ar formālo pamatojumu – viņš, pieprasot nopirkt sporta mašīnīti, iesitis savai mātei. Patiesie iemesli bērna ieslodzīšanai “psihenē” gan varētu būt citi – mātes nevēlēšanās pildīt tiesas spriedumu par bērna atgriešanu mītnes zemē Lielbritānijā pie tēva – Latvijas pilsoņa, kurš devies uz šo valsti strādāt.

Tēvs pret Veselības inspekciju

Veselības inspekcijā iesniegta sūdzība par inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītājas Ilzes Bukas lēmumu, ar kuru atzīts, ka četrgadīgais zēns saņēmis atbilstošu ārstēšanu un veselības aprūpes pārkāpumi nav konstatēti. Bērna tēvs ir citās domās un ir pārliecināts, ka mediķi tiek izmantoti, lai nepildītu tiesas spriedumu, kurš ir stājies likumīgā spēkā un ar kuru nolemts bērnu nogādāt mītnes zemē Anglijā pie tēva.

Bērna tēvs uzskata, ka Veselības inspekcijas ierēdnes lēmums ir nelikumīgs un mazgadīgā tiesības aizskarošs. “Ir skaidrs, ka Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītājas Ilzes Bukas un šī lēmuma sagatavotājas Jeļenas Smotrovas rīcībā klaji izpaužas tiesiskais nihilisms. lr skaidrs arī tas, ka ne persona, kas lēmumu sagatavoja, ne arī tā, kas parak­stīja, nav izpratušas, kas ir uzrakstīts un parakstīts,” iesniegumā raksta bērna tēvs. Viņš ir pārliecināts, ka šīs Veselības inspekcijas amatpersonas nezina ne tikai Ārstniecības likuma un Pacientu tiesību likuma nosacījumus, bet arī Latvijas Republikas Satver­smē, Bērnu tiesību aizsardzības Iikumā, Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā noteikto, kā arī faktiski atbalsta bērna nolaupīšanu un tiesas nolēmuma nepildīšanu.

Tiesa liek bērnu nogādāt Anglijā

Bērns ir dzimis 2012. gadā Lielbritānijā un dzīvoja tur vēl līdz pērnā gada 23. jūlijam, kad māte viņu prettiesiski izveda no šīs valsts, tikai 2016. gada augustā deklarējot viņa dzīvesvietu Latvijā, iesniegumā norāda tēvs. Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2016. gada 9. decembra lēmumu tika nolemts bērnu nogādāt atpakaļ viņa mītnes zemē – Apvienotajā Karalistē, un lēmums stājās likumīgā spēkā 2017. gada 2. februārī. “Pēc augstākminētā lēmuma pieņemšanas bērns “sāka pastāvīgi slimot” ar mērķi pierādīt, ka Latvijai nav saistoša ne Hāgas 1980. gada 25. oktobra konvencija “Par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”, ne arī Eiropas Savienības 2003. gada 27. novembra Regula Nr. 2210/2003 un Bērnu tiesību deklarācija. Faktiski augstāk minētās veselības inspekcijas amatpersonas ir atbalstījušas četrus gadus veca bērna turēšanu apcietinājumā, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likumu piespiedu turēšanu psihiatriskajā slimnīcā likumdevējs ir pielīdzinājis apcietinājumam,” iesniegumā norāda tēvs.

“Neviens nav pacenties pamanīt, ka mazgadīgais bērns 2017. gada 9. martā ir ticis izrakstīts no SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” un pāris stundu laikā ir ievietots bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā, jo četrus gadus vecais bērns, iznākot no slimnīcas, esot sitis mātei, pieprasot “sporta mašīnu”,” tā bērna piespiedu ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā apraksta tēvs.

Apstrīd ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā

Tēvs atgādina Ārstniecības likuma 67. pantā noteikto, ka psihiatriskā palīdzība balstās uz brīvprātības principu. Likumā noteikts, ka stacionāro palīdzību sniedz psihiatriskajā ārstniecības iestādē, ja slimnieka veselības stāvokļa dēļ to nav iespējams veikt ambulatori vai dzīvesvietā. Tāpat likums nosaka, ka pacientu var stacionēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē ar viņa rakstveida piekrišanu, pamatojoties uz konstatētajiem psihiskajiem traucējumiem un psihiatra motivētu lēmumu par psihiskās veselības izmeklēšanas, ārstēšanas un rehabilitācijas nepieciešamību psihiatriskajā ārstniecības iestādē. Pacienta piekrišana stacionēšanai jāpievieno medicīniskajiem dokumentiem.

“Augstāk minētās “dāmas” nav interesējis uzzināt, kas ir devis piekrišanu četrus gadus vecā bērna stacionēšanai bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži”, kas nebūt nav blakus Balvu slimnīcai, kā arī Nacionālajā veselības dienestā pameklēt neesošos psihiatra Jāņa Bojāra izrak­stītos apmeklējuma talonus, kā arī atrast šī psihiatra motivēto lēmumu par bērna psihiskās veselības izmeklēšanas, ārstēšanas un rehabilitācijas nepieciešamību psihiatriskajā ārstniecības iestādē, ko viņš nespēja arī uzrādīt Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesai 2017. gada 20. jūnija tiesas sēdē,” iesniegumā uzsver zēna tēvs.

Diagnoze tēvam

Kā liecina Veselības ins­pekcijā iesniegtā sūdzība, izrādās, ka psihiatrs Jānis Bojārs nekavējoties esot uzstādījis diagnozi arī zēna tēvam, kas atbrauca no Lielbritānijas un 2017. gada 1. aprīlī, izmantojot savas tiesības, ko nosaka Pacientu tiesību likums, mēģinājis izņemt savu dēlu no psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ainaži”. Tēvam esot patoloģiska tieksme uz kverulenci (daudz un objektīvi nepamatotu sūdzību rakstīšana uz dažādām iestādēm. – Red.), kā arī izdomājumiem, iespējams, murgu idejām.

“Pārsūdzētajā lēmumā nav atrodama arī motivācija tam, kāpēc četrus gadus vecam bērnam, kurš stacionēts slimnīcā ar diagnozi – bronhiālās astmas saasinājums, netiek nodrošināta bronhiālās astmas ārstēšana, bet tā vietā bērnu konsultē nevienam nezināms psihologs un psihiatrs, jo slimnīca nav spējīga nosaukt šo slimnīcā neesošo speciālistu vārdus un uzvārdus. Tāpat pārsūdzētajā lēmumā nav atrodama motivācija tam, kā fiziopneimonoloģe alergoloģe S. Pužule ir tiesīga uzstādīt diagnozi F 43.2 – adaptācijas traucējumi,” neizpratnē ir bērna tēvs.

Tāpat bērna tēvam nav saprotams, kā, esot reģistrētam pie ģimenes ārstes Laumas Purviņas 2017. gada 30. janvārī, puika ir spējis šo ārsti apmeklēt, nebūdams Latvijā, – jau 2016. gada 2. janvārī.

Bērna tēvs lūdz atzīt 2017. gada 6. jūnija Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītājas I. Bukas lēmumu par prettiesisku, mazgadīgā tiesības klaji aizskarošu, atzīstot, ka viņa ievietošana SIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži”” 2017. gada 9. martā, nepieļaujot bērnu no tās izņemt 2017. gada 1. aprīlī bērna likumiskajam aizbildnim – tēvam, ir prettiesiska, t.i., pretēja Ārstniecības likuma 67. pantā noteiktajam, pārkāpjot Latvijas Republikas Sa­tversmē un Bērnu tiesību deklarācijā noteiktās cilvēktiesības uz brīvību.

Māte nekomentē

Veselības inspekcija no jebkādiem komentāriem saistībā ar šo lietu atsakās, bet ar psihiatru J. Bojāru neizdevās sazināties. Arī bērna māte Līga no plašākiem komentāriem atsakās: “Es jums nesniegšu nekādus komentārus, jo man nav laika. Nekas nav izdomāts, bērnam tiešām ir veselības problēmas. Anglijā nebūs labāki ārsti kā Latvijā. Latvijā ir labākie ārsti!”

Ārsts: bērna veselība varētu pasliktināties

Šim gadījumam pievērsies arī TV3 raidījums “Bez tabu”, kas uzsver, ka visi trīs – māte, tēvs un viņu bērns – ir Latvijas pilsoņi, visi esot deklarēti Latvijā un mazais puika neprotot angļu valodu.

TV3 žurnāliste stāsta, ka bērnu psihiatrs Jānis Bojārs (attēlā) puiku ir vairākas reizes saticis un uzskata, ka, izbraucot no valsts, viņa veselības stāvoklis varētu pasliktināties. “Bez tā, ka zēnam bija psihiska rakstura traucējumi, viņam bija vēl bronhiālā astma un citi psihosomatiska rakstura veselības traucējumi. Tie parasti ir no neatreaģētām emocijām, un tas arī minēts medicīniskajā literatūrā – viens no iemesliem, kāpēc cilvēkiem rodas psihosomatiski traucējumi, tā ir migrācija, kad cilvēks – ne tikai bērns, bet arī pieaugušais – atrodas vidē, kur runā nesaprotamā valodā, kas viņam rada izteiktu diskomfortu,” raidījumam “Bez tabu” teicis ārsts.

Savukārt mātes juridiskā pārstāve Anda Ozola TV3 raidījumam paudusi viedokli, ka tiesa ir piemērojusi Hāgas konvenciju par bērna prettiesisku nolaupīšanu, bet nav pārbaudījusi, vai šī konvencija ir attiecināma uz konkrēto gadījumu, proti, vai bērna tēvs un bērns ir tiešām pastāvīgi dzīvojuši Lielbritānijā. Juriste vadās no pastāvīgas dzīvesvietas jēdziena skaidrojuma Eiropas Savienības direktīvā, kas nosaka, ka pastāvīgā uzturēšanās tiek kvalificēta, ja persona ārzemēs ir pavadījusi piecus gadus. Taču Tieslietu ministrijas Starptautiskā sadarbības departamenta juriste Anastasija Jumakova skaidro, ka esot dažādi kritēriji, kā noteikt, kura ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta. Hāgas konvencijas būtība esot pēc iespējas atgriezt bērnu tajā valstī, kurai ir piekritīga jurisdikcija atrisināt šīs domstarpības starp bērna vecākiem. Tas nekas, ka bērnam ir Latvijas pilsonība un viņš neprot angļu valodu, jo tikai tās valsts iestādes, kur bērns dzīvo, spēšot pieņemt bērna interesēm atbilstošāko risinājumu.

“Kā tas var būt, ka mātei nav teikšanas tiesību? Māte deviņus mēnešus savā klēpī nēsājusi bērnu, vai Latvijas valsts tā rūpējas par saviem pilsoņiem, izsūtot no Latvijas,” sašutusi raidījumam teikusi Līgas krustmāte. LA.lv

LA.lv