Latvijā
Izglītība

Cīņa par internātskolām nerimstas: Kandavā bērni pieskatīti labāk nekā citviet?1

Foto no Pixabay.com

Kaut arī visu atbildīgo ministriju pārstāvji un arī Tiesībsargs saka: valstij nav jāturpina uzturēt internātskolas, Saeimai palēnām bīdās cauri likumprojekts, kas paredz šādas skolas finansēt vēl līdz 2020. gada augustam.

Kā zināms, valsts pārtraukusi finansēt internātskolu uzturēšanu

(turpinot gan maksāt skolotāju algas), jo uzskata, ka šādam izglītības iestāžu veidam vairs nav jāpastāv – internātskolas var tikt reorganizētas par parastām vidusskolām vai pamatskolām.

Piecas pašvaldības savā pārziņā esošās internātskolas jau reorganizējušas vai slēgušas, bet visvairāk par savu pastāvēšanu uz valsts rēķina šobrīd cīnās Kandavas internātvidusskola un Tilžas internātpamatskola Balvu novadā, uzstājot, ka šāds izglītības ieguves veids ir labākais šobrīd iespējamais bērniem no riska ģimenēm un daļai bez vecāku aprūpes palikušo bērnu.

Attiecīgo likumprojektu parakstījuši un iesnieguši izskatīšanai Saeimā vairāku frakciju deputāti. Kaut likumprojekta iniciatore ir Ingūna Rībena (Nacionālā apvienība), domubiedrus viņa radusi „Saskaņas”, Zaļo un zemnieku savienības, kā arī „KPV. LV” frakcijās.

Šodien to pirms izskatīšanas Saeimas plenārsēdē 1. lasījumā apsprieda atbildīgajā – Izglītības, kultūras un zinātnes – komisijā. I. Rībena atzina: likumprojekts sagatavots cerībā, ka nākamā valdība vispār atteiksies no ieceres likvidēt internātskolas, tāpēc pagaidu risinājums varētu kļūt pat pastāvīgo risinājumu līdz brīdim, kad valstī uzlabosies sociālā situācija vai tiks atrasti citi risinājumi kā palīdzēt riska ģimenēm.

Internātskolas no parastajām skolām atšķiras ar to, ka pedagogi strādā arī internātā, tur ir arī auklītes, bērni var skolā nakšņot vai doties mājās vēlu vakarā pēc vakariņām, skolēni skolā ēd ne tikai pusdienas, bet arī citas ēdienreizes. Ja valsts šīs ekstras vairs neapmaksās, par to būs jāmaksā pašvaldībām.

Kandavas internātvidusskolā, piemēram, mācās arī bērni, kuru vecāki vakaros vēlu strādā, tāpēc bērns mājās ierodas tikai pārnakšņot.

Citiem deputātiem un Labklājības ministrijas pārstāvei Elīnai Celmiņai gan bija jautājums, kāpēc citas pašvaldības šādas problēmas var risināt bez internātskolu palīdzības, bet dažas ne. Kas dod vakariņas tiem bērniem, kuri neiet internātskolā, kaut viņu vecākiem arī ir ilgs darbalaiks?

Tiesībsarga pārstāve Laila Grāvere teica, ka internātskolas jālikvidē tāpēc, lai katrs bērns augtu ģimenē: ja ne bioloģiskajā, tad audžuvecāku vai aizbildņu. Tagad dažās internātskolās ir pat pirmsskolas grupas, kas faktiski ir slēpts bērnunams. Pašvaldībām jāmeklē citi veidi, kā palīdzēt ģimenēm, nevis ievietojot bērnus internātskolā, turklāt uz valsts rēķina, kaut sociālā palīdzība ir pašvaldību funkcija.

„Sociālajam atbalstam gadā tiek tērēti 57 miljoni eiro,” piebilda E. Celmiņa. „Pašvaldībām ir jāstrādā ar ģimenēm, lai bērni varētu augt tajās.”

Saistītie raksti
Tieši cik naudas no valsts maka būtu vajadzīgs, ja uzturēšanas izmaksas arī turpmāk vismaz daļēji segtu valsts, pagaidām nav aprēķināts.

Tāpat nav skaidrs, vai, tad, ja valsts turpinās finansēt uzturēšanu un bērnu ēdināšanu vairākas reizes dienā, tādus pašus labumus nevar prasīt citas skolas. Tāpēc komisija nolēma atlikt lēmuma pieņemšanu līdz papildus informācijas saņemšanai. Ja likumprojekts virzīsies tālāk izskatīšanai Saeimā, tad tas būtu jāiekļauj likumprojektu paketē, ko izskatīs kopā ar šā gada valsts budžeta projektu, atzina komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

LA.lv