Latvijā
Novados

Līdz ar “Jaunā viļņa” aiziešanu treknie gadi ir beigušies. Cīņa par Jūrmalas dvēseli 50


Jūrmalas pludmale lietus laikā.
Jūrmalas pludmale lietus laikā.
Foto – Ieva Lūka/LETA

Pāris gadu laikā kopš konkursa “Jaunais vilnis” aiziešanas no Jūrmalas pamazām mainījušies šīs kūrortpilsētas vaibsti, un tūristu pulcēšanās vietās arvien vairāk dzirdama ne tikai krievu valoda, bet arī Rietumeiropas atpūtnieku sarunas. Tikmēr paši jūrmalnieki raizējas, ka viņu pilsētā par visiem skaļāk runā naudas vara.

Vairāk nekā desmit gadu garumā jūlijs bija mēnesis, kad Jūrmala kļuva par vienu no “krievu pasaules” centriem, jo dziesmu konkursa “Jaunais vilnis” laikā mūsu lielā kaimiņvalsts šeit izsēdināja savu šovbiznesa zvaigžņu desantu ar Allu Pugačovu, Josifu Kobzonu un citiem padomju estrādes spīdekļiem priekšgalā. Taču pēc 2014. gada invāzijas Ukrainā šāda pasākuma rīkošana Latvijā kļuva neiespējama un “Jaunais vilnis” ar savu kolorīto publiku pārcēlās uz Sočiem.

Jūrmalā daļa viesnīcu un restorānu saimnieku ar nostaļģiju atceras “Jaunā viļņa” laikus, kad pāris nedēļās no krievu bagātniekiem varēja noslaukt iespaidīgas summas, lai visu pārējo gadu dzīvotu bez raizēm. Skaidrs, ka līdz ar “Jaunā viļņa” aiziešanu treknie gadi ir beigušies, bet kas nācis vietā? Zināmu ieskatu sniedz Dzintaru koncertzāles vasaras repertuārs, kas pieskaņojies ļoti dažādām gaumēm: Dzintaros uzstāsies gan krievu publikas elki Maksims Galkins, Valērijs Meladze un Vera Brežņeva, gan Rietumu izbijušās zvaigznes “Modern Talking” un “Smokie”, latviešu mūzikas cienītājus iepriecinās Intars Busulis, “Jumprava” un Viktors Lapčenoks, savukārt klasiskās mūzikas klausītājus gaida tikšanās ar Elīnu Garanču, Kristīni Opolais, Inesi Galanti un citām zvaigznēm.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis uzskata, ka Dzintaru koncertzāles repertuārs ir labs piemērs tam, kā piesaistīt dažādu publiku, un līdzīgi būtu jārīkojas arī visam Jūrmalas kūrortam. “Ilgtermiņā tā noteikti ir spēcīgāka stratēģija nekā orientēšanās tikai uz vienu tirgu,” secina Pinnis. Statistika par tūristu plūsmu Jūrmalā liecina, ka stratēģija darbojas veiksmīgi, jo palielinās tūristu skaits no dažādiem reģioniem.

 

Galerijas nosaukums

 

Krievijas sādža

Krievijas tūristu plūsma uz Jūrmalu pēdējo pāris gadu laikā dažādu iemeslu dēļ bija sarukusi, bet šogad atkal bijis vērojams kāpums par 27%. Taču vēl straujāk palielinās tūristu pieplūdums gan no Lietuvas un Igaunijas, gan no dažādām Rietumeiropas valstīm. Piemēram, gada pirmajā ceturksnī tūristu skaits no Somijas audzis par 95%, salīdzinot ar pagājušo gadu; norvēģu tūristu skaits palielinājies par 45%.

Jūrmalas viesnīcas “Kurshi Hotel & SPA” vadītāja Zane Šteinberga apstiprina, ka arvien vairāk viesnīcas pakalpojumus izmanto tūristi no Skandināvijas valstīm, tāpat biežāk parādās ceļotāji no Āzijas, kas agrāk bija retums. Citas viesnīcas “Amber SPA Botique Hotel” vadītājs Pēteris Grīnbergs novērojis, ka pēc krīzes Jūrmalā sākuši atgriezties arī krievu tūristi. Vaicāts par atšķirībām starp Krievijas un Rietumu tūristiem, Grīnbergs atbild, ka viesnīcas pakalpojumu ziņā nav īpašu atšķirību. “Ja viesnīcas numurs maksā 100 eiro par nakti, šī cena ir vienāda gan zviedram vai vācietim, gan ukrainim vai krievam. Taču atšķirības ir citu tēriņu ziņā. Rietumu tūristi ir paredzamāki: viņi atnāk uz restorānu, ietur maltīti, izdzer glāzi vīna un dodas projām. Krievijas tūristi nav tik viegli prognozējami, jo vakariņas itin viegli var pārvērsties ilgākā pasēdēšanā.”

Šīs publikas tēriņi gan nav tik lieli kā “Jaunā viļņa” laikā, kad Jūrmalā ik uz stūra varēja sastapt pa kādam krievu miljonāram. Viņu pieplūdums nodrošināja labu peļņu viesnīcu un restorānu biznesam, taču vietējo jūrmalnieku vidū daudzi nebūt nebija sajūsmā par “Jaunā viļņa” pienesumu viņu pilsētas kultūrai. “Šis festivāls uz Latviju atveda zemas kvalitātes popmūziku, dziedāšanu ar fonogrammu. “Jaunais vilnis” drīzāk bija nevis kultūras, bet politisks pasākums,” secina kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere-Le Galla, kas ievēlēta par Jūrmalas domes deputāti. Pēc viņas domām, “Jaunā viļņa” laikā Jūrmala bija kļuvusi par “naudīgās Krievijas sādžu”, kas nekādi nenāca par labu kūrortpilsētas tēlam Eiropā.

Pretrunīgi vērtētais konkurss tagad pārcēlies uz Sočiem, bet Jūrmalai jādomā par jauniem paņēmieniem, kā pievilināt naudīgo publiku. Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks Ņikita Ņikiforovs atzīst, ka daļai tūristu “Jaunā viļņa” aiziešana mazināja vēlmi braukt uz Jūrmalu, bet citiem tieši pretēji – Jūrmala kļuva pievilcīgāka. “Taču jāsaka, ka tūristi, kas agrāk brauca uz “Jauno vilni”, bija gatavi tērēt vairāk; rietumvalstu tūristi šajā ziņā ir piesardzīgāki,” secina Ņikiforovs.

 

Zaudējam priekšrocības

Jūrmalā, kā jau vairumā kūrortu, biznesam ir sezonāls raksturs, jo vasarā jāmēģina nopelnīt lauvas tiesa visa gada peļņas, bet “Jaunā viļņa” pārmērības šo tendenci tikai pastiprināja. “Viesmīļi vēl ilgi atcerēsies “Jaunā viļņa” laikus ar milzu dzeramnaudām,” spriež restorānu biznesa pārstāvis Jānis Pinnis.

Kā norāda tūrisma portāla “BalticTravelnews.com” direktors Aivars Mackevičs, tagad cenas Jūrmalā ir izlīdzinājušās un kļuvušas pieejamākas arī “normāliem” tūristiem. Krievu bagātnieki gan nekur nav pazuduši, jo daudzi no viņiem ieguvuši uzturēšanās atļauju Latvijā, iegādājoties vērtīgus īpašumus Jūrmalā. Kritisks viedoklis par uzturēšanās atļauju biznesu ir Jūrmalas aizsardzības biedrības vadītājam pašvaldības deputātam Uldim Kronblūmam, jo viņš uzskata, ka šis bizness ir mainījis pilsētas seju. “Tā vietā, lai pilsētā būvētu jaunas viesnīcas, kur apmesties tūristiem, Jūrmalā piekrastes zonā tiek celtas daudzdzīvokļu mājas, tādēļ pilsēta kļūst mazāk pievilcīga tūristiem. Esmu daudz runājis ar tūristiem gan no Krievijas, gan no Rietumeiropas. Kad vaicāju, kādēļ viņi izvēlējušies Jūrmalu, tūristi atbild, ka viņiem iepatikusies Jūrmalas atšķirīgā aura. Viņi novērtē to, ka Jūrmala atšķiras no citiem Eiropas kūrortiem, kur pie pludmalēm sabūvēti betona monstri. Bet tagad mēs zaudējam savas unikālās priekšrocības. Ja kļūsim par tādiem pašiem kā citi, tad Jūrmala vairs nebūs interesanta ārvalstu viesiem.”

 

Apdraudētā oāze

Vēl viena uzturēšanās atļauju biznesa blakne ir kadastra vērtību un nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums, kas dzen izmisumā daudzus jūrmalniekus, jo viņi vairs nevar atļauties samaksāt strauji palielinātos nodokļus. “Jūrmalā ir izvērsts karš pret pamatiedzīvotājiem,” uzskata jūrmalniece Dagmāra Beitnere-Le Galla, raizējoties par sekām, ko izraisīs līdzšinējās politikas turpināšana. “Jūrmala vēsturiski bijusi brīnišķīga oāze ar skaistām koka mājām, kādas Eiropā ir retums. Tagad tas viss tiek lēnām zaudēts. Mēs redzam, kā pilsēta ir mainījusies kopš uzturēšanās atļauju tirgošanas. Jūrmalas arhitektūrai, pilsētas garam ir nodarīts lielāks posts nekā padomju laikā.”

Jūrmalas bagātnieki nemaz nav ieinteresēti, lai pilsēta funkcionētu kā tūristu iecienīts kūrorts, jo cilvēku pūļi un troksnis viņus tikai traucē. Turklāt viņi paši Jūrmalā nereti mitinās vienīgi vasaras sezonā, bet lielāko daļu gada greznās mājas stāv tukšas.

Kā secina jūrmalniece, rakstniece Anna Žīgure, pašlaik Jūrmalai trūkst mērķtiecīgas tūrisma un kūrorta politikas. “Jūrmalniekiem tika solītas darba vietas, bet bagātnieku villās darbs ir nodrošināts salīdzinoši nelielam skaitam mājkalpotāju, sētnieku un apsargu. Mums jādomā, kā piesaistīt tūristus no Rietumeiropas, bet to ir iespējams izdarīt tikai ar eiropeisku vidi.” Līdzīgās domās ir arī Beitnere-Le Galla: “Jūrmalu ir nepieciešams parādīt kā daļu no Eiropas. Mums būtu svarīgi iezīmēt sevi Eiropas kartē kā kūrortu ar labām tradīcijām, plašām atpūtas un rehabilitācijas iespējām.”

Latvijai ir būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar Ēģiptes un Turcijas kūrortiem, jo šeit ir daudz mierīgāka politiskā vide un tūristiem nav jāraizējas par savu drošību. “Latvija ir mierīga valsts, un tūristiem tas ir ļoti svarīgi. Pie mums bieži atpūšas ģimenes ar bērniem, kas vēlas izbaudīt drošu atpūtu,” stāsta viesnīcas “Kurshi Hotel & SPA” vadītāja Zane Šteinberga.

 

Jākonkurē ar igauņiem

Kā norāda tūrisma nozares eksperts Mackevičs, mūsu kūrortiem ir arī citas priekšrocības: “Jūrmala komplektā ar Rīgu ir unikāla vieta, jo pasaulē nav daudz kūrortu, kur pludmale būtu tik tuvu galvaspilsētai. Parīzē vai Berlīnē tūrists nevar iesēsties vilcienā un pēc pusstundas brauciena jau sauļoties pie jūras.” Mackevičs gan uzsver, ka būtu vairāk jādomā par tūristu pievilināšanu arī nesezonas laikā. “Sezonālais tūrisms ir ļoti atkarīgs no laika apstākļiem. Saulainā dienā pludmales ir pilnas, bet, ja gadās lietains laiks, tad pie jūras varēs sastapt tikai dažus cilvēkus. Daudz drošāk būtu attīstīt sanatorijas un medicīnisko tūrismu, kas ļautu strādāt visu gadu. Labs piemērs ir Palanga ar saviem delfīniem, kur tūristu plūsma ir gandrīz nepārtraukta. Pludmales sezona ir salīdzinoši īsa, bet cilvēki slimo un ārstējas visu gadu.”

Anna Žīgure norāda arī uz pozitīvo Igaunijas piemēru, jo igauņiem ātrāk izdevies pārveidot savas sanatorijas atbilstoši Rietumu standartiem un padarīt tās pievilcīgas tūristiem. “Jūrmalai par tūristu piesaistīšanu no Rietumiem vajadzēja domāt jau 90. gadu sākumā, bet pilsētas vadība izvēlējās vienkāršāko ceļu. Sanatoriju personāls nezināja svešvalodas, tikai krievu. Un krievu tūristi bija pieticīgāki; par lētu naudu viņi bija gatavi samierināties ar zemākas kvalitātes servisu,” secina Žīgure. Pēc viņas domām, Jūrmalai joprojām ir ļoti daudz darāmā, lai radītu Rietumu tūristiem pievilcīgu vidi. “Piemēram, es nevaru iedomāties, ka tūrists no Rietumeiropas gribēs soļot divus kilometrus pa pludmali, lai atrastu tuvāko tualeti. Mūsu cilvēks varbūt ieskrietu mežā vai jūrā, bet viņi pie tā nav pieraduši.”

Jūrmalas tūrisma nozares pārstāvji atzīst, ka, cenšoties pievilināt Rietumu tūristus, nevajadzētu atstāt novārtā arī ceļotājus no bijušās Padomju Savienības, kuriem Jūrmala joprojām ir ļoti iecienīta atpūtas vieta. To veicina gan nostaļģija pēc padomju laikiem, gan iespēja sazināties krievu valodā, kas nav citur Eiropā.

 

Paaudžu maiņa

Jūrmalas vēstures pētnieki atgādina, ka šajā pilsētā vienmēr ir bijusi jūtama citu kultūru ietekme, jo šeit apmetušies gan krievu aristokrāti, gan baltvācu muižnieki u.c. Pašlaik par šo kultūru ietekmi atgādina kāds ambiciozs projekts, kas top netālu no Dzintaru koncertzāles. Tur tiek būvēta krāšņa pareizticīgo baznīca, ko plānots pabeigt nākamā gada septembrī. “Bez šaubām, atjaunotā Kazaņas ikonas baznīca rotās Jūrmalu – šo populāro starptautisko kūrortu, kurā ierodas tūristi no visas pasaules. Vieniem baznīca kļūs par ievērojamu garīgo vērtību, jo tas, pirmkārt, ir Dieva nams, bet citus piesaistīs tās ārējais veidols,” pavēstījis Latvijas Pareizticīgās baznīcas galva metropolīts Aleksandrs.

Tiesa gan, baznīcas ārējais veidols izraisījis daudzu jūrmalnieku iebildumus, jo sākotnējais projekts paredzēja, ka baznīcas tornis sliesies 38 metru augstumā jeb trīsreiz augstāk par šajā teritorijā atļauto ēku augstumu. “Jūrmalas aizsardzības biedrība neiebilda pret pareizticīgās baznīcas būvēšanu kā tādu, jo vēsturiski šajā vietā jau bija bijusi ļoti skaista koka baznīcas ēka. Taču mēs prasījām, lai tiktu respektēta šī rajona vēsturiskā apbūve,” stāsta biedrības vadītājs Uldis Kronblūms. Pareizticīgā baznīca Dzintaros (toreizējā Edinburgā) tika uzcelta 1896. gadā, bet 1962. gadā padomju vara to nojauca. Atjaunotā baznīca gan tiek plānota krietni lielāka par sākotnējo ēku. Pēc ilgstošām diskusijām baznīcas būvētāji piekrita samazināt torņa augstumu līdz 28 metriem.

Nākotne rādīs, vai Jūrmala arī turpmāk būs pievilcīga krievu tūristiem, jo ar katru gadu iet mazumā padomju laika paaudze, kam Jūrmala bija piejūras kūrorta etalons, bet cīņā par jaunās paaudzes uzmanību Latvijai nākas konkurēt ar daudziem citiem galamērķiem. Jūrmalas domes Tūrisma nodaļas vadītāja Gunta Ušpele gan uzskata, ka no paaudžu maiņas nav jābaidās. “Arvien vairāk brauc arī jaunā paaudze. Mūsu uzdevums ir piedāvāt jaunas, saistošas tūrisma iespējas dažādām paaudzēm. Jo plašāks būs piedāvājums, jo vairāk pie mums brauks un būs tendence atgriezties,” spriež Ušpele. “Jūrmalā ir daudz tūristu, kas atgriežas un paliek arī ilgāk. Un ne tikai no postpadomju valstīm. Piemēram, ir daudz somu, kuri šeit viesojas ne pirmo vai otro reizi. Jūrmalai ir savs šarms, kas viņus aizrauj un piesaista.”

 

Jūrmalas tūristu mītnēs apkalpotie klienti pēc izcelsmes valsts* 

1. Latvija

2. Krievija

3. Igaunija

4. Lietuva

5. Baltkrievija

6. Vācija

7. Uzbekistāna

8. Norvēģija

9. Beļģija

10. Somija

11. Zviedrija

12. Ukraina

 

* dati par 2017. gada pirmo ceturksni

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv