Mobilā versija
Brīdinājums +12.7°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
11. februāris, 2017
Drukāt

Cīņa par “makaronu draudzes”‘ reģistrēšanu noslēgusies (2)

Reliģijas aktīviste/Foto - AP/Scanpix.Krievijas Pastafariānisma baznīcas ticīgais Andrejs Filins bija pirmais krievs, kurš izcīnīja tiesības nofotografēties autovadītāja apliecībai ar pastafariānisma draudzes simbolu trikotāžas makaronu sietiņu galvā. Foto - Itar - Tass/LETAReliģijas aktīviste/Foto - AP/Scanpix.Krievijas Pastafariānisma baznīcas ticīgais Andrejs Filins bija pirmais krievs, kurš izcīnīja tiesības nofotografēties autovadītāja apliecībai ar pastafariānisma draudzes simbolu trikotāžas makaronu sietiņu galvā. Foto - Itar - Tass/LETA

Spēkā stājies spriedums, ar kuru noraidīta “Rīgas Pastafariānisma draudzes” prasība. pret Uzņēmumu reģistru (UR) un Tieslietu ministriju (TM), jo saņēmusi atteikumu reģistrēt draudzi reliģisko organizāciju reģistrā

Kā aģentūru LETA informēja Administratīvajā rajona tiesā, spriedums konkrētajā lietā netika pārsūdzēts un stājies spēkā 24.janvārī.

LETA jau vēstīja, ka pagājušā gada beigās tiesa noraidīja “Rīgas Pastafariānisma draudzes” prasību.
TM savā negatīvajā atzinumā norādīja, ka draudzes statūtos aprakstītā mācība, darbības mērķi un uzdevumi pēc savas būtības neatbilst Reliģisko organizāciju likumā ietvertajiem noteikumiem un izpratnei par reliģiskās organizācijas darbību un būtību, draudzes mācība var tikt uztverta kā citu, jau eksistējošo, reliģiju virzienu un Latvijā darbojošos reliģisko organizāciju darbības noniecināšana un izsmiešana, tādejādi aizskarot citu reliģisko organizāciju locekļu un piederīgo reliģiskās jūtas, draudzes statūtos aprakstītā darbība ir pretrunā ar Satversmē nostiprinātiem valsts uzbūves pamatprincipiem un sabiedrības pamatvērtībām un draudzes darbība var negatīvi ietekmēt Bērnu tiesību likumā norādīto mērķu sasniegšanu.

Tiesa, izvērtējot pārsūdzētajā lēmumā ietverto argumentāciju, nepiekrita TM viedoklim par draudzes nelabvēlīgo ietekmi uz citu reliģisko organizāciju darbību, bērnu tiesību aizsardzību un Satversmē nostiprināto vērtību ievērošanu. Vienlaikus, izvērtējot lietas materiālus to kopsakarībā ar administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumiem, tiesa secināja, ka nepastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi, jo “Rīgas Pastafariānisma draudze” nav uzskatāma par draudzi Reliģisko organizāciju likuma izpratnē un līdz ar to nav reģistrējama reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā.

Tiesa spriedumā secināja, ka draudzes statūtos aprakstītā mācība, darbības mērķi un uzdevumi pēc savas būtības neatbilst Reliģisko organizāciju likumā ietvertajiem noteikumiem un izpratnei par reliģiskās organizācijas darbību. Tiesa secināja, ka pastafariānisms nav uzskatāms par reliģiju. Tiesas ieskatā par pieteicējas izveidotās organizācijas neatbilstību reliģiskas organizācijas statusam liecina arī, piemēram, pieteicējas statūtos norādītie draudzes darbības uzdevumi: attīstīt cilvēkos kritisko domāšanu un pašironiju.

“Lai arī pieteicējas pārstāvis norādījis, ka pašlaik šī kustība ir kļuvusi par pilnvērtīgu reliģisko kustību ar savu vēsturi, ar saviem svētajiem, ar savām reformām un, ka šodien pats kustības dibinātājs vairs nevar ietekmēt kustības tālāko attīstību, jo kustība attīstās pati par sevi, tiesa šādam pieteicējas argumentam nerod pamatojumu ne tiesai iesniegtajos dokumentos, ne pieteicējas sniegtajos paskaidrojumos tiesas sēdē. Pieteicēja atzīst, ka konkrētā kustība radusies no atklātās vēstules, kas uzskatāma kā protests, taču nespēj norādīt ticamus argumentus par šīs kustības transformāciju reliģiskā formā,” skaidroja Administratīvā rajona tiesa.

Tiesa papildus arī norādījusi, ka Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija aizsargā ne tikai reliģiskus, bet arī citus filozofiskus uzskatus vai pat izvēli neticēt, līdz ar to arī organizācija, kuras darbība liecina par mērķi parodēt citu reliģiju uzskatus un dogmas, var atsaukties uz konvencijā noteiktajām tiesībām, taču gadījumos, kad nav konstatējama reliģiska darbība, organizācijai nav obligāti piešķirams reliģiskas organizācijas statuss, bet tā var veikt arī publisku darbību, piemēram, kā biedrība.

“Latvijas Avīze” iepriekš vēstīja, ka TM atzinumā rakstīja, ka tai neesot saprotams draudzes statūtos norādīto darbību uzdevuma – “pasludināt tefteļu un makaronu gaismu” – loģiskais tvērums un saturiskā būtība. Ministrija ir konstatējusi, ka draudzes mērķis neesot nodoties konkrētas reliģijas piekopšanai, kādas mācības attīstībai vai dievišķas būtības slavēšanai, bet tā veicina “kritisko domāšanu”, apšaubot noteiktas vērtības un pieņēmumus.

Atzinumā arī bija atgādināts, ka Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Savukārt pastafariānisma mācība un idejas tendētas uz kristīgās mācības un vērtību noniecināšanu, parodēšanu un nozākāšanu. Draudzes reģistrācija varētu radīt naida celšanu noniecinošās attieksmes dēļ pret Latvijā jau reģistrētajām dominējošām reliģijām, secinājusi TM.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

Draugiem Facebook Twitter Google+