Mobilā versija
+9.5°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
21. septembris, 2015
Drukāt

Gunārs Nāgels: Cīņa par pastāvēšanu

Foto - LETAFoto - LETA

Edgara Liepiņa dziedājumā Ārijas Elksnes teksts nonāca arī trimdas latviešos. Skaņuplati, faktiski dubultplati, izdeva KGB – šajā gadījumā ne čeka, bet gan Kultūras glābšanas biedrība. Dažreiz bijis modē skandēt Raini gan vietā, gan nevietā, bet šajā Raiņa un Aspazijas gadā nav nekādas iespējas no viņa izvairīties.

Dižgarus mēdz censties piesavināt katra vara, un Rainis, liekas, nav izņēmums. Kamēr trimdas latvieši atzina Raini, bet pārsvarā atrāva dzejnieku no viņa politiskajām simpātijām, vara okupētajā Latvijā izcēla Raiņa sociālistisko pārliecību. Latvijas Padomju enciklopēdijā šķirklī par Raini atkal un atkal min marksismu un to, ka, piemēram, Rainis savos darbos “balstījās uz marksistiski materiālistisko dialektiku”. Atgriezies Latvijā, viņš “cīnījās par latviešu mākslas un skolas demokratizāciju, nosodīja šovinismu un fašistiskās tendences, nonākdams asā konfliktā ar ekstrēmajiem nacionālistiem un Latvijas sociāldemokrātu oportūnistisko vadību”. Rainis, protams, savos darbos “izsmēja nacionālistisko buržuāziju, tā sauktos tautībniekus”. Tomēr viņš “līdz mūža beigām bija īsts savas tautas patriots, internacionālists un sociālists”.

Pagājušā nedēļā notikušais Aspazijas un Raiņa 150 gadu jubilejai veltītais Letonikas VI kongress liecināja, ka vēl ir kas jauns, ko teikt par abiem dzejniekiem. Vairs nav modē akli slavēt varoņus, un kongresā bija līdzsvarota pieeja vēsturiskām personībām. LZA viceprezidents Tālavs Jundzis kongresa izbraukuma sēdē Jūrmalas pilsētas muzejā teica: “Mēs visi esam grēcīgi, bet tas neliedz mums būt ģēnijiem.”

Raiņa vārdi bieži atklāj dziļāku patiesību. Ja neesi pietiekami spēcīgs vienkārši iznīcināt kaut ko, kas ir Latvijai valstiski svarīgs, tad var tam likt noasiņot bezgalīgos ikdienas birokrātijas mezglos. Kangara vārdi (“Uguns un nakts”):

Ha, nāvē tos grūst vēl nepietiek man:/ Tiem nebūs ar slavu kā varoņiem krist,/ Ar ikdienību tos gribu sist,/ Tiem lepnajiem būs man līdzīgiem kļūt,/ Zemes pīšļos grūt!

Ja šo saprot, tad arī ir iespēja cīnīties par pastāvēšanu. Ar vai bez mainīšanās uz augšu. Vai meklēt spēku īsos Raiņa teksta citējumos, aforismos? Pirms daudziem gadiem, rīkojot Vispasaules latviešu jaunatnes kongresu Austrālijā, kā vadmotīvu izvēlējāmies Raiņa tekstu, papildinātu ar jautājuma zīmi: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies?”

Arī Rainis pastāvēs, par spīti Ārijas Elksnes rakstītam:

Pār Raiņa kapu lido kraukļi/ Un žēli ķērc: Nav vērts, nav vērts.

Pievienot komentāru

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām (20)Paziņo deviņus paņēmienus, ar kuriem ASV apdraudot Krievijas suverenitāti.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Valsts pārvaldē grēkojušie nonāk “Latvijas gāzē”!

Bijusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, kurai šo amatu nācās pamest, jo viņai netika pagarināta pielaide valsts noslēpumam, visticamāk, kļūs par “Latvijas gāzes” topošā meitasuzņēmuma “Gaso” valdes priekšsēdētāju, vēstīja Latvijas Televīzija.

“Latvijas gāzes” padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis stāstīja, ka uz šo amatu esot vairāki kandidāti, bet reālākā esot tieši Pētersone-Godmane. Uzņēmumā “Latvijas gāze” (“LG”) darbu raduši vairāki bijušie politiķi un valsts pārvaldes darbinieki – bijušais premjers Aigars Kalvītis, viņa bijušais padomnieks drošības jautājumos Raimonds Lazdiņš, bijušais ministrs Vinets Veldre, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, bijusī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, Tieslietu ministrijas juristes, kuras gatavoja dokumentus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā kādreiz strādājušais Jānis Eisaks, kurš iepriekš iestādē atbildēja par gāzes jautājumiem.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Draugiem Facebook Twitter Google+