Mobilā versija
+19.1°C
Viesturs, Viestards, Kitija
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
21. septembris, 2015
Drukāt

Gunārs Nāgels: Cīņa par pastāvēšanu

Foto - LETAFoto - LETA

Edgara Liepiņa dziedājumā Ārijas Elksnes teksts nonāca arī trimdas latviešos. Skaņuplati, faktiski dubultplati, izdeva KGB – šajā gadījumā ne čeka, bet gan Kultūras glābšanas biedrība. Dažreiz bijis modē skandēt Raini gan vietā, gan nevietā, bet šajā Raiņa un Aspazijas gadā nav nekādas iespējas no viņa izvairīties.

Dižgarus mēdz censties piesavināt katra vara, un Rainis, liekas, nav izņēmums. Kamēr trimdas latvieši atzina Raini, bet pārsvarā atrāva dzejnieku no viņa politiskajām simpātijām, vara okupētajā Latvijā izcēla Raiņa sociālistisko pārliecību. Latvijas Padomju enciklopēdijā šķirklī par Raini atkal un atkal min marksismu un to, ka, piemēram, Rainis savos darbos “balstījās uz marksistiski materiālistisko dialektiku”. Atgriezies Latvijā, viņš “cīnījās par latviešu mākslas un skolas demokratizāciju, nosodīja šovinismu un fašistiskās tendences, nonākdams asā konfliktā ar ekstrēmajiem nacionālistiem un Latvijas sociāldemokrātu oportūnistisko vadību”. Rainis, protams, savos darbos “izsmēja nacionālistisko buržuāziju, tā sauktos tautībniekus”. Tomēr viņš “līdz mūža beigām bija īsts savas tautas patriots, internacionālists un sociālists”.

Pagājušā nedēļā notikušais Aspazijas un Raiņa 150 gadu jubilejai veltītais Letonikas VI kongress liecināja, ka vēl ir kas jauns, ko teikt par abiem dzejniekiem. Vairs nav modē akli slavēt varoņus, un kongresā bija līdzsvarota pieeja vēsturiskām personībām. LZA viceprezidents Tālavs Jundzis kongresa izbraukuma sēdē Jūrmalas pilsētas muzejā teica: “Mēs visi esam grēcīgi, bet tas neliedz mums būt ģēnijiem.”

Raiņa vārdi bieži atklāj dziļāku patiesību. Ja neesi pietiekami spēcīgs vienkārši iznīcināt kaut ko, kas ir Latvijai valstiski svarīgs, tad var tam likt noasiņot bezgalīgos ikdienas birokrātijas mezglos. Kangara vārdi (“Uguns un nakts”):

Ha, nāvē tos grūst vēl nepietiek man:/ Tiem nebūs ar slavu kā varoņiem krist,/ Ar ikdienību tos gribu sist,/ Tiem lepnajiem būs man līdzīgiem kļūt,/ Zemes pīšļos grūt!

Ja šo saprot, tad arī ir iespēja cīnīties par pastāvēšanu. Ar vai bez mainīšanās uz augšu. Vai meklēt spēku īsos Raiņa teksta citējumos, aforismos? Pirms daudziem gadiem, rīkojot Vispasaules latviešu jaunatnes kongresu Austrālijā, kā vadmotīvu izvēlējāmies Raiņa tekstu, papildinātu ar jautājuma zīmi: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies?”

Arī Rainis pastāvēs, par spīti Ārijas Elksnes rakstītam:

Pār Raiņa kapu lido kraukļi/ Un žēli ķērc: Nav vērts, nav vērts.

Pievienot komentāru

Māris Antonevičs: Pirmais eksāmens KNAB vadītājam. Pagaidām teorētisks... (12)Par "oligarhu sarunām" vairāk taisnošanās nekā pārliecības par rīcību.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pie domes durvīm manītas lāča pēdas

Vakar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts partijas “Saskaņa” saraksta līderis Andrejs Elksniņš. Arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts “Saskaņas” saraksta līderis Aleksandrs Bartaševičs. Līdz ar to šobrīd “Saskaņa” nonākusi pie abu Latvijas lielāko pilsētu – Rīgas un Daugavpils, kā arī Rēzeknes vadības grožiem. Jūrmalā “Saskaņa” veido koalīciju ar ZZS.

Partija “Saskaņa” maksimāli izmantojusi to, ka atrodas opozīcijā un nepiedalās valsts pārvaldē, tādēļ partijas nākšana pie varas lielākajās Latvijas pilsētās ir likumsakarīga, šādu viedokli aģentūrai LETA paudis politologs Filips Rajevskis. Viņš gan to neuztver kā nopietnu atspēriena punktu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās: “”Saskaņa” ir bijusi ļoti konsekventa, jo nelauž līgumu ar partiju “Vienotā Krievija”, aktīvi uzstāj uz attiecībām ar Krieviju un nemainīgi negatīvi attiecas pret Latvijas līdzdalību NATO. Šī būs tā robeža, kas “Saskaņai” kā kreisajiem neļaus pilnīgi izpausties, jo, lai gan cilvēkiem varētu patikt kaut kādi ideoloģiski punkti viņu programmā, tomēr nedomāju, ka vairākums cilvēku ir tik prokrieviski orientēti.”

Vai iedzīvotāju ienākuma nodoklim jānosaka lielāka progresivitāte?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (4)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (7)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Draugiem Facebook Twitter Google+