Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
21. septembris, 2015
Drukāt

Gunārs Nāgels: Cīņa par pastāvēšanu

Foto - LETAFoto - LETA

Edgara Liepiņa dziedājumā Ārijas Elksnes teksts nonāca arī trimdas latviešos. Skaņuplati, faktiski dubultplati, izdeva KGB – šajā gadījumā ne čeka, bet gan Kultūras glābšanas biedrība. Dažreiz bijis modē skandēt Raini gan vietā, gan nevietā, bet šajā Raiņa un Aspazijas gadā nav nekādas iespējas no viņa izvairīties.

Dižgarus mēdz censties piesavināt katra vara, un Rainis, liekas, nav izņēmums. Kamēr trimdas latvieši atzina Raini, bet pārsvarā atrāva dzejnieku no viņa politiskajām simpātijām, vara okupētajā Latvijā izcēla Raiņa sociālistisko pārliecību. Latvijas Padomju enciklopēdijā šķirklī par Raini atkal un atkal min marksismu un to, ka, piemēram, Rainis savos darbos “balstījās uz marksistiski materiālistisko dialektiku”. Atgriezies Latvijā, viņš “cīnījās par latviešu mākslas un skolas demokratizāciju, nosodīja šovinismu un fašistiskās tendences, nonākdams asā konfliktā ar ekstrēmajiem nacionālistiem un Latvijas sociāldemokrātu oportūnistisko vadību”. Rainis, protams, savos darbos “izsmēja nacionālistisko buržuāziju, tā sauktos tautībniekus”. Tomēr viņš “līdz mūža beigām bija īsts savas tautas patriots, internacionālists un sociālists”.

Pagājušā nedēļā notikušais Aspazijas un Raiņa 150 gadu jubilejai veltītais Letonikas VI kongress liecināja, ka vēl ir kas jauns, ko teikt par abiem dzejniekiem. Vairs nav modē akli slavēt varoņus, un kongresā bija līdzsvarota pieeja vēsturiskām personībām. LZA viceprezidents Tālavs Jundzis kongresa izbraukuma sēdē Jūrmalas pilsētas muzejā teica: “Mēs visi esam grēcīgi, bet tas neliedz mums būt ģēnijiem.”

Raiņa vārdi bieži atklāj dziļāku patiesību. Ja neesi pietiekami spēcīgs vienkārši iznīcināt kaut ko, kas ir Latvijai valstiski svarīgs, tad var tam likt noasiņot bezgalīgos ikdienas birokrātijas mezglos. Kangara vārdi (“Uguns un nakts”):

Ha, nāvē tos grūst vēl nepietiek man:/ Tiem nebūs ar slavu kā varoņiem krist,/ Ar ikdienību tos gribu sist,/ Tiem lepnajiem būs man līdzīgiem kļūt,/ Zemes pīšļos grūt!

Ja šo saprot, tad arī ir iespēja cīnīties par pastāvēšanu. Ar vai bez mainīšanās uz augšu. Vai meklēt spēku īsos Raiņa teksta citējumos, aforismos? Pirms daudziem gadiem, rīkojot Vispasaules latviešu jaunatnes kongresu Austrālijā, kā vadmotīvu izvēlējāmies Raiņa tekstu, papildinātu ar jautājuma zīmi: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies?”

Arī Rainis pastāvēs, par spīti Ārijas Elksnes rakstītam:

Pār Raiņa kapu lido kraukļi/ Un žēli ķērc: Nav vērts, nav vērts.

Pievienot komentāru

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (9)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+