Ekonomika
Bizness

Cīņa par tukšajām pudelēm 15

Foto – LETA

Par iespēju saņemt atlīdzību, nododot tukšās PET pudeles un citu dzērienu iepakojumus, parlaments ik pa laikam diskutē jau vairāk nekā desmit gadu, bet līdz lēmuma pieņemšanai netiek. Vai jautājuma virzību pasteidzinās gandrīz 11 000 cilvēku parak­stīts kolektīvais iesniegums Saeimai?

“Mūsu iniciatīva vērsta uz to, lai Latvijā ieviestu tā saukto iepakojuma depozīta sistēmu. Tā paredz, ka, iegādājoties dzērienu, pircējs samaksā dažus centus vairāk kā depozīta likmi par iepakojumu. Vēlāk, atgriežot tukšo pudeli atpakaļ tirgotājam, ražotājam vai kādam starpniekam, šo summu var saņemt atpakaļ,” iesnieguma būtību deputātiem skaidroja viens no iniciatīvas autoriem – biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvis Jānis Brizga. Iesnieguma mērķis – lai tukšās pudeles atgrieztos atpakaļ pārstrādei, nevis nonāktu mežos, ceļmalās vai nešķiroto atkritumu konteineros. Iniciatīva attiecas ne tikai uz plastmasas pudelēm, bet arī stikla taru un skārdenēm. Līdzīgas sistēmas jau darbojas Lietuvā un Igaunijā (kur par tukšo pudeli var saņemt pat 10 centus), kā arī daudzās citās Eiropas valstīs. Latvijā pagaidām depozīta sistēma darbojas pēc brīvprātības principa – taras punktos iespējams nodot tikai atsevišķa veida stikla pudeles, kuru ražotāji izvēlējušies izmantot šādu iespēju.

Iniciatīvas autori atsaucas uz SKDS veiktu aptauju, kurā 89% iedzīvotāju pauduši atbalstu depozīta sistēmas ieviešanai un lielākā daļa apstiprinājusi, ka tā viņus stimulētu nodot tukšās pudeles.

Turpretim politiķi līdz šim vilcinājušies paust atbalstu, un šis jautājums dažādos varas gaiteņos tiek muļļāts jau gadiem. Apņemšanās to ieviest izskanējusi 2004. gadā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, un tā joprojām atrodama Vides aizsardzības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam kā viens no veicamajiem darbiem. Savulaik 11. Saeima šo ideju noraidīja ar argumentiem, ka depozīta sistēma esot pārāk neefektīva un dārga. Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas aplēsēm kopējās izmaksas depozīta sistēmas ieviešanai būtu no 20 līdz 26 miljoniem eiro. Savukārt tās uzturēšana prasītu vēl ap 12 miljoniem eiro katru gadu. Iniciatīvas autori gan spriež, ka patiesībā izmaksas varētu būt krietni zemākas, jo iespējami dažādi risinājumi (piemēram, nevis uzstādīt dārgos automātus pudeļu nodošanai, bet ļaut to darīt taras punktos vai veikalos).

Turklāt depozīta sistēmas ieviešanu atbalsta un gatavi daļēji apmaksāt paši pārtikas ražotāji, kā arī šādam mērķim varētu piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus.

VARAM veidotas darba grupas locekļi secinājuši, ka ar depozīta sistēmu neizdosies ievērojami samazināt poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu, jo dzērienu iepakojums veido tikai nelielu daļu no sadzīves atkritumiem (apmēram 6%). Turklāt tā nedotu būtisku ieguldījumu vides piesārņojuma samazināšanā, jo mežos, ceļmalās un citur nevietā izmestos atkritumus veido maisiņi, papīri, vienreiz lietojamie trauki, būvgruži. Tādēļ ministrija izvēlējusies iet citu ceļu un ieviest tā saukto dalīto atkritumu savākšanas sistēmu, kurā jau esot ieguldīti ieguldīti ievērojami pašvaldību ES fondu un privāti līdzekļi konteineru iegādei, savākšanas punktu un laukumu izbūvei. Kopumā šajā sistēmā ieguldīti ap 30 miljoniem eiro, no kā aptuveni puse ir ES finansējums. Vides aizstāvji uzskata, ka abas sistēmas varētu pastāvēt paralēli, kā tas jau notiek citās valstīs, bet VARAM pret to iebilst, jo izmaksas būšot nesamērīgas pret ieguvumu.

Iebildumiem pamatā, visticamāk, ir biznesa intereses – atkritumu apsaimniekotājiem un pārstrādes organizācijām (“Zaļais punkts”, ” Zaļā josta”) plastmasas pudeles ir vērtīgākā “prece”, par kuras savākšanu un nodošanu tās saņem naudu. Ja iedzīvotāji tukšo taru tieši nodotu atpakaļ ražotājam, tad apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumiem gar degunu aizietu viegla peļņa un nāktos pārkvalificēties darbam ar sarežģītākiem plastmasa atkritumu veidiem (plēvēm, krējuma trauciņiem un tamlīdzīgi). Neoficiālās sarunās vides aizstāvji runā par atkritumu nozares lobija ietekmi uz Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Tādēļ šīs frakcijas deputāti, tostarp “zaļais spārns”, pret depozīta sistēmas ieviešanu ir pat skeptiskāki nekā citu politisko spēku pārstāvji.

ZZS Saeimas deputāts un Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Ingmārs Līdaka gan noliedz šādu ietekmi, atgādinot, ka tieši viņš pirms pusotra mēneša Vides apakškomisijā kritizējis “Zaļo punktu” un “Zaļo jostu” par neefektīvu izlietoto autoriepu savākšanu un pārstrādi. Vienlaikus gan Līdaka esot skeptisks par depozīta sistēmas lietderību: “Man savulaik bija kvēla pārliecība, ka depozīta sistēma jāievieš, un tāda bija arī toreizējam vides aizsardzības ministram Raimondam Vējonim, bet viņa centieni atdūrās pret iebildumiem valdības gaiteņos. Tagad baidos, ka vilciens jau ir aizgājis, jo lielas summas ieguldītas šķirošanas laukumu un līniju izveidei. Izņemot no šīm līnijām vērtīgāko atkritumu daļu – stiklu un plastmasu – tās kļūst nerentablas un daļēji bezjēdzīgas.”

Vēl viens pretarguments, ko izmanto ZZS deputāti, ir bažas par nomaļu reģionu un lauku iedzīvotājiem. Ja par dzērieniem būs jāmaksā dārgāk, bet tukšo taru varēs nodot tikai pilsētās, tad visvairāk cietīšot tieši laucinieki. Proti, viņi veikalā par dzērienu būs spiesti maksāt dārgāk, bet naudiņu par tukšo taru, visticamāk, nevarēs atgūt, jo uz lielpilsētu dodas reti.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti, iepazīstoties ar kolektīvo iesniegumu, sākotnēji to vērtēja atzinīgi, bet pagaidām lēmumu nepieņēma. Kā paskaidroja komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (“Saskaņa”), deputāti turpinās par to diskutēt arī nākamajās sēdēs, uzklausot arī VARAM un atkritumu apsaimniekošanas organizāciju pārstāvjus.

LA.lv