Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
2. septembris, 2015
Drukāt

Cīņa pret mantračiem turpināsies

Mantraču postījumi Ciblas novada Djatlovkas senkapos. "Rokraksta" līdzība liek domāt, ka noziegumu pastrādājušas tās pašas personas un aptuveni tajā pašā laikā, kad izrakņāti latgaļu uzkalniņkapi. Foto no VKPAI Latgales reģionālās nodaļas arhīvaMantraču postījumi Ciblas novada Djatlovkas senkapos. "Rokraksta" līdzība liek domāt, ka noziegumu pastrādājušas tās pašas personas un aptuveni tajā pašā laikā, kad izrakņāti latgaļu uzkalniņkapi. Foto no VKPAI Latgales reģionālās nodaļas arhīva

“LA” 27. augustā publikācijā “Pazudušo auskaru meklētāji” rakstīja par mantračiem, kas netraucēti gaišā dienas laikā rakņājas Ikšķiles senajā līvu kapulaukā. Vai policija viņiem pievērš uzmanību? Vai gaidāmi likuma grozījumi?

Ķekavas novada pašvaldības policijas priekšnieks Māris Bomiņš atzina, ka šis nav pirmais gads, kad pastāvot šāda problēma Ikšķilē. Tas notiekot kopš tiem laikiem, kad HES pazemina ūdens līmeni. “Ir zināma aktivitāte katru gadu. Cilvēki mēdz pastaigāties ar metāla detektoriem un lāpstām. Taču visi gadījumi tiek kontrolēti – apsekojam, trenkājam tur, kur viņiem nevajadzētu būt, piemēram, Daugmales pilnskalna, Sv. Meinarda salas apkaimē un citur. Taču, ja cilvēks pie rokas nav pieķerts, viņu nevar sodīt,” stāsta M. Bomiņš. “Taču jāatzīst, ka tie, kas ar to nodarbojas, ir viltīgi un manīgi.” Visaktīvākie ziņotāji par nelikumībām ir tie īpašnieki, kuriem zeme ir pie Daugavas krastiem. Ķekavas novada pašvaldības policijas priekšnieks atgādina, ka par redzētām iespējamām nelikumībām jāziņo, zvanot pa diennakts dežūrdaļas tālruni 67937102.

“LA” jau rakstīja, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) solīja sagatavot priekšlikumus grozījumiem likumos, kas paredzētu aizliegumu tirgoties ar Latvijas arheoloģiskajām senlietām (“Mant­raču nekaunība spiež mainīt likumus”, “LA”, 13.03.2015.). Pagājuši gandrīz seši mēneši, vai ir rezultāts? Sandra Zirne, VKPAI Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja saka: pie tā tiek juridiski strādāts. “Bija arguments, ka jau patlaban likumos tas ir atrunāts. Tāpēc priekšlikumus esam nodevuši juristiem. Pēc atvaļinājuma visi atkal sanāksim kopā, lai turpinātu diskusijas par šo tēmu,” atzīst S. Zirne.

Lai gan iepriekšējie grozījumi kultūras pieminekļu aizsardzības likumā tika pieņemti samērā nesen – 2013. gada 23. janvārī, tomēr izrādījies, ka ar tiem nepietiek, jo tajos nav nekā par senlietu tirgošanu. Patlaban likums aizliedz kultūras pieminekļu izvešanu ārpus Latvijas, nosaka, ka arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas (ar datējumu līdz 17. gadsimtam ieskaitot) pieder valstij un atradējam par objektiem ar vēsturisku vai kultūras vērtību piecu dienu laikā rakstveidā jāpaziņo VKPAI. Tāpat metāldetektorus aizliegts lietot kultūras pieminekļa teritorijā, bet, ja meklēšana notiek uz privātas zemes, vajadzīga zemes īpašnieka atļauja. Tomēr pašreizējā likuma redakcija nav palīdzējusi ierobežot mantraču rosīšanos senvietās un senlietu pārdošanu uz ārzemēm.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+