Ekonomika
Nauda

Cīņā pret naudas atmazgāšanu Latvijai nosaka pastiprinātu kontroles režīmu 16


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – LETA/Ieva Čīka

Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam “Moneyval” noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu.

“Moneyval” ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.

“Moneyval” Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

“Latvijai būtu jāturpina uzlabot jaunpieņemtie pasākumi (..), lai nodrošinātu, ka varasiestādes iegūst attiecīgo informāciju par patiesā labuma guvējiem (..) visā juridiskās personas pastāvēšanas laikā,” norāda “Moneyval”.

Ziņojumā teikts, ka jāattīsta kontroles sistēmas, kas spēj konstatēt potenciālas masu iznīcināšanas ieroču izplatības finansēšanas aktivitātes, ņemot vērā Latvijas trūkumus šajā jomā. Vienlaikus jāpalielina uzraudzības iestāžu resursi, kā arī jāpiešķir prioritāte šīs sfēras uzraudzībai.

Par vidēji efektīvu Latvijas institūciju rīcība atzīta astoņās jomās.

“Moneyval” norāda, ka politikas un koordinācijas jomā ir nevienmērīga un neadekvāta izpratne par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskiem. Jāuzlabo horizontālā un vertikālā koordinācija, kā arī būtu lietderīgi uzlabot privātā sektora izpratni par riskiem un Latvijas starptautiskajam saistībām.

Uzraudzības jomā konstatēts, ka uzraugiem ir ļoti atšķirīgi uzskati un zināšanas par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskiem, un tas traucē uzraudzības iestādēm veikt pilna apjoma pasākumus attiecībā uz augsta riska tirgus segmentiem. Pat Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) kompetentā un konsekventā pieeja nerezidentu banku sektoram adekvāti nemaina šī sektora riska apetīti, piebilst “Moneyval”.

Preventīvo pasākumu jomā “Moneyval” konstatē, ka uzņēmējdarbības sektoram, īpaši finanšu sektoram, trūkst zināšanu par riskiem, tāpēc tie pietiekami neņem vērā riskus savā darbībā.

Attiecībā uz finanšu izlūkošanas jomu norādīts, ka nepieciešams veltīt vairāk resursu stratēģiskajai un operacionālajai analīzei.

Izmeklēšanas un sodīšanas jomā jānoteic naudas atmazgāšana par prioritāti, kā arī izmeklēšanas un sodīšanas darbībām jākļūst racionālākām un tās jāvērš pret plašāka spektra pārkāpumiem, uzsver “Moneyval”.

Tā piebilst, ka konfiskācijas jomā Latvijai jādemonstrē labāki rezultāti, kas būtu atbilstoši riskiem.

Attiecībā uz cīņu pret terorisma finansēšanu “Moneyval” norāda, ka “Latvijas valdība turpina darbu, lai pieņemtu stratēģiju cīņai pret terorisma finansēšanu, palielinātu tiesībsargājošo iestāžu jaudu cīņai pret terorisma finansēšanu, kā arī uzlabotu komunikācijas kanālus starp atbildīgajām institūcijām”.

Savukārt par efektīvu Latvijas varasiestāžu rīcību “Moneyval” atzīst vienā jomā – starptautiskajā sadarbībā.

“Latvijas varasiestādes proaktīvi sadarbojas ar ārzemju partneriem, efektīvi sniedzot un lūdzot savstarpējo tiesisko palīdzību, apmainoties ar finanšu izlūkošanas informāciju, iesaistoties kopīgās izmeklēšanās un sadarbības sanāksmēs, gūstot pozitīvus rezultātus,” norāda “Moneyval”. Tomēr šajā jomā problēmas sagādā grūtības iegūt palīdzību no Neatkarīgo valstu sadraudzības zemēm, kā arī tas, ka uzraudzības iestādes, izņemot FKTK, neaktīvi iesaistās starptautiskajā sadarbībā.

Tā kā Latvijai noteikts pastiprināts kontroles režīms, tad, sākot no nākamā gada, Latvijai ik gadu būs jāiesniedz ziņojums par paveikto situācijas uzlabošanai līdz nākamajam “Moneyval” izvērtējumam, kas plānots 2022.gadā.

Novērtējumu atbilstoši starptautiskajiem Finanšu darījumu darba grupas standartiem veica “Moneyval” komitejas eksperti vizītes laikā no 2017.gada 30.oktobra līdz 8.novembrim.

Ministru kabinets šonedēļ izplatīja paziņojumu, ka atzinīgi novērtē komitejas ekspertu ziņojumu, norādot, ka tas ir ļoti vērtīgs instruments, kas ļaus vēl efektīvāk turpināt Latvijas finanšu sektora institūciju iesākto reformu procesu. Apzinoties, ka Latvijas finanšu sistēmā ir nepilnības, kuras cita starpā parādīja situācija ar AS “ABLV Bank”, Latvijas valdība par savu prioritāti esot noteikusi sekot “Moneyval” ekspertu rekomendācijām, īpaši pievēršot uzmanību uzlabojumu ieviešanai jomās, kas ziņojumā atzīmētas ar zemu vai vidēju efektivitāti.

Savukārt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) vadītāja Ilze Znotiņa, kura vadīja Latvijas delegāciju “Moneyval” plenārsēdē jūlijā, atzina, ka “Moneyval” vērtējums objektīvi atspoguļo Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu līdz 2017.gada nogalei. Tomēr viņa aicina ņemt vērā, ka jau 2018.gada pirmajā pusē tika veiktas vairākas būtiskas reformas, kas novērtējuma periodā netika ņemtas vērā – uzsākta finanšu sektora risku samazināšana, nodrošināta labāka piekļuve informācijai par patiesā labuma guvējiem, veikti grozījumi starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumā, kā arī rosinātas izmaiņas Kontroles dienesta darbībā.

Ceturtdien vizītē Latvijā ierodies Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” priekšsēdētājs Daniels Telesklafs, lai pārrunātu “Moneyval” izvērtējumu par Latvijas noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas sistēmas efektivitāti. Telesklafs ceturtdien piedalās arī Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītajā Finanšu sektora attīstības padomes sēdē. Tāpat viņam plānots tikties ar pārstāvjiem no iestādēm, kurām turpmāk būs jāstrādā ar “Moneyval” rekomendāciju ieviešanu.

LA.lv