×
Mobilā versija
Brīdinājums +22.1°C
Ernestīne, Ingmārs, Akvelīna
Pirmdiena, 21. maijs, 2018
3. maijs, 2018
Drukāt

Cīņa pret sešgadniekiem skolā vairs neesot bezcerīga (8)

rotallietas_bernudarza

Saeima lielā vienprātībā izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nodevusi tautas iniciatīvu „Par pašreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu”.

Kā zināms, par to, lai tiktu atlikta valdības iecerētā reforma par agrāku skolas gaitu sākšanu līdz brīdim, kad visas iesaistītās puses vienojušās par pārmaiņu nepieciešamību, parakstījušies teju 11 tūkstoši Latvijas pilsoņu.

Biežāk minētie argumenti, kas tiek pausti pret agrākām skolas gaitām, ir šādi: sešos gados bērni vēl nav pietiekami nobrieduši skolas gaitu uzsākšanai un skolu vide nav piemērota sešgadīgajiem. Arī iecerētā likuma norma, kas ļaus 1. klases vielu apgūt bērnudārzos, reformas pretiniekus nepārliecina, jo nav skaidrības, kurās pašvaldībās, kā notiks sešgadnieku skološana, kā vēlāk noritēs viņu iekļaušana skolā u.c..

Neraugoties uz neskaidrībām, reformu iecerēts īstenot jau no nākamā gada 1. septembra.

Kaut izskatās, ka valdība un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) negrasās atkāpties, Saeimas deputātu nostāja par nepieciešamību sākt agrākas skolas gaitas, šķiet, nav tik dzelžaina. Jau pagājušajā nedēļā Saeimā noritēja gana asas debates par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā, ko nepieciešams pieņemt, lai varētu īstenot nepieciešamās reformas un balsojumā atbalsts par izmaiņām likumprojektos nebija pārliecinošs, jo atturējās vai nebalsoja arī daļa valdošās koalīcijas deputātu.

Šoreiz par tautas iniciatīvas nodošanu izskatīšanai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nobalsoja visi 90 klātesošie deputāti. Tātad, lemjot par izmaiņām likumos pirms otrā lasījuma, komisijai būs jāņem vērā tautas viedoklis.

Kā debatēs norādīja frakcijas „Saskaņa” deputāts Andrejs Klementjevs: viņam radies iespaids, ka puse sabiedrības ir par valdības virzītajām pārmaiņām, bet puse pret. Tā kā jautājums ir tik svarīgs un diskutabls, viņaprāt, par to Saeimai, kas strādā pēdējos mēnešus, nevajadzētu lemt. Lēmums būtu jāpieņem jaunievēlētajam parlamentam. A. Klementjevs arī brīdināja: ja tautas viedoklis netiks ņemts vērā, „Saskaņa” prasīšot, lai Valsts prezidents attiecīgos likuma grozījumus neizsludina un galu galā panākšot, lai par sešgadnieku skološanu referendumā lemj tauta.

Inicatīvas iesniedzēju – Neatkarīgās izglītības biedrības – pārstāve Zane Ozola teic: „Sākumā, kad uzsākām šo iniciatīvu, šķita pat, ka tam nebūs lielas jēgas, buldozers vienalga brauks tālāk. Taču nu jau viss neizskatās tik bezcerīgi. Vismaz daļa deputātu, arī no valdošās koalīcijas, izrāda interesi par šo jautājumu: ir gatavi domāt un diskutēt.”

Kā zināms, viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc IZM un valdība grib ieviest agrākas skolas gaitas, ir vēlme panākt, lai jaunieši skolu pabeigtu 18, nevis 19 vai 20 gados, kā pašreiz. Z. Ozola toties norāda: daudzās Eiropas valstīs, arī tajās, kur bērni sāk skolas gaitas sešos gados, vidusskolu tā kā tā absolvē 19 gados, jo mācību laiks ir ilgāks.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. nu nevajadzētu to kā obligāto nosacījumu – tikai iespēju vecākiem lemt savu bērnu laist 1 klasē ar 6., 7. vai 8 .gadi sākot… TIKAI KĀ IESPĒJU – atkarībā no bērna spējām vai veselības stāvokļa…

    citādi tā ir bērnības nozagšana …

  2. Pabeigt 18 gados,lai ātrāk varētu pamest šo valsti.

  3. KO JUS AR MANI DARĀT ???????MAZIEM BERNIEM JĀBŪT BĒRNUDĀRZĀ!!!

  4. Viss atkarīgs no vecāku , rezultātā arī bērnu intelekta, mana mazmeita astoņu gadu vecumā sekmīgi pabeidz otro klasi, un astoņu gadu vecumā pirmo pusgadu turpinās mācības trešajā klasē.

  5. Kāpēc neviens nepaceļ jautājumu par to, ka pavisam nesen skolā pietika ar 11 gadiem? Kāpēc ir uzradies 12.gads un ar cik nepieciešamām zinībām tas aizpildīts?

  6. Piekrītu LA karikatūristam-neatņemsim bērniem bērnību! Kapitālistiskā darba triecienniekiem valdībā-jāpiebremzē!

  7. Vienu nesaprotu – kāpēc stūrgalvīgais Šadurskis un visi citi iepriekšējie IZM ministri nevarēja atbraukt uz Zviedriju, uz Somiju (it kā dzirdēts, ka vislabākā izglītības sistēma pasaulē , lai gan Somija sāk atdot pozīcijas Dienvidkorejai, Singapūrai, Japānai ), Norvēģiju un pakonsultēties, pārņemt pieredzi ?! Pilnīgi savādāka pieeja bērnu izglītībai. Skolā sāk iet no 7 gadiem. No pirmās līdz sestai klasei bērni mācās pilnīgi atsevišķās skolās. Nekādi mājas darbi un smagās somas, kā tas ir Latvijā. Viņi vēl ir bērni un ar viņiem apietas kā ar bēniem. Nākamais vecums – no 7 līdz 9 klasei, atkal atsevišķa skola, bet tad jau sāk dot pamatīgāk mācīties. Tas pats ar ģimnāzijām – pilnīgi atsevišķi no iepriekš minēto vecuma bērniem. Var teikt – citā pilsētas pusē. Pie kam stājoties ģimnāzijā pusaudzim jau kaut cik jāzin , kur viņš tālāk dosies – uz universitāti, vai apgūs vidēja līmeņa arodu, jo ģimnāzijās jau ir atsevišķas fakultātes, ar dāžāda līmeņa sarežģītības programmām. Un universitātēs arī ir dažādi līmeņi un prasības no tiem, kuri pēc ģimnāzijas beigšanas grib iestāties mācīties. Un par Zviedrijas univeršitātu reitingiem , salīdzinot ar LV, labāk nerunāsim.
    Būtībā mācības LV skolās nekas ļoti kardināli nav mainījies , aizmūkot no PSRS. Un izskatās, ka tuvākajā desmitgadē nekas līdzīgs Skandināvijas modelim LV nebūs . Žel !

    • Tāpēc, ka nav spējīgi. Izrauj kaut ko no konteksta, materiālās bāzes tādas kā ārzemēs nav. Tāpēc, ka tā raduši strādāt-kaut ko apgrābstīt, pārvietot vārdus teikumā, ieviest nedzirdētus terminus ( vismaz pirmsskolā ) un par to gandarīti saņemt prēmijas-jo reforma ir veikta.

Draugiem Facebook Twitter Google+