Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. augusts, 2012
Drukāt

Cīnās par ietekmi elektroenerģijas tirgū

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Labojumu projekts Ministru kabineta noteikumos nr. 914 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” paredz, ka no šā gada 1. novembra elektroenerģiju par regulētu cenu Latvijā pirks vien mājsaimniecības un elektroenerģijas lietotāji, kuru pieslēguma spriegums nepārsniedz 400 voltu, ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva nepārsniedz 100 ampēru un kas tālāk piegādā elektroenerģiju apakšlietotājiem, kuri ir mājsaimniecības lietotāji.

 

Par vienošanās cenu elektrība būs jāpērk visiem uzņēmējiem. Patlaban elektroenerģiju Latvijā pārdod pieci pārdevēji, bet pavisam šo uzņēmējdarbību ir reģistrējuši 43 uzņēmēji. Brīvajā tirgū elektrību patlaban pērk 5900 lietotāju, kas veido 0,7% no visiem lietotājiem un patērē aptuveni 66% elektroenerģijas. Pēc jaunās kārtības, jauns elektroenerģijas pārdevējs būs jāizvēlas (varēs arī saglabāt sadarbību ar iepriekšējo partneri) aptuveni 20 000 Latvijas uzņēmēju.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas otrs lielākais elektroenerģijas tirgus spēlētājs, Igaunijas “Eesti energia” meitas uzņēmums Latvijā SIA “Enefit” kritizēja jauno kārtību un norādīja, ka ziemā elektrība ir dārgāka, tāpēc uzņēmējiem būs jāpārmaksā viens miljons latu. SIA “Enefit” valdes priekšsēdētājs Uldis Bethers: “Lai pielāgotos darbībai atvērtajā tirgū, uzņēmējiem atliks vien dažas nedēļas laika. Mēs jau iepriekšējā tirgus paplašināšanas posmā pārliecinājāmies, ka uzņēmumiem ir nepieciešams individuāli skaidrot atvērtā tirgus darbības principus un jārēķinās, ka viņiem vajag vidēji divus mēnešus lēmuma pieņemšanai.” “Enefit” vadītājs piebilst, ka pirmajos piecos mēnešos tirgus jaunpienācēji par elektrību kopā pārmaksāšot Ls 1 milj. Paskaidrošu, ka tie uzņēmēji, kas nebūs izvēlējušies citu piegādātāju, elektrību saņems no pēdējā piegādātāja par tā noteiktu vienpusēju cenu, kas mainās ik mēnesi. “Rodas iespaids, ka “Latvenergo” izmisīgi steidzina tirgus atvēršanu, lai palielinātu iespējas, ka uzņēmumi nepaspēs veikt savu tirgotāja izvēli un izmantos “Latvenergo” kā pēdējā garantētā piegādātāja pakalpojumu. Tādējādi izvairoties no “Enefit” un citu elektroenerģijas tirgotāju konkurences, jo tiem atvēlētais sagatavošanās laiks konkurences izveidošanai ir stipri ierobežots,” piebilst J. Bethers.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone nepiekrīt “Enefit” vadītāja paustajam. “Elektroenerģijas tirgus atvēršanas pasākumi ir normāls plānveida pasākums. Šis process notiek jau kopš 2007. – 2008. gada. Jaunums potenciālajiem “spēlētājiem” šajā tirgū tas nevar būt. Turklāt tirgus atvēršana notiek pakāpeniski.
Manipulācija ar to, ka nav loģiski to darīt ziemā, neiztur kritiku, jo tiem, kas līdz 1. novembrim noslēdz līgumus, būs izlīdzinātas fiksētas cenas pirkšanas (elektroenerģijas) līgums 12 mēnešiem un izlīdzinātā 12 mēnešu cena būs zemāka par atsevišķu ziemas mēnešu cenu.”

Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena teic, ka sabiedrība tiek informēta par spēles noteikumu maiņu. Šā gada 1. aprīlī, atverot elektroenerģijas tirgu, no 5900 uzņēmumiem gandrīz 25% esot izvēlējušies pēdējo garantēto piegādātāju, kas liecinot – vai nu elektroenerģijas izmaksām šo lietotāju izdevumos nav tik kritiska ietekme, lai meklētu tirgus piedāvājumu, vai arī pēdējās garantētās piegādes cena beidzamajos mēnešos lietotājus apmierina. Tomēr EM nekomentē vispārzināmo faktu, ka ziemā elektrība tirgū ir dārgāka nekā pavasarī. Tātad uzņēmējiem tomēr vajadzētu slēgt jaunus elektrības piegādes līgumus un paredzēt cenas veidošanās nosacījumus, nevis paļauties uz garantētajām piegādēm, kuru cenas piegādātājs noteiks vienpusēji.

 

Uzziņa

Brīvais elektroenerģijas tirgus Baltijas valstīs

Igaunijā 2013. gada 1. janvārī elektroenerģijas tirgu atvērs pilnībā. Arī visas Igaunijas mājsaimniecības turpmāk pirks elektroenerģiju par mēneša vidējo “NordPool Spot” biržas cenu.

Lietuvā 2013. gada 1. janvārī visi lietotāji, kas ir juridiskas personas, kļūs par tirgus dalībniekiem, bet mājsaimniecību cenu regulāciju saglabās līdz 2015. gada 1. janvārim. Latvijā par mājsaimniecību cenu regulēšanas atcelšanu vēl diskutē.

Pakāpeniski samazinot saistīto elektroenerģijas lietotāju loku Latvijā, kopš 2012. gada 1. aprīļa tirgū iesaistīja lietotājus, kuru pieslēguma spriegums pārsniedz 400 voltu un ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva pārsniedz 100 ampēru. Paralēli ieviesa pēdējo garantēto piegādi tirgus lietotāju aizsardzībai. EM uzskata – sadales sistēmas operators un tirgotāji veiksmīgi pielāgoja gan savas uzskaites, gan norēķinu sistēmas liela skaita lietotāju vienlaicīgai statusa maiņai, tādējādi gan sistēmas operators, gan tirgotāji ir gatavi tirgus tālākai liberalizācijai. No 1. novembra Latvijā iecerēts atstāt regulētu tirgu visām mājsaimniecībām un elektroenerģijas lietotājiem, kuru pieslēguma spriegums nepārsniedz 400 voltu, ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva nepārsniedz 100 ampēru un kas tālāk piegādā elektroenerģiju apakšlietotājiem, kas ir mājsaimniecības lietotāji. 1. novembrī brīvajam elektroenerģijas tirgum Latvijā pievienosies vēl aptuveni 2,3% no elektrības lietotājiem, kas patērē aptuveni 9,5% elektroenerģijas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+