CIP aizstāvji kritizē Senāta ziņojumu par spīdzināšanu 0
Bijušie ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) aģenti un viņu atbalstītāji otrdien kritizēja Senāta ziņojumu par pratināšanu un apsūdzēja tā autorus melīgu apgalvojumu paušanā un jautājuma politizēšanā.
Demokrātu kontrolētās Senāta Izlūkošanas komitejas 6700 lappušu garais ziņojums ir “pilns ar faktu un interpretācijas kļūdām un nepavisam neatbilst realitātei”, kādu to pazīst CIP, norādīja bijušo CIP amatpersonu apvienība.
“Patiesībā šī programma ir novedusi pie “Al Qaeda” augstāko līderu sagūstīšanas, arī sekmējusi to, ka tiek atrasts Osama bin Ladens,” kopas pārstāvji raksta ziņojuma kritiķu tīmekļa vietnē “ciasavedlives.com”.
Mājaslapā, kas tīmeklī parādījās neilgi pēc Senāta ziņojuma publiskošanas, sniegti plaši atspēkojumi ar simtiem dienesta ziņojumu, kas atbilstoši apvienības skaidrojumam liecina, ka Baltais nams un Kongresa līderi tikuši informēti par slepenās programmas apmēriem.
“Tieslietu ministrija un Baltais nams kopš paša sākuma bija iesaistīti pratināšanu programmā,” norāda apvienība, šādi cenšoties atspēkot senatores Daienas Feinsteinas vadītās komisijas slēdzienus.
Tiesa gan, bijušo CIP darbinieku apvienība neatklāj, kad tieši prezidents Džordžs Bušs ticis informēts par programmas detaļām.
Tomēr Džordžs Tenets, kurš vadīja CIP prezidenta Bila Klintona un vēlāk arī Džordža Buša administrācijas laikos, norādījis, ka pats Bušs devis “zaļo gaismu” programmai.
“Dokumenti demonstrēs, ka laikā, kad Savienotās Valstis bija nopietni apdraudētas, programma bija efektīva amerikāņu un to sabiedroto dzīvību glābšanas darbā un centienos nepieļaut, ka uz Amerikas zemes notiek vēl viens uzbrukums ar masu upuriem,” mājaslapā uzsvēra Tenets.
Apvienība arī norāda, ka astoņi Kongresa vadītāji tikuši detalizēti informēti.
“Informēšana bija detalizēta, un tā izsauca reakcijas – no akceptēšanas līdz iebildumu necelšanai un pat līdz pamudinājumiem rīkoties vēl agresīvāk,” skaidro apvienība.
Ziņojuma komisijas locekļi demokrāti un tās darbinieki “selektīvi atlasījuši informāciju dokumentu sešos miljonos lappušu, lai iegūtu atbildi, par kuru viņi zināja, ka tādu vēlas vairākums,” norāda apvienība. “Izlūkošanas profesijā to sauc par politizāciju.”
