CIP atzīstas Irānas apvērsumā 0
ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) atzinusi, ka organizējusi 1953. gada apvērsumu Irānā.
Tā bijusi reakcija uz toreizējā premjerministra Mohameda Mosadika lēmumu nacionalizēt naftas atradnes, liecina atslepenotie dokumenti. “Militārais apvērsums, kurā tika gāzts Mosadiks un viņa Nacionālās frontes kabinets, tika sarīkots CIP vadībā kā ASV ārpolitikas operācija,” teikts dokumentā. CIP analītiķi norāda, ka, konfliktam eskalējoties un britiem nosūtot uz Irānu karakuģus, varētu iejaukties PSRS, kā tas notika dažus gadus vēlāk Suecas krīzes laikā. “Tad Rietumi neatgriezeniski zaudētu ne tikai Irānas naftu, bet tiktu sarauta arī aizsardzības ķēde ap Padomju Savienību, kas bija ASV ārpolitikas sastāvdaļa,” teikts dokumentā. Apvērsums ļāva pie varas atgriezties šaham Mohamedam Rezam Pehlevi, kurš kļuva par tuvu ASV sabiedroto. Taču 1979. gadā viņš tika gāzts tā dēvētās islāma revolūcijas rezultātā, un kopš tā laika antiamerikānisms kļuvis par Irānas ārpolitikas stūrakmeni. Irāna no Vašingtonas joprojām pieprasa nepārprotamu atvainošanos par 1953. gada apvērsuma organizēšanu.