Circene: smēķējošā jaunatne ir nacionāla traģēdija 0
Ar katru gadu pieaug smēķējošo jauniešu un bērnu skaits, un tā ir nacionāla traģēdija, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem sacīja veselības ministre Ingrīda Circene (“Vienotība”).
Skolēni ir vairāk jāizglīto par veselīgu dzīvesveidu, un viņa aicināja deputātus atbalstīt veselības mācības kā atsevišķas stundas ieviešanu skolās.
“Smēķēšana ir kļuvusi par nacionālu traģēdiju, 13 gadu vecumā smēķē desmitā daļa bērnu, savukārt jau piecpadsmit gadu vecumā smēķē trešdaļa,” uz pētījuma rezultātiem atsaucās Circene.
Savukārt ceturtā daļa piecpadsmit gadu veco jauniešu aptuveni reizi nedēļā lieto alkoholu.
Veselības ministre minēja vairākus pētījumus, kuri liecinot, ka, kopš veselības mācība ir integrēta vairākos priekšmetos, skolēnu vispārējais zināšanu līmenis veselības jautājumos ir krities. Tā kā par veselību tiek runāts dažādos mācību priekšmetos, bieži vien skolotāju nevēlēšanās dēļ tas netiekot darīts pietiekami. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis norādīja, ka daudzi skolotāji vienkārši kautrējas vai nevēlas runāt par veselībai svarīgiem jautājumiem, tostarp par tiem, kas saistīti ar dzimumdzīvi.
Ar sportu nodarbojas arvien mazāk jauniešu, kas veicina aptaukošanos un dažādas citas slimības, kuras saistītas ar mazkustīgu dzīvesveidu.
“Tāpēc veselības mācība 10. līdz 12.klasēs būtu ieviešama kā atsevišķs mācību priekšmets,” paziņoja Circene.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Inga Vanaga uzsvēra, ka veselīgu dzīvesveidu nevar iemācīt, izmantojot tikai skolu resursus, par tiem jārunā arī vecākiem. Tāpat Vanaga sacīja, ka integrēta veselības mācība nav nekas unikāls – tāda sistēma pastāv lielākajā daļā Eiropas valstu, tostarp Igaunijā.
Vanagas paustajam pievienojās arī Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntis Vasiļevskis, kurš atgādināja, ka, piemēram, sociālo zinību blokā jau ir iekļautas visas prasības, kuras izpildot jauniešiem tiek nodrošinātas visas nepieciešamās zināšanas un prasmes veselības jautājumos. “Viss ir precīzi sadalīts pa mācību priekšmetiem,” viņš piebilda.
Tāpat Vasiļevskis teica, ka pašlaik ir pietiekami daudz citu mācību priekšmetu, kurus varētu ieviest kā atsevišķus mācību priekšmetus vai tos integrēt kādā jau esošajā, taču, ņemot vērā, ka visas vajadzības nav iespējams apmierināt, jādomā par to, kas ir tas vajadzīgākais.
VISC vadītājs arī aicināja tuvāko mēnešu laikā veikt testu, kurā varētu noskaidrot skolēnu patiesās zināšanas veselības jomā, kā arī viņu domas, vai veselības mācība būtu ieviešama kā atsevišķs mācību priekšmets.
Arī Saeimas deputāti atzina, ka skolēnu zināšanas veselības jomā ir zemas. Vienlaikus gan deputāti arī aicināja aizdomāties par vecumu, kurā bērni būtu izglītojami par dzimumdzīvi, jo, sākot to darīt pārāk ātri, bērnus stāties dzimumattiecībās varētu pamudināt ātrāk, nekā tas “ir nepieciešams”. Tāpat bērniem būtu jāmāca ne tikai par veselīgu uzturu, reproduktīvo veselību, bet arī par ģimeni un ar to saistītajām vērtībām, piebilda Saiemas deputāts Raivis Dzintars (“Nacionālā apvienība”).
Lielākā daļa sēdes dalībnieku bija arī vienisprātis, ka
veselības pamatu apgūšanu nevajadzētu uzgrūst tikai uz skolotāju pleciem, mācību procesā būtu arī jāiesaista profesionāļi, kuriem vairāku veselības mācības aspektu izskaidrošana varētu padoties vieglāk nekā pedagogiem.
Sēdes izskaņā IZM pārstāvji un vairāki komisijas deputāti arī norādīja – lai turpinātu diskusiju par veselības mācības kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu, vispirms būtu jāveic arī kādi uzticami pētījumi un rūpīgi jāizsver, kas tieši sniegtu bērniem un jauniešiem lielāko ieguvumu.
Kopš 2005.gada veselības mācība ir iekļauta dažādu vispārējās izglītības mācību priekšmetu saturā, piemēram, uzturvielu sabalansēta lietošana – kopā ar zināšanām un prasmēm pagatavot atbilstošus ēdienus mācību priekšmetā “Mājturība un tehnoloģijas”, fiziskās aktivitātes un veselība – apgūstot mācību priekšmetu “Sports” un mācoties par cilvēka organisma darbību kopumā “Bioloģijā”.
