Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
14. aprīlis, 2015
Drukāt

Anda Buševica: Cirks jāremontē

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Ziņa: “Ceturtdien, 19. martā, pēcpusdienā izcēlās ugunsgrēks Rīgas cirkā. Ugunsgrēka platība bija 120 kvadrātmetru, to izdevies stundas laikā lokalizēt. Dzīvnieku un cilvēku evakuācija notikusi  veiksmīgi, nelaimē bojā gājis pitons, visticamāk, no pārāk liela karstuma un sadūmojuma.”

Mazliet smieklīgi, mazliet traģiski. Pitona, protams, žēl. Arī unikālās ēkas, kuras kupols veidots no dzelzs­ceļa sliedēm un kas jau vairāk nekā simt gadus Rīgas centrā stāv kā apliecinājums arhitekta novatora Jāņa Fridriha Baumaņa radošajai drosmei. Domāju, ka pats arhitekts nebija drošs, vai ēka noturēsies tik ilgi, bet pat nemierīgas politikas un trūcīgas apsaimniekošanas apstākļos Rīgas cirks ar nelieliem pārtraukumiem darbojies visus šos 127 gadus. Tiesa, cirka ēka pēdējos gados kļuvusi arī par piketu vietu. Biedrība “Dzīvnieku brīvība” pirms gada, 19. aprīlī, Pasaules cirka dienā protestēja pret ziloņu izmantošanu Rīgas cirkā un pret sadarbību ar nežēlībā pret dzīvniekiem apsūdzēto dresētāju Larsu Holšeru. Tas bija tikai viens no piketiem miermīlīgu protestu sērijā, biedrība Kultūras ministrijai, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ir iesniegusi atklātu vēstuli.

Argumentu par ēku kā unikālu arhitektūras pieminekli finansējuma saņemšanai izmanto arī pašreizējā Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska. Cirks darbojas kā valsts kapitālsabiedrība, un visu tās kapitāldaļu turētāja ir Kultūras ministrija. Ugunsgrēka ziņa iekustinājusi arī informācijas pieejamību par finansēm: Antras Gabres rak­stā NRA (31.03.2015.) ar atsauci uz Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciālisti Ivetu Bērziņu bebrišu uzzinu, ka Rīgas cirks saņem valsts dotāciju 150 000 eiro gadā. Cik man zināms, dotācijas teātriem svārstās no 
669 837 eiro Daugavpils teātrim līdz 1 604 707 eiro Nacionālajam. No tiem pašiem ziņu virsrakstiem uzzinām, ka līdz šim naudu kapitālajam remontam saņemt bremzējusi tiesvedība par zemi zem cirka ēkas, kas juku laikos uz dīvainu dokumentu pamata nonākusi privātpersonu rokās. Šobrīd tiesvedība ir pabeigta par labu valstij, tātad remontā tiks ieguldīti līdzekļi. Plus vēl ugunsgrēka seku likvidācija, kas tiek lēsta ap 35 000 eiro papildus jau gadiem krātajām vajadzībām.

Taču piekrītu biedrībai “Dzīvnieku brīvība” – pirms ķeramies klāt cirka fiziskai renovācijai, būtu jāpadomā arī par tā morālo revīziju. “Vēl postošāka par nodarīto kaitējumu konkrētajiem dzīvniekiem, iespējams, ir pati dzīvnieku cirka ideoloģija. Jo īpaši tāpēc, ka tās mērķauditorija lielākoties ir bērni. Absurdā kārtā cirks savā mājaslapā apgalvo, ka mūsdienu cilvēkam ir zudusi saikne ar dabu un ka tieši cirks nodrošinot šo saskares iespēju. Patiesībā, radot neadekvātu priekšstatu par konkrētu dzīvnieku uzvedību un izskatu, cirks mazina cilvēku cieņu pret savvaļas dzīvniekiem un dzīvniekiem vispār. Dzīvnieku cirka pamatā ir 19. gadsimtā sakņota ideoloģija, kurā cilvēkam vajadzēja demonstrēt savu varu pār dzīvo dabu, to pakļaujot savai nelokāmajai gribai. Pagriezt upes pretējā virzienā, iznīcināt veselus biotopus, izskaust lielos plēsējus vai padarīt tos nekaitīgus. ”

Sarunas neiespējamība starp cirka direktori Lolitu Lipinsku un “Dzīvnieku brīvības” pārstāvjiem acīmredzama kļuva LTV raidījumā “100 gramu kultūras”. Lolitai Lipinskai ir sava pārliecība, toties man radies iespaids, ka ar tās trūkumu cirka jautājumā sirgst mūsu Kultūras ministrija. Tās līdzšinējā prakse bijusi – šādas un līdzīgas atklātās vēstules pāradresēt… Pārtikas un veterinārajam dienestam. Protams, dienesta pienākums nav spriest par to, vai dzīvnieku izmantošana cirkā ir pieļaujama šādu priekšnesumu idejiskā vēstījuma dēļ un vai tādēļ tā būtu valsts dotējama. Šāda diskusija, vismaz iesaistot sabiedrību, diemžēl tā arī nav sākusies. Taču jautājums par investīcijām cirka ēkā, visticamāk, būs jārisina nekavējoties.

Kāds būs tik ļoti vajadzīgais kapitālais remonts cirkā? Vai tajā dzīvniekiem tiks nodrošināti cienīgi apstākļi (ja vien tas vispār iespējams)? Vai telpās vairāk vietas tiks atvēlēts cirka māksliniekiem – akrobātiem, klauniem, iluzionistiem?

Šā gada Pasaules cirka diena tiks atzīmēta 26. aprīlī. Rīgas cirks ziņo, ka ugunsgrēks tā repertuāru un izrāžu grafiku nav ietekmējis.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+