Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
4. jūnijs, 2014
Drukāt

Medicīna – cita pasaule, kur nauda plūst, kā pagadās
 (10)

Foto - LETAFoto - LETA

Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktore Inguna Adoviča (no kreisās) pasniedz aģentūras informatīvās kampaņas " Atklāj zāļu otru pusi! " plakātu veselības ministrei Ingrīdai Circenei. Līdzīgu kampaņu vajadzētu rīkot Valsts kontrolei, kur zāļu otrā puse tiktu atklāta ar revīzijā konstatētiem rupjiem pārkāpumiem naudas apritē.

Jau ierasts, ka Valsts kontrole atklāj pārkāpumus valsts naudas tēriņos, ziņojumi par to kļuvuši par ikdienišķu parādību. Piešķirot papildu naudu, politiķi necenšas noskaidrot, vai iestādes vadītājs ir novērsis revīzijās atklātos rupjos naudas šķērdēšanas gadījumus, nemaz nerunājot par sīkajiem. Ja nav, tad kāpēc klusē ministrs, kura padotībā vai pārraudzībā iestāde atrodas? Pirms pieciem gadiem rakstīju par notiekošo Zāļu valsts aģentūrā (ZVA), un, izrādās, tur joprojām ir sava ārpus likumiem pastāvoša pasaule. Tajā nesen centās iejaukties Valsts kontroles (VK) revidenti cerībā, ka to pamanīs arī valdošās koalīcijas politiķi. Pirmkārt, Ministru prezidente Laimdota Straujuma, kura pilda arī veselības ministra pienākumus, un, otrkārt, arī likumdevēji, piemēram, koalīcijas lielākās partijas “Vienotība” frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, jo medicīnas joma ir šīs partijas rokās, bet ārstniecībai allaž naudas ir par maz.

Kā ziņots, veicot Veselības ministrijas 2013. gada darbības pārskata revīziju, Valsts kontrole nav varējusi gūt skaidru un patiesu priekšstatu par 4 647 554 eiro izlietojumu Zāļu valsts aģentūrā. VK publiskoto ziņojumu nevar lasīt kā romānu, jo, lai to saprastu, ir jāpārzina grāmatvedības uzskaite un iekšējās kontroles sistēma.

Tāpēc lūdzu VK revidentiem izskaidrot galvenos revīzijā gūtos secinājumus par šo Veselības ministrijas (VM) pārraudzības iestādi, kura netiek finansēta no valsts budžeta, jo, kā sacīja veselības ministre Ingrīda Circene, valsts neesot tik bagāta. Aģentūra dzīvo no zāļu ražotāju samaksātās naudas par medikamentu un medicīnas preču reģistrāciju. ZVA visu šo naudu nepatur savā rīcībā, bet daļu no tās ieskaita valsts budžetā ārstniecības nodrošināšanai. Jo vairāk naudas ZVA iekasē, jo budžetā nokļūst lielāka naudas summa. Lūk, ko pastāstīja vecākā valsts revidente Sandra Batalova: “Pats galvenais ir uzskaitīt no zāļu ražotājiem saņemtās naudas summas. Diemžēl revīzijas laikā mēs nonācām pie secinājuma, ka aģentūra nezina, kuras firmas tai ir parādā un cik lielas naudas summas, ne arī to, kuras samaksājušas avansu. Tā, piemēram, vienā aktā aģentūra uzrāda uzņēmuma samaksāto avansu 21 664 latu vērtībā, savukārt klienta uzrādītais samaksātais avanss ir 24 975 lati, tas ir, par 3311 latiem vairāk.

Grāmatvežu terminoloģijā ir jēdziens “šaubīgie debitori” jeb tādas firmas, no kurām tikpat kā vairs nav cerību saņemt naudu. Kad pārbaudījām šaubīgo debitoru nesamaksātās naudas summas, konstatējām, ka tās grāmatvedībā vispār nav uzrādītas. Iespējams tādēļ, ka ir mainījušies gan grāmatveži, gan grāmatvedības procedūras, aģentūra nezina, vai tas parāds ir vai nav samaksāts. Iemesls šai neziņai ir arī tas, ka aģentūras grāmatveži tikpat kā neveic tādu vienkāršu procedūru kā savu un klientu naudas summu salīdzināšanu. Tas noved pie tā, ka, piemēram, kādai firmai divu gadu laikā izrakstīti rēķini par 193 tūkstošiem latu, bet nezin kāpēc grāmatvedībā uzrādās realizācijas kredītrēķini par 86 tūkstošiem latu. Kad prasījām pamatojumu, neviens aģentūrā nespēja paskaidrot.

Revidentiem nav pa spēkam pārbaudīt visas zāļu firmas, ar kurām aģentūra slēgusi līgumus, bet, veicot revīziju izlases veidā, pārliecinājāmies, ka gada beigās neviens aģentūrā nezina, cik lieli ir zāļu un medicīnas preču ražotāju parādi. Ņemot vērā šo un arī citus pārkāpumus grāmatvedības uzskaitē un finanšu plūsmā, kas atkārtojas gadu no gada, ziņojumā norādījām, ka VK neguva pārliecību par grāmatvedības darbībām ZVA.”

Laba augsne negodīgai rīcībai


Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums uzliek par pienākumu publiskai personai likumīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, tas ir, jebkurai rīcībai ar naudu jāatbilst tiesību aktos paredzētajiem mērķiem, kā arī noteiktajai kārtībai. ZVA strādā uzraudzības auditors, kvalitātes vadītājs, ir izveidota finanšu uzskaites, analīzes un plānošanas nodaļa, kuras viens no uzdevumiem ir nodrošināt grāmatvedības procesu iekšējo kontroli… Tad jājautā, ar ko šie speciālisti nodarbojas, ja nav pamanījuši, ka aģentūras grāmatveži pat nezina to, cik lielas naudas summas klienti aģentūrai nav samaksājuši. VK revidentes sacīja, ka viņām nav pierādījumu par koruptīvām darbībām aģentūrā, bet pie šādas neskaidras naudas uzskaites iestādē pastāv negodīgas rīcības risks. “Revidenti var atklāt negodīgu kasieri, bet, ja vadība mērķtiecīgi strādājusi kopā ar saviem atbildīgajiem darbiniekiem, nav revidenta spēkos to konstatēt,” atzina departamenta direktore Inga Vārava.

ZVA slēgusi uzņēmuma līgumus par tādiem ārpakalpojumiem, kas būtu jāveic pašu darbiniekiem. Piemēram, par dokumentu mapju, datortehnikas, mēbeļu, arhīva u.c. pārvietošanu, maksājot par vienas kastes pārnēsāšanu 1,5 latus stundā. Dīvainākais, ka šis līgums slēgts ar personu, kura ir iestādes štata sarakstā un viņam maksāta 450 latu liela atlīdzība mēnesī.

Kas maksā, tas pasūta mūziku


Valsts iestādēm likums prasa finanšu gada pārskatiem pievienot arī zvērinātu revidentu atzinumu. Gandrīz vienmēr šie atzinumi ir kā nakts pret dienu, salīdzinot ar VK revidentu konstatēto. ZVA sabiedrisko attiecību speciāliste Egita Diure, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem par aģentūras vadības rīcību konstatēto nepilnību novēršanā, uzsver, ka zvērināts revidents ir atzinis – ZVA 2013. gada pārskats sniedz patiesu priekšstatu par aģentūras finansiālo stāvokli. Aizvadītajā nedēļā pretrunu cēloņus, kas rodas starp neatkarīgo revidentu un Valsts kontroles secinājumiem, centās noskaidrot arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pieaicinot gan vienus, gan otrus revidentus.

Bezpartijiskā deputāte Inga Vanaga bija sašutusi: “Kāda jēga iesaistīt finanšu revīzijās neatkarīgus revidentus, ja viņi nepamana nesaimniecisku rīcību? Šī ir izdevīga sistēma gan iestādēm, gan revidentiem, jo iestāde par revīziju maksā, kā arī nosaka revīzijas darba apjomu – kas maksā, tas pasūta mūziku.” Komisija konstatēja, ka atšķirīgo atzinumu cēlonis ir arī revidentu atšķirīgā metodika un pieeja, kas ir ļoti izdevīga revidējamām iestādēm un, izrādās, arī tiem, kas tās pārrauga. VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš tā vietā, lai vismaz izrādītu kritisku attieksmi pret to, ka ZVA nepārzina savu naudas maku, uzreiz centās nolikt man priekšā faktu, ka zvērinātais revidents atšķirībā no VK nekādus pārkāpumus aģentūras grāmatvedībā neesot saskatījis.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa: “Iestādes vadītājs (Zāļu valsts aģentūrā –Inguna Adoviča) pirmām kārtām ir atbildīgs par to, lai viņa vadītā iestāde strādātu tiesiski, lietderīgi un efektīvi. Tieši viņam būtu jābūt visvairāk ieinteresētam, lai visa finanšu uzskaites sistēma būtu vislabākajā kārtībā, lai visi konstatētie pārkāpumi tiktu maksimāli ātri novērsti. Ja gadiem to nespēj izdarīt, tad veselības ministram būtu jāvērtē iestādes vadītāja atbilstība amatam.”

Viltus receptes nepamana


Šaubas par medicīnai piešķirto valsts budžeta līdzekļu tēriņiem rada arī tie pārkāpumi, ko VK revidenti konstatējuši Nacionālajā veselības dienestā (NVD). Noskaidrots, ka šīs iestādes uzturētajā vadības informācijas sistēmā uzkrātā informācija par īpašo recepšu veidlapām, kas izrakstītas kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču saņemšanai, nav kvalitatīva. Līdz ar to pastāv risks, ka nav nodrošināta pilnvērtīga kompensējamiem medikamentiem piešķirto līdzekļu administrēšanas procesa uzraudzība un kontrole, jo sistēmā ievadītas īpašās receptes, kuras NVD nebija pasūtījis un izplatījis ārstniecības iestādēm un ārstiem. VK secina, ka NVD nav veicis pietiekamas kontroles procedūras, administrējot valsts budžeta līdzekļus, jo ir apmaksājis receptes, pamatojoties uz nekorekti norādītajiem recepšu sērijas un kārtas numuriem kopsummā vismaz par 8010 latiem.

“Kad veicām revīziju par valsts kompensējamiem medikamentiem, radās jautājums, vai kādreiz kāds speciālists no NVD vai citām atbildīgajām institūcijām ir aizbraucis kaut uz vienu aptieku, lai pārliecinātos, vai receptes atbilst sistēmā ievadītajiem datiem. Tas nav darīts. Ja farmaceits vēlas, viņš var ievadīt, ko grib,” atzina revidente Sandra Batalova.

Veselības ministrija vienmēr sargājusi sevi no ārējām pārbaudēm un, kā pastāstīja revidenti, dažkārt arī meklē iemeslus, lai novilcinātu revīzijas procesu. Ne velti tā atteikusies atbalstīt likuma grozījumus, kas ļautu izsniegt Valsts kontrolei pacientu datus (vārdus, uzvārdus un personas kodus), kas ir visefektīvākais veids, kā ir iespējams izsekot ārstēšanai piešķirtā finansējuma izlietojumam. Ministrija aizbildinās, lai pārbaudes veic Veselības inspekcija, jo tai ir dotas tiesības pacientu datu piekļuvei, bet inspekcijas darbinieki kontrolē tikai tad, kad saņēmuši pacienta sūdzību, tātad konkrētus gadījumus, nevis sistēmu kopumā. Tas inspekcijai nav pa spēkam arī tādēļ, ka nepietiek jaudas. Turklāt jāņem vērā tas, ka inspekcija nav neatkarīga institūcija, bet ir pakļauta ministrijai.

VK ir vērsusies pie finanšu ministra Andra Vilka ar priekšlikumu – turpmākās VM prasības pēc papildu naudas medicīnai būtu skatāmas un vērtējamas kopā ar likuma grozījumiem, kas VK dotu tiesības pārliecināties par valsts piešķirtās naudas izlietojumu visos ārstniecības virzienos.

Taču, ņemot vērā, kādu atbildi vakar “LA” saņēma no premjeres (skat. viedokli), izskatās, ka dzīve citā pasaulē, kur nauda plūst, kā pagadās, netiks apgrūtināta, un iestādes vadītājas un grāmatvežu atbilstība amatiem netiks izvērtēta.

VIEDOKLIS


Ministru prezidente, veselības ministres pienākumu izpildītāja L. Straujuma ar savas preses sekretāres Džeinas Tamuļevičas starpniecību atbildēja: “Zāļu valsts aģentūras pārskats ir sagatavots atbilstoši likumam. Cik zinu, šis jautājums tika izvērtēts arī Saeimas Revīzijas un publisko izdevumu komisijas sēdē, un problēmas nav konstatētas. Šajā sēdē klātienē ar Valsts kontroles atzinumu iepazinās Veselības ministrijas valsts sekretārs, parlamentārais sekretārs un citas amatpersonas. Arī deputātiem papildu jautājumi neradās.

Kā mani informēja Veselības ministrijā, Zāļu valsts aģentūra ir saņēmusi Valsts kontroles ieteikumus grāmatvedības uzskaites kārtošanai un, saskaņojot revīzijas ieteikumu ieviešanas grafiku, ir apņēmusies ieviest Valsts kontroles sniegtos revīzijas ieteikumus laikā līdz 2014. gada 5. decembrim.”

 

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. To zāļu agentūru sen vajadzēja uzspert gaisā.Tās drausmīgās cenas zālēm ,tiešām ir baltas šausmas.Tāds štrunts kā deguna pilieni maksā 7 (septiņus!) eiro,nerunajot par pārējām,kas maksā tiešām ārprātīgu cenu. Tie zāļu aģentūras ierēdņi ir akmens pacientu kaklā.

  2. Vai tad Siseni šodien nenoņēma arodbiedrība? Vienalga. Ja arī kāds cits, pat pasaules gudrais, nāktu, kāmēr visādi šš..Muciņi turpinās savu debīlo un pret tautu vērsto darbību, kārtības nebūs, naudas nekad nebūs gana, gudrākie, sevi cienošie un savu vērtību zinošie ārsti un m/m aizbrauks. Ministram, un jo īpaši valsts sekretāram jānāk no reāliem, pieredzējušiem un darbā sevi pierādījušiem mediķiem, veselības nozares organizātoriem, nevis politiķiem vai impotentiem juristiem ar “skeletiem” pūrā.

  3. Vai nav tā, ka medicīna ir tik dārga, ka trūkst naudas tadēļ, ka valda bezsaimnieciskums, finanšu līdzekļu izlietojuma kontroles trūkums, bet dakteru algas, acīmredzami ir pietiekošas, ko apstiprina fakti par iņu īpašumiem, t.sk. automašīnām, kuru iegādei, uzturēšanai vajadzīgi pietiekoši lieli lidzekļi.

  4. No Straujumas gaidīju patiesu informāciju.

  5. Paskatoties Domburšovu, ministrijas ierēdņi visaugstākajā mērogā, rādija klaju nekompetenci. Ko tur var gribēt?!?!

  6. Saules mūžu 4.maija režīmam,kas ļauj oligarhiem,kampējiem un eirokrātiem-birokrātiem dzīvot savā pasaulē,kur nauda plūst pareizajā virzienā!

  7. Apnicis un apriebies klausīties,ka visur trūkst naudas,bet citiem ir tik daudz,ka pat nezina,kur tā ir .Tikai tad (cerams kādreiz),kad beigs mētāt naudu pa labi un kreisi un kāds saņems sodu par valsts naudas zagšanu,sāksim dzīvot kā cilvēki(visi).

  8. Jānis J. Dimants, Jr., M.D. Atbildēt

    Paldies Mārai Libekai par izsmeļošo ziņojumu par kompetences trūkumu visaugstāka pakāpē, kas saistīts ar visāda veida atrunāšanos, kas ir tik raksturīgs birokrātijas pārslogotās iestādes. Visas šīs aģentūras, kontroles, revizijas un revidenti – zvērināti un neatkarīgie, uzraudzības auditi, kvalitātes vadītaji – bet nekādu konkrētu slēdzienu vai ieteikumu, bez pēctecības kontroles un sekošanas. Trūkst nopietnības. Ar vārdu sakot – “bardaks” un apjumukums, sajukums valda. Veselības ministre Dr. I. Circenes prombūtnes laikā ir dota izdevība visu šo savest kārtibā, ja vispārīgi tas ir kādam iespējams. Ministru prezidente ar savu autoritāti daudz ko varētu veikt, pēc iedziļināsanās visās šajās problēmās, ne tik daudz paļaujoties uz “padomniekiem”.

    • Veselības ministre Dr. I. Circenes prombūtnes laikā ir dota izdevība visu šo savest kārtibā, ja vispārīgi tas ir kādam iespējams. Ministru prezidente ar savu autoritāti daudz ko varētu veikt, pēc iedziļināsanās visās šajās problēmās, ne tik daudz paļaujoties uz “padomniekiem”. = Vienkāršāk nomainīt ministru uz tādu, kurš veiktu darbu ministrijas darba stiprināšanā un nevis haotiskā naudas prasīšanā un tad šķerdēšanā….

Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+