Viedokļi
Feļetoni

Egils Līcītis: Citā ticībā 16


Egils Līcītis
Egils Līcītis
Foto – Timurs Subhankulovs

Kaut gan Tautas dzejnieks sacījis, ka “pastāvēs, kas pārvērtīsies”, zināmā sabiedrības daļā pieņemts nonievāt cilvēkus, kuri vēlēšanu gadā maina partijas piederību (un iepriekš šo mazo fokusu atkārtojuši divreiz, trīsreiz, četrreiz, daudzreiz). Asākie kritiķi klaida gaitu politiķus dēvē par staigātājiem, citi brīdina no Dieva puses apdomāties un neņemt bijušo PSKP, Šķēles un citu vadoņu mantojumu kompānijā, taču bieži jāatzīst, ka pastāvējuši dibināti iemesli, kamdēļ promgājējs meklējis modernākus, eiropeiskākus sabiedrotos un jaunu vietu, kur jutīsies mājīgāk.

Partijas biedra karti jau nemaina mikiņā. Tas nav vieglītēm kā papeļpūkai tikt aizpūstai no viena spēka pie otra. Vēsturisko lēmumu pieņem pēc mokošām pārdomām, neredzot citu izeju. Tur nav ko nožēlot, sak, pazudīs puisis, aizies ar čigāniem vai sorosītiem. Var gadīties, ka politiķis, cīnītājs par taisnīgumu, gadu ritējumā nav mainījis ideālus, bet partija gan novirzījusies no kursa uz ļodzīgākiem pamatiem. Teiksim, vakar dzīrās sašņorēt oligarhus un vilkt uz tiesas namu, bet šodien kalpo par naudasmaisu podlaižām. Politikā lielākodaļ nonāk vērtību cilvēki, turklāt spilgtas individualitātes, kuras mēdz atgrūsties no partijiskā kolektīvisma un uzspiestas disciplīnas. Organizācijā neievērojot demokrātiskā plurālisma normas, personība saķildojas ar despotu līderi, kam noslieces uz varmācību, un tiek novesta stāvoklī, ka no līdzšinējās piestātnes pa galvu, pa kaklu jāiras prom. Attiecības var tā sarežģīties, ka sava ceļa gājējam šķiet, ka tā vairs nav partija, kuras dibināšanā bijis līdzdalīgs, bet trakonams vai lunaparks. Viņš saņem nosodījumu, un cilvēki, pret kuriem slikti izturas agrākie tudraugi un domubiedri, apvainojušies aiziet uz projektu, kur gaidāma cieņpilnāka attieksme un kompensējoši pagodinājumi. Varbūt viens izdega no pārstrādāšanās partijas labā, kamēr kolēgas laida luni un kampa ienesīgus amatus. Brīvībā izlauzušos, kauju slavas apvītos, bet vecajā robā par zemu novērtētos politiķus jaunajā pajumtē uzņem kā spīdekļus, un piedāvājumā ir vismaz ministerienes postenis vai iespēja kandidēt uz Viņa Ekselences Ministru prezidenta portfeli.

Mēs pie kafijas tases un kūciņas nerunājam par kaut kādu frakcijas kazragu Hara vai Žaņa aizšļūkšanu un notīšanos lapās. Publikas uzmanība pievērsta pirmā numura politikas smagsvaru kustībai. Tie nav šaubīgas B kategorijas politiskās personālijas, kam līdz šim nācās pārtikt tikai no skābētiem gurķiem un ar trūcīgiem eksistences līdzekļiem. Tie bija materiāli nodrošināti kungi un dāmas, kuru pāreju uz citu partiju filmē tiešraidē un kuri savai rīcībai un pārvērtībām allažiņ atrada idejisko pamatojumu. Vienam motivācija ir pieredzes, kvalifikācijas un intelekta investīcija nākamo politisko talantu darbaudzināšanā. Otrs sajutis nepieciešamību pieņemt citu ticību valsts interešu un attīstības vārdā. Vērtīgie papildspēki noteikti darīs ar skoču salīmētās apvienības apmirdzētākas tautas acīs. Nācija līdz vēlēšanu sarakstu nodošanas brīdim būs lieciniece daudzām kūleniskām pārmaiņām un jauniegūtiem, startējošiem līderiem.

Atlikusī mistērija – programmatiskie uzstādījumi. Vizionāri vēl grasās aplidot Latviju gaisa balonā un apceļot ar autostopiem, lai novērtētu stāvokli uz zemēm un uzzinātu, kā jūtas latvju jaunatne un vecāka gadagājuma seniori. Tad tiks veidoti un rediģēti mājas darbi, ko piedāvāt cilvēkiem, lai tos izvestu no dzīvnieciskā stāvokļa, kādā atrodamies vecās paaudzes politiķu vadībā. Gudenieku naftas dzīsla vēl nedarbojas, un no bankām laikam vairs nevarēs zīst kā teliņiem – būs ļoti solīdi priekšlikumi ekonomikas pacelšanā līdz ES vidējam līmenim. Būs nopietna saruna par iespējamo grūtdieņu aizstāvēšanu, un kreatīvākajiem, urdošākajiem politiskiem prātiem būs skaidra sajēga, kā tur galu galā beigt izglītības un veselības reformas. Nav izslēgts, ka startēs gudrinieki, kuri zinās, kā sakārtot samezglojušos maksātnespējas jomu! Kas vēlas pēc izsportošanās vēlēšanās stāties pie valdības veidošanas, lai rēķinās, ka Eiropā kreisie viscaur zaudē pozīcijas, tikmēr konservatīvāki politiķi saņem masu uzticību un atbalstu. Jāatceras, ka oktobrī ievēlētie novembrī stāvēs un sveiks tautu izpušķotā simtgades svētku tribīnē. Nevajadzētu darīt kaunu mūsu tēvutēviem, brīvības izcīnītājiem un ielaist tribīnē kādus tirliņus.

LA.lv