Ekonomika
Nauda

Vai “ABLV Bank” tiešām bija starptautiska naudas atmazgāšanas kompānija. Saruna ar Pēteru Putniņu 16

Foto-Valdis Semjonovs

Pagājušajā nedēļā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprināja “ABLV Bank” likvidācijas plānu, kas, spriežot pēc visa, atbilst visu iesaistīto pušu – bankas klientu, Latvijas valsts un tās partneru – Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) – interesēm. FKTK vadītājs Pēters Putniņš intervijā “Latvijas Avīzei” skaidro, kad bankas klienti saņems naudu un kādas būs šīs bankas likvidācijas ilgtermiņa sekas.

Spriežot pēc tā, kāds troksnis tika sacelts ap “ABLV Bank” likvidāciju, bija vairāki scenāriji, kā varēja attīstīties notikumi. Vai pastāvēja alternatīvs bankas likvidācijas plāns?

P. Putniņš: – Juridiski – ne. Kamēr bankai ir licence un tā tai pagaidām ir, likvidēt banku var tikai pašlikvidācijas ceļā. Piespiedu likvidācija iespējama tad, ja bankai licence ir atņemta. Iespaids par kaut kādām alternatīvām, iespējams, ir radies tāpēc, ka publiski tika iztirzāti visi trīs likumā paredzētie gadījumi bankas likvidācijai – maksātnespēja, piespiedu likvidācija un pašlikvidācija. Taču tas, ka bankai vēl joprojām ir licence, nav sagadīšanās, jo nav apstākļu, lai šo licenci atņemtu – nav maksātnespējas pazīmju, savukārt piespiedu likvidācijas scenārijam trūka jebkāda pamata. Tādēļ vienīgā iespēja bija iet pa pašlikvidācijas ceļu. Šajā gadījumā gan tas ir arī optimālais iespējamais ceļš.

Kādēļ tad lēmuma pieņemšanai bija nepieciešami trīsarpus mēneši?

Bija par ko padomāt. Bija bankas iesniegums par pašlikvidāciju ar sarežģītu juridisko pamatojumu. Pašreiz pašlikvidācija ir “apaudzēta” ar papildu kontroles elementiem un naudas atmazgāšanas kontroles jautājumam tiks pievērsta īpaša vērība. FKTK pienākums ir pārliecināties, ka visi “ABLV Bank” noguldītāji saņems “tīru” naudu. Tieši kontroles jautājumu saskaņošana arī paņēma visvairāk laika – bija nepieciešamas gan sarunas un viedokļu saskaņošana ar “ABLV Bank”, gan ar potenciālajiem likvidatoriem, gan valsts iestādēm, gan ārvalstu partneriem. Saskaņā ar šo vienošanos, FKTK saņems pieeju likvidācijas procesam caur auditorfirmu “Ernst & Young”, FKTK tiesības ir apstiprināt likvidācijas metodoloģiju, pēc kuras notiks bankas klientu un naudas “izsijāšana”, atdalot “labo” no “sliktā”. Tas ir daudzkārt vairāk, nekā būtu iespējams maksātnespējas vai piespiedu likvidācijas gadījumā – tad FKTK nekāda iespaida uz likvidācijas procesu vairs nebūtu.

Vai tiks pārbaudīti pilnīgi visi “ABLV Bank” klienti, ieskaitot pat tos, kas šajā bankā saņēma darba algas pārskaitījumus no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem?

Pilnīgi visi. Bet, protams, cilvēkiem, kas saņem algu šajā bankā, pārbaudes jau ir notikušas, dodoties pēc garantētās atlīdzības (līdz 100 000 eiro), kuru izmaksa sākās 3. martā. Te būtu jāpasaka paldies arī bankai “Citadele”, kas ieguldījusi lielu darbu un faktiski uzņēmusies sociālas funkcijas – naudas izmaksu, paši no tā neko neiegūstot. Turklāt jāatgādina, ka šie klientu prasījumi līdz 100 tūkst. eiro tiek izmaksāti nevis no valsts naudas vai Noguldījumu garantiju fonda, bet gan no “ABLV Bank” līdzekļiem. Kopējais izmaksu apjoms, kas līdz šim veikts, ir apmēram pusmiljards eiro.

Naudas izmaksas no bankas būs organizētas pa kārtām – proporcionāli visiem vienādi. Respektīvi, ja, piemēram, tiek apstiprināti 500 milj. eiro izmaksām, tad tos izmaksā visiem vienādi, proporcionāli katra klienta prasījumu apjomam, tad atkal nākamo summu tādā pašā veidā, kamēr visas izmaksas kreditoriem nebūs pabeigtas. Tālāk tiks pāriets pie pārējām izmaksu grupām – obligāciju turētājiem, subordinētā kapitāla iemaksātājiem utt.

Bet kaut kāda “ABLV Bank” depozītu izmaksa caur banku “Citadele” taču jau notiek. Vai šie klienti ir kaut kādā īpašā statusā?

Caur “Citadeli” līdz šim ir izmaksāta nauda tiem “ABLV” klientiem, kuriem pienākas garantētā atlīdzība – proti, visi klienti, kuru prasījumu apjoms ir līdz 100 tūkst. eiro saskaņā ar likumu. Attiecībā uz viņiem visas pārbaudes ir jau veiktas.

Cik laika aizņems bankas likvidācija?

Bankas klientu un naudas pārbaudes metodoloģiju saskaņā ar noziedzīgi iegūto līdzekļu apkarošanas noteikumiem un detalizētu bankas likvidācijas plānu paredzēts apstiprināt līdz septembrim. Pašas bankas likvidācija aizņems piecus gadus.

FKTK uzskata, ka “ABLV Bank” gadījumā kreditori saņems atpakaļ 100% savas naudas. Reālā naudas izmaksa sāksies šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, lielākā izmaksu daļa notiks 2019. – 2020. gadā. Paralēli notiks darbs ar pārējiem bankas aktīviem, taču lielākā daļa šo jautājumu acīmredzot tiks risināti pēc 2020. gada. Par to gan lems likvidatori.

Kas notiks ar bankas licenci?

Šobrīd noris bankas licences atsaukšanas process. Šī licence tiks anulēta. Tā ir vēl viena pašlikvidācijas procesa priekšrocība – ir bankas akcionāru lēmums par pašlikvidāciju, un tālākas juridiskas diskusijas par bankas licences likteni vairs nav iespējamas.

Kāpēc noteiktas šādas likvidatoru atlīdzības – 22 tūkst. eiro vienam likvidatoru pārim un tikpat otram? Kāpēc tieši šādas?

Nevaru to komentēt, jo lēmumu par tieši šādu atlīdzību ir pieņēmusi “ABLV Bank” akcionāru sapulce. FKTK šajā procesā nekādi nav iejaukusies. Banka maksās likvidatoriem pati no savas naudas, un, manuprāt, šajā gadījumā izdevumi likvidācijas procesā būs krietni optimālāki nekā citos gadījumos.

Kādēļ “ABLV Bank” likvidācijas procesa saskaņošanai bija nepieciešamas veselas divas ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieka pretterorisma jautājumos Maršala Bilingslija vizītes Latvijā?

Tika runāts arī par citām lietām, taču skarta arī “ABLV” tēma. Pirmā vizīte, manuprāt, lielā mērā bija atbalsts valdības iesāktajām pārmaiņām un skaidrojums “FinCEN” pieņemtajam lēmumam attiecībā uz “ABLV Bank” februārī. Otras mērķis bija pārliecināties, ka bankas likvidācijas process tiks pietiekami kontrolēts un, jāatzīst, tika uzsvērta arī atbildība, ko esam uzņēmušies. Nekādu problēmu ar Latvijas pozīcijas un lēmumu izskaidrošanu ASV pusei gan nebija.

Kādu informāciju “ABLV” likvidācijas procesā Latvijai ir jāsniedz ECB un ASV?

Ar ECB ir vienkārši – galvenokārt būs jāsniedz informācija par bankas likvidācijas procesu, galvenokārt par finanšu pusi. Attiecībā uz ASV – esam brīvprātīgi uzņēmušies saistības kliedēt visas bažas par naudas atmazgāšanu, šādu gatavību apliecinājusi gan banka pati, gan arī tās likvidatori. Finanšu puse ASV interesē mazāk, viņus vairāk interesē naudas atmazgāšanas jautājumi. ASV pusei rezervētas tiesības uzdot visus viņus interesējošos jautājumus “Ernst & Young” – tieši vai arī pastarpināti, caur FKTK. Viņu pamatintereses būs saistītas ar “FinCEN” pārmetumu pārbaudīšanu. Tas ļoti interesē arī mūs.

Vai FKTK rīcībā esošā informācija apstiprina “FinCEN” pārmetumus “ABLV Bank”?

Patiesības noskaidrošana būs ļoti svarīga. Daļa pārmetumu ir pamatota – FKTK bija informēta par to “FinCEN” pārmetumu daļu, kas skar bankas darbību Moldovā, Ukrainā, Krievijā un citās NVS valstīs – šīs lietas ir zināmas, bankai ir tikuši uzlikti sodi, uzraudzības procesa ietvaros slēgti līgumi ar banku par korektīviem pasākumiem un ieguldījumiem bankas IT sistēmā, un, kas ļoti svarīgi, visos šajos jautājumos banka sadarbojās ar FKTK. Ņemot vērā šo sadarbību, mūsuprāt, šie iemesli nevarētu būt par pamatu bankas licences atsaukšanai. FKTK uzsvars bija kļūdu novēršana un lielas investīcijas bankas iekšējās kontroles sistēmā, kopā ar 3,1 miljona eiro sodu – ap 20 milj. eiro. Taču “FinCEN” smagākie pārmetumi ir apgalvojumi, ka banka ir faktiski radīta ar mērķi atmazgāt naudu, ka “ABLV Bank” faktiski ir bijis viens vienots noziedzīgs sindikāts, kas nodarbojies tikai un vienīgi ar naudas atmazgāšanu, un faktiski nekas cits tur nav noticis. Tie ir ļoti smagi apvainojumi, un, ja tie ir pamatoti, tad tas radīs ļoti daudz jautājumu gan Latvijas Bankai, kas izsniedza šai bankai licenci vairāk nekā pirms 20 gadiem un krietnu laiku to arī uzraudzīja, tāpat FKTK, policijai, starptautiskajām auditorkompānijām, kas to auditējušas, un vēl daudziem citiem – Eiropas Centrālajai bankai, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kontroles dienestam. Ja banka ir jau radīta ar mērķi nodrošināt naudas atmazgāšanu un vairāk nekā divdesmit gadus praktiski nesodīta šajā jomā ir darbojusies, un neviens no atbildīgajiem dienestiem Latvijā to nav redzējis un nav redzējis arī neviens dienests, kas kontrolē šos jautājumus starptautiskajā vidē – ne Interpols, ne kāds cits, tad tā būtu bezprecedenta atklāsme visas pasaules mērogā. Taču FKTK rīcībā šādas informācijas nav. Pārbaude ieviesīs pilnīgu skaidrību – vai tā tiešām bija starptautiska naudas atmazgāšanas kompānija vai tomēr ne.

“Mēs esam tuvāk nekā Šveice” modeļa gals

Šobrīd par ārvalstu klientus apkalpojošām bankām uzskatāmas 12 bankas, bet drīzumā būs tikai 10 (“Rietumu banka” un “Citadele” nolēmušas atteikties no NVS valstu klientu apkalpošanas, nākotnē sasniedzot minimālo robežu).

Ārvalstu depozītu apjoms Latvijas banku sistēmā 2012. gadā – ap 50%. Šobrīd – 29%. 71% visu depozītu šobrīd ir iekšzemes klientu noguldījumi.

Bankām, kuru darbība vērsta uz ārvalstu klientu apkalpošanu, noteiktas paaugstinātas prasības – augstākas kapitāla pietiekamības (kopš 2011. gada) un likviditātes (kopš 2013. gada) un prasības, kā arī jāveic lielākas ceturkšņa iemaksas Noguldījumu garantiju fondā.

Risku izvērtējums un klientu bāzes izvērtēšana novedušas pie ārvalstu klientu krituma par 58% pēdējo divu gadu laikā.

Dati: FKTK.

LA.lv